Lai gan energokopienu projektu Latvijā vēl nav, pats jēdziens jau ieguvis samērā lielu atpazīstamību politikas veidotāju, ekspertu un pilsonisko organizāciju vidē. Energokopienu piemēri saista ar iespējām uzlabot atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju pieejamību un dažādu pušu sadarbību vietu attīstības plānošanā. Tomēr ieceru praktiskā īstenošana nav tik vienkārša, turklāt Latvijā vēl nav pabeigta jaunā elektroenerģijas kopīgošanas regulējuma izstrāde.
Normatīvais ietvars ir nepieciešams, taču tas nav vienīgais un būtiskākais priekšnoteikums sociālu inovāciju vides veidošanai enerģētikas nozarē. Viens no aspektiem, ko uzskatām par svarīgu arī biedrības “Zaļā brīvība” darbā, ir jaunu pētījumu izstrāde par klimatneitrālām energoapgādes sistēmām un to demokrātisku pārvaldību. Tāpēc šogad projekta RES FORWARD ietvaros uzsākām sadarbību ar diviem doktorantiem, kuru darbi veltīti ilgtspējīgas enerģijas tēmām.
Pirmā publikācija ir Norvēģijas Zinātnes un Tehnoloģiju Universitātes doktora grāda kandidāta Krišjāņa Rudus pētījums par energokopienu iniciatīvu virzību Latvijā. Krišjāņa darbs ir balstīts uz intervijām ar dažādu publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, dokumentu analīzi un salīdzinājumu ar enerģijas demokratizācijas procesiem Norvēģijā.
Publicējam Krišjāņa rakstu Kā veiksmīgi integrēt energokopienas Latvijas kontekstā? – kas piedāvā nopietnu ieskatu topošās akadēmiskās publikācijas tēmās.
Kā raksta autors,
Šajā informatīvajā materiālā esmu izdalījis divas specifiskas sadaļas. Viena no tām apkopo svarīgākos faktorus, kas veidojuši inerci energokopienu attīstībai Latvijā, kamēr otra sadaļa sniedz rekomendācijas par tālākajiem soļiem šādu kopienu integrēšanā nacionālajā kontekstā.
4. lpp.
Viena no pētījuma galvenajām atziņām ir ieteikums nekavēties ar energokopienu pilotprojektu īstenošanu.
Caur pilotprojektiem ir iespējams uzzināt arī to, kas tehniski un demokrātiski ir vai nav iespējams – kādas tehnoloģijas sniedz labākos ieguvumus specifiskajā kontekstā, kā vajadzētu (vai nevajadzētu) norisināties kopienu pārvaldei (tai skaitā balsošanai un amatu sadalei). …. Šādu pilotprojektu attīstībā būtu ļoti svarīgi iesaistīt arī lielos spēlētājus, tai skaitā AS Sadales tīkls un AS Latvenergo, lai saprastu, kā kopienas varētu sniegt devumu arī energosistēmai kā kopējam resursam.
9. lpp.
Iesakām izlasīt.
Ja interesējies par energokopienām, vēlies apspriest, kā šajā darbā ieteiktās rekomendācijas īstenot, sazinies ar krista@zalabriviba.lv