Lai Latvijā īstenotos pirmie energokopienu projekti, ir jāpabeidz darbs pie regulējuma – Ministru kabineta noteikumiem. Līdz 24.maijam notiek Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumu sabiedriskā apspriešana – ikviens aicināts sniegt ieteikumus uzlabojumiem. Noteikumu projekts ir kompakts un ministrijas pieeja energokopienu veidošanai – liberāla, taču regulējumam ir vairāki neskaidri aspekti. Diskusijas ar iesaistītajām pusēm turpināsies arī pēc apspriešanas noslēguma.
Jau kopš energokopienu definīciju iestrādes Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā 2022.gadā aktuāls ir bijis jautājums par elektroenerģijas kopīgošanai paredzēto norēķinu un uzskaites sistēmu. T.i. – ar kādiem nosacījumiem būs iespējams kopīgot jeb dalīties ar energokopienas vai aktīvo lietotāju saražoto elektroenerģiju un kādas būs dažādu elektroenerģijas tirgus dalībnieku lomas. Šis raksts sniedz nelielu apskatu par elektroenerģijas tirgotājiem kā kopīgošanas veicējiem – gaidāms, ka sabiedriskajā apspriešanā tiks iesniegti papildus priekšlikumi.
Energokopienu noteikumu projekts paredz, ka kopīgošanu nodrošinās elektroenerģijas tirgotāji, savā ziņā paplašinot jaunās neto norēķinu sistēmu uz vairākiem lietotājiem. Iekļauts arī nosacījums, ka energokopienām ir jāslēdz līgums ar vienu tirgotāju, kurš kopīgošanas pakalpojumu piedāvās periodā, kam nav jāsakrīt ar tirdzniecības intervālu. Tirgotāju kopīgošanas līgumu nosacījumi un pakalpojumu izmaksas netiek plašāk skaidroti. Savukārt sadales sistēmas operatora (SSO) gavlenais uzdevums būs nodot viedo skaitītāju datus par visiem energokopienas objektiem.
Obligāta prasība pēc līguma ar vienu tirgotāju var būt šķērslis daudzdzīvokļu māju projektos, kur lietotājus saista dažādi līgumi, – uz šāda modeļa trūkumiem diskusijās jau vairākkārt norādījusi Rīgas enerģētikas aģentūra. Uz vienu tirgotāju centrēta kopīgošanas sistēma nozīmē, ka tā pārziņā ir gan visa datu apmaiņa, gan savstarpējo norēķinu nosacījumi, kas var nonākt pretrunā ar neatkarīgiem energokopienu biznesa modeļiem.
Anotācija min, ka viena tirgotāja elektroenerģijas kopīgošanas princips nozīmē mazākas sistēmas izveides izmaksas, taču noteikumi neskaidro, kā saražotā elektroenerģija tiks dalīta kopienas biedru / dalībnieku starpā atkarībā no investīciju apjoma, patēriņa vai citiem kritērijiem. Elektroenerģijas kopīgošanas sistēmas ir izveidotas vairākās valstīs un uzskaites, kā arī vairāku tirgotāju jautājums tiek risināts, piemērojot kopīgošanas koeficientus – tie var būt gan statiski, gan dinamiski.
Statisks koeficients, piemēram, būtu izteikts kā procenti no stundas vai 15 minūšu intervālā saražotās enerģijas, kas pienākas konkrētam dalībniekam. Dalībnieku neizmantotais pārpalikums tiek pārdots tirgotājam vai citai pusei, ar ko noslēgts līgums. Dinamiskais koeficients varētu būt izteikts dažādi – piemēram, ka dalībniekiem ir tiesības uz citu neizmantoto enerģijas daļu, vai procenti mainās atkarībā no patēriņa apjoma. Šādai sistēmai ir nepieciešami viedo skaitītāju mērījumi, tostarp dati no ražojošajām iekārtām ne tikai saražotā-patērētā starpība pieslēguma punktā. SSO datu apmaiņas sistemās tiek piemēroti koeficienti, par ko līgumā vienojušiem energokopienas dalībnieki vai aktīvie lietotāji, kas darbojas kopīgi.
Jaunais ES elektroenerģijas tirgus modelis patiešām paredz iespējas plašākai uzņēmumu iesaistei energy sharing, bet to primārais uzdevums būtu piedāvāt elektroenerģijas kopīgšanas “organizēšanu”, kas nav identiski tirgotāja lomai. Piemēram, tie varētu būt uzņēmumi vai citas organizācijas, kas nodarbojas ar energopārvaldības sistēmu izstrādi. Energokopienu projekti var izmantot arī citus pakalpojumus, tostarp pirkuma līgumus un iekārtu nomu.
Protams, elektroenerģijas tirgotāju iesaiste elektroenerģijas kopīgošanā ir nepieciešama, to kopīgošanas pakalpojumi var būt inovatīvi un piedāvāt raitus risinājumus. Taču būtu vērts apsvērt plašākus energokopienu darbības modeļus, kur tirgotāja nosacījumiem ir mazāk izšķirīga loma.
Papildus informācija: krista@zalabriviba.lv