Skip to content

Pētījums//Mājsaimniecību tekstila šķirošana un izmantošana Latvijā

Kā Latvijā notiek lietotu tekstila preču šķirošana? Kāda ir atšķirība starp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu konteineriem un labdarības organizāciju ziedojumu pieņemšanas punktiem? Kas ar savāktajiem materiāliem notiek tālāk? 

Atbildes uz šiem un virkni citu jautājumu sniedz apjomīgs pētījums, kurā biedrība “Zaļā brīvība” analizēja jaunu un lietotu tekstilizstrādājumu plūsmas, tekstila atkritumu apjomu, kā arī galveno ieinteresēto pušu lomas lietoto tekstilizstrādājumu vērtību ķēdē.

Pētījumā arī apskatīti izaicinājumi un iespējas, kā Latvijā dalīti savāktos tekstila materiālus atgriezt apritē tādā veidā, kas ir labvēlīgs ekonomikai un videi. Raugoties no dzīves cikla analīzes perspektīvas, vērtēti Latvijā, citās Baltijas valstīs, kā arī citviet Eiropā pieejamie un šobrīd vēl attīstībā esošie risinājumi. Papildus tam, pētījumā arī iekļauti rīcībpolitikas priekšlikumi mājsaimniecību tekstila šķirošanai un ilgtspējīgai izmantošanai Latvijā, balstoties uz citu Eiropas valstu pieredzes, tai skaitā, ieviešot ražotāju atbildības sistēmas par tirgū palaistajām tekstila precēm. 

Pētījumā iesaistīto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu un labdarības organizāciju sniegtā informācija liecina, ka 2023.gada sākumā Latvijā jau bija 686 punkti, kur cilvēki varēja nodot lietotas tekstila preces. Pieskaitot “H&M” un “Apranga Group” veikalu sniegtās tekstila preču nodošanas iespējas, lietotu tekstila preču nodošanas punktu skaits palielinās līdz 709.

Salīdzinot ar 2018.gadu, Latvijā dalīti savāktais lietotu tekstila preču apjoms ir palielinājies par aptuveni 4 reizēm no 528 tonnām uz 2413.57 tonnām.Ja 2018.gadā Latvijā dalīti tika savāktas 4.5% tirgū palaisto jauno tekstila preču gadā, tad 2022.gadā šis īpatsvars ir 17%. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2018.gadā Latvijā tika dalīti savākti 0.3 kg lietotu tekstila preču uz vienu iedzīvotāju, 2022.gadā tie ir 1.3 kg uz vienu iedzīvotāju. Ja vidēji vienas tekstila preces svars ir 0.5 kg, 2018.gadā vidēji dalīti tika savākta gandrīz viena tekstila preces vienība uz iedzīvotāju, kamēr 2022.gadā tās bija gandrīz trīs preces uz iedzīvotāju. 

Dati atklāj būtisku atšķirību tajā, kas notiek ar lietotajām tekstila precēm, ja tās savāc atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi vai labdarības organizācijas. Tikai 10% no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu tekstila konteineros savāktajiem lietotajiem tekstila materiāliem tiek novirzīti atkārtotai izmantošanai Latvijā; 82% tiek eksportēti. Savukārt, 65% labdarības organizāciju savākto lietoto tekstila preču tiek novirzīti atkārtotai izmantošanai Latvijā; 24% tiek eksportēti. 

Būtiski neatšķiras dalīti savāktā lietotā tekstila apjoms, kas nonāk atkritumu poligonos. Taču tas, ka aptuveni katrs desmitais ziedojums nonāk atkritumos parāda, cik nekritiski daļa ziedotāju izvērtē savu lietoto tekstila preču atkārtotas izmantošanas iespējas.

Salīdzinot ar 2018.gada datiem, notikušas būtiskas izmaiņas dalīti savākto tekstila preču apjomā, kas apglabāts atkritumu poligonos: tas krities no 23% uz 8.4%.Īpaši jāuzsver, ka 2018.gadā visi materiāli, ko savāca atkritumu apsaimniekotāji, nonāca poligonos (2022.gadā tie bija vidēji 8%). Būtiski samazinājies arī labdarības organizāciju savākto materiālu īpatsvars, kas nonāk atkritumu poligonos: 2018.gada tie bija 20%, 2022.gadā – 10.7%.Taču samazinājies atkārtoti Latvijā izmantoto tekstila preču īpatsvars no Latvijā savāktā apjoma (2018.gadā 51%, 2022.gadā – 29%). Tas daļēji skaidrojams ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sadarbību ar vairumtirgotājiem, kas lielu daļu saņemto tekstila preču eksportē. 2018.gadā lielāka loma dalīto tekstila preču savākšanā (savāktā apjoma ziņā) bija labdarības organizācijām, kas lielāku daļu preču ziedoja vai pārdeva izmantošanai Latvijā.  

Straujais dalīti savākto tekstila preču apjoma pieaugums precīzi atspoguļo straujo attīstību, kas Latvijā notikusi šajā jomā kopš 2018.gada – ir būtiski palielinājies gan iesaistīto pušu skaits, gan punktu skaits, kuros cilvēki var nodot lietotas tekstila preces. Ir izveidojies arī daudz plašāks un daudzveidīgāks sadarbības tīkls: 

  • atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi sadarbojas, lai katram uzņēmumam nebūtu jāveic pirmā šķirošana;
  • atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi sadarbojas ar vairumtirgotājiem, kas veic savākto tekstila preču kvalitatīvu šķirošanu;
  • atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi sadarbojas ar labdarības organizācijām, nododot tām labdarībai trūkstošās lietas, kā arī pieņemot sliktākas kvalitātes ziedojumus;
  • labdarības organizācijas sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem, dizaineriem, dzīvnieku patversmēm, kā arī velo un auto servisiem, lai atrastu pielietojumu lietotajām tekstila precēm, kas nav nododamas atkārtotai lietošanai;
  • labdarības organizācijas sadarbojas ar vairumtirgotājiem, lai daļu ziedojumu nodotu eksportam, iegūstot ienākumus savu izdevumu segšanai un labdarības projektu atbalstīšanai;
  • ir arī plašāk pieejamas iespējas atrast jaunus saimniekus lietotām tekstila precēm caur tādām iniciatīvām kā “Brīvbode’’ un “Andele Mandele”;
  • joprojām pastāv trīs zīmoli, kur no lietotiem apģērbiem top jauni;
  • paplašinās pārstrādes un reģenerācijas uzņēmumu radītās iespējas atrast pielietojumu tiem tekstila materiāliem, kas nebūs derīgi atkārtotai izmantošanai.

Tiešsaistes platformās Latvijā gadā tiek pārdotas aptuveni 1550 tonnas lietotu apģērbu un tekstila preču. “Andele Mandele” vidējais pārdošanas darījumu skaits mēnesī ir ap 120 000 pārdotu vienību un aptuveni 80-90% ir tekstils. Pārrēķinot šos datus uz gadu, “Andele Mandele” platformā gada laikā jaunus saimniekus atrod 1 152 000 – 1 296 000 tekstila preču jeb aptuveni 576 – 638 tonnas apģērbu vai citu tekstila preču.

Pētījums arī sniedz jaunākos datus par jaunu un lietotu tekstila preču patēriņu Latvijā, salīdzinot ar 2018.gada situāciju. Jaunu apģērbu un mājas tekstila preču patēriņš Latvijā 2021.gadā bija 13896 tonnas jeb 7.3 kg uz iedzīvotāju. Tas neietver apavus, tāpēc atšķiras no citiem publiskajā telpā minētajiem datiem. Salīdzinot ar 2018.gadu, kad jaunu tekstila preču patēriņš bija 11753 tonnas jeb 6.08 kg uz iedzīvotāju, patēriņš ir pieaudzis par 2143 tonnām jeb 1.22 kg uz iedzīvotāju. Ja vidēji vienas tekstila preces svars ir 0.5 kg, 2018.gadā vidējais jaunu tekstila preču patēriņš uz iedzīvotāju bija 12 vienības, tad 2021.gadā tās bija aptuveni 14 vienības.

Lietotu tekstila preču patēriņš Latvijā 2021.gadā bija aptuveni 4409 tonnas jeb 2.38 kg uz vienu iedzīvotāju. Tas ir gandrīz identisks apjoms 2018.gada datiem, kad lietotu apģērbu patēriņš bija 4720 tonnas jeb 2.5 kg uz vienu iedzīvotāju. Taču, tā kā jaunu tekstila preču patēriņš 2021.gadā ir nedaudz palielinājies, lietotu tekstila preču patēriņa īpatsvars ir nedaudz samazinājies: 2018.gadā 29% kopīgā tekstila preču patēriņa bija lietoti apģērbi un tekstila preces, kamēr 2021.gadā tie bija 25%.

Kamēr lietotu apģērbu un mājas tekstila preču imports uz Latviju nav būtiski mainījies, palielinājies lietotu tekstila preču eksports no Latvijas (2018.gadā 5860 tonnas, 2021.gadā – 8166 tonnas). Valstis, no kurām Latvijā gadā tiek importēts lielākais apjoms lietotu tekstila preču, ir Lielbritānija, Nīderlande, Vācija, kā arī Lietuva un Igaunija. No pārējām Baltijas valstīm Latvijā ienāk “Humana” māsas uzņēmumu sūtītās šķirotās preces, jo Latvijā šim uzņēmumam šķirošanas centra nav. Savukārt, būtiskākās lietotu tekstila preču eksporta valstis ir Baltkrievija, Pakistāna, Benina un Krievija. Pēdējā gan izzūd statistikā pēc 2022.gada februāra.

Lietotas tekstila preces nonāk arī sadzīves atkritumu konteineros. 2021.gadaatkritumu apglabājamās daļas morfoloģijas analīžu dati no trim atkritumu poligoniem rāda, ka vidējais tekstila apjoms sadzīves atkritumos gadā bija 4%-6%. Ņemot vērā, ka kopējais nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms 2021.gadā bija 493045 tonnas, tekstila atkritumu īpatsvars sadzīves konteineros varētu būt 19721 – 29582 tonnas. Papildus tam Latvijā savāktas 1530 tonnas tekstila atkritumu, tātad kopējais tekstila atkritumu apjoms 2021.gadā bija 21251 – 31112 tonnas.

2021.gadā Latvijā ievestais tekstila atkritumu apjoms – aptuveni 15008 tonnas – ir gandrīz 10 reizes lielāks par Latvijā savākto tekstila atkritumu apjomu (1530 tonnas). Populārākais tekstila atkritumu izmantošanas veids ir reģenerācija enerģijas ieguvei (aptuveni 15695 tonnas), kam seko šķirošana (1164 tonnas). 2021.gadā atkritumu poligonos tika apglabātas 317 tonnas tekstila atkritumu.

Pētījumu veica biedrība “Zaļā brīvība” LIFE integrētā projekta Pētījumu veica biedrība “Zaļā brīvība” LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” ietvaros. 

Pētījumu var lejuplādēt šeit:

Foto: Unsplash

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *