Globālās sasilšanas ierobežošana līdz Parīzes nolīgumā noteiktajam 1,5 °C ir atkarīga no dažādām siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas stratēģijām. Lai gan tehnoloģiskajām inovācijām un sistēmiskām pārmaiņām ir centrāla loma, modelēšanas rezultāti parāda, ka nepieciešamos emisiju samazināšanas mērķus nebūs iespējams sasniegt bez būtiskām dzīvesveida izmaiņām. Tās savukārt nozīmē pārmaiņas gan domāšanā, gan ikdienas paradumos, gan vajadzību nodrošināšanas sistēmās. Secinājumi un rekomendācijas par dzīvesveida pārmaiņām ir balstītas pētnieciskajā projektā “1,5 °C dzīvesveids ES: klimatu saudzējoša dzīvesveida popularizēšanas un ieviešanas rīcībpolitika un rīki” izveidotajā modelī, kurā tika izvērtētas mājsaimniecību oglekļa pēdas 49 valstīs un reģionos, īpaši uzsverot ES–27 valstis.
Klimata politikas rekomendācijas Nr.1 – DZĪVESVEIDA IZMAIŅAS 1,5°C MĒRĶA SASNIEGŠANAI
Lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteikto 1,5 °C mērķi, ir būtiski veicināt mazoglekļa dzīvesveidu. Esošās sistēmas mobilitātes, atpūtas, uztura un mājokļu jomās, kas ir dzīvesveida pamats, nav ilgtspējīgas un veicina dzīvesveidu ar lielu oglekļa pēdu. Pētnieciskā projekta “1,5 °C dzīvesveids ES: klimatu saudzējoša dzīvesveida popularizēšanas un ieviešanas rīcībpolitika un rīki” ietvaros tika identificētas 50 nozīmīgākās dzīvesveida rīcības Parīzes mērķa sasniegšanai. Šīs rīcības tika atlasītas, analizējot zinātnisko literatūru, intervējot ekspertus un organizējot iedzīvotāju domnīcas piecās valstīs — Vācijā, Ungārijā, Latvijā, Spānijā un Zviedrijā. Iedzīvotāju domnīcas tika organizētas, apvienojot spēļošanas un līdzdalīgās metodes. Domnīcu rezultāti parādīja vajadzību individuālas uzvedības maiņu integrēt ar sistēmiskām izmaiņām, sadalot atbildības starp politikas veidotājiem un ieinteresēto pušu pārstāvjiem.
Klimata politikas rekomendācijas Nr.2 – MAZOGLEKĻA DZĪVESVEIDA VEICINĀŠANA
Rīcībpolitika, kas veicina videi draudzīgas vērtības un stiprina kopienas, var palīdzēt patēriņā ieviest zemu emisiju risinājumus, sekmēt apzinātu videi draudzīgu patēriņu un veicināt labklājību, kas balstīta uz vides vērtībām, tādējādi mazinot atsitiena efektus. Šis politikas pārskats skaidro atsitiena efekta jēdzienu un, balstoties uz projekta “1,5 °C dzīvesveids ES” secinājumiem, piedāvā rekomendācijas atsitiena efekta mazināšanai vai novēršanai.
Klimata politikas rekomendācijas Nr. 3 – MAZOGLEKĻA RĪCĪBU ATSITIENA EFEKTU NOVĒRŠANA
Pāreju uz 1,5 °C dzīvesveidu nevar īstenot, visu atbildību uzliekot tikai indivīdiem un aicinot tos mainīt savu uzvedību. Pārejas ieviešanai ir vajadzīga arī sabiedrības normu, politiski ekonomisko sistēmu un tehnoloģiskās infrastruktūras pieskaņošana 1,5 °C mērķim. Pētnieciskajā projektā “1,5 °C dzīvesveids ES: klimatu saudzējoša dzīvesveida popularizēšanas un ieviešanas rīcībpolitika un rīki” ir identificētas būtiskas struktūras, kam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Vairākas no tām reti ir klimata pārvaldības debašu centrā, bet to plašā ietekme var mazināt konkrētu rīcībpolitiku efektivitāti, ja tās netiek pienācīgi ņemtas vērā. Iesakņoto strukturālo šķēršļu ietekmes apzināšanās un visaptveroša risināšana ir priekšnoteikums jebkuram efektīvam ceļam uz 1,5 °C dzīvesveida sabiedrību.
Klimata politikas rekomendācijas Nr. 4 – STRUKTURĀLĀS IZMAIŅAS 1,5 °C DZĪVESVEIDA ATBALSTAM
Klimata krīzei padziļinoties, arvien svarīgāka kļūst labklājības sistēmu sasaiste ar klimata politiku. Sociālie un vides mērķi vēsturiski tika plānoti nošķirti, tāpēc nereti starp tiem veidojas pretrunas. Klimata politika, piemēram, patēriņa samazināšana un lielu emisiju nozaru samazināšana, var nesamērīgi ietekmēt sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus, saasinot sociālo nevienlīdzību. Un otrādi, rūpīgi izstrādāta labklājības politika, piemēram, ienākumus izlīdzinoša nodokļu sistēma vai plašāki garantētie pamatpakalpojumi, var samazināt nevienlīdzību, vienlaikus samazinot oglekļa pēdas nospiedumus. Piemēram, 10 % lielāko ES emisiju radītāju ir atbildīgi par 41 % emisiju, kas ir vairāk nekā zemākie 50 % kopā. Politika, kas ir vērsta uz šo atšķirību izlīdzināšanu, veicina gan sociālo, gan vides mērķu sasniegšanu.
Klimata politikas rekomendācijas Nr. 5 – ILGTSPĒJĪGA LABKLĀJĪBAS SISTĒMA 1,5 °C NĀKOTNEI
Pieaugošās sabiedrības polarizācijas kontekstā klimata pārvaldībā ir jāmaina politika un plašāki strukturālie apstākļi, lai efektīvi risinātu piedāvājuma un pieejamības problēmas. Līdztekus konkrētu politiku īstenošanai politikas veidotāji var īstenot vairākas stratēģiskas darbības, lai pārvarētu strukturālos šķēršļus, izvairītos no bumeranga jeb atsitiena efektiem un radītu pārveidei vajadzīgos impulsus. Kā īpaši atbalstāmi virzieni ir sabiedrības izpratnes veidošana par pienākumiem, plašu dalībnieku koalīciju koordinēšana, sociālā taisnīguma izvirzīšana politikas veidošanas centrā un efektīva komunikācija ar visām ieinteresētajām personām.
Klimata politikas rekomendācijas Nr. 6 – 1,5 °C NĀKOTNES VISPĀRĪGĀS STRATĒĢIJAS
Klimata politikas rekomendācijas izveidotas projekta “1,5 °C dzīvesveids ES: klimatu saudzējoša dzīvesveida aktualizēšanas un ieviešanas rīcībpolitika un rīki” ietvaros, kas ir saņēmis finansējumu no ES pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020 saskaņā ar granta līgumu Nr. 101003880
Foto: Unsplash