Publiskie līdzekļi pārsvarā tiek virzīti cēliem mērķiem, atspoguļojot iesaistīto personu labos nodomus. Tomēr starp izpētītajiem 28 projektiem transporta sektorā, ir vieta uzlabojumiem, lai izlietotais finansējums labāk kalpotu sabiedrībai kopumā.
Zaļā brīvība projekta Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI) finansēta projekta “Pretim klimatneitrālai ES: efektīvs ES fondu pielietojums” ietvaros izpētīja 28 dažādus projektus Latvijā, kas savai realizācijai izmantoja publisko līdzfinansējumu no Eiropas Savienības (ES). Kopumā esfondi.lv publicētajā informācijā ar transporta nozari ir saistīti vairāk nekā 50 projekti ar kopējo finansējumu, kas pārsniedz 1.5 miljardu eiro, no kuriem vairāk nekā 1 miljards ir no dažādiem ES fondiem.
Apskatīto 28 projektu kopējais finansējums ir 413,7 miljoni eiro, no kuriem 271,8 miljoni eiro ir ES fondu finansējums (66%). Šie projekti ietver investīcijas zinātnē un tehnoloģijās, infrastruktūrā un transportlīdzekļos.
Ar projektu apkopojumu var iepazīties šeit un katra projekta detalizētāku aprastu – šeit.
Zinātne un tehnoloģijas
Deviņi no apskatītajiem projektiem, kas saistīti ar transporta nozari, ir kvalificējami kā “zinātnes un tehnoloģijas” projekti. To kopsumma ir 6,3 miljoni eiro, no kuriem 4,3 miljoni eiro bija no ES publiskajiem fondiem. Tie ietvēra tādus projektus, kas uzlabo vilcienu piedziņas efektivitāti, daudzdzīvokļu namu elektrisko transportlīdzekļu uzlādes risinājumus, satiksmes pārkāpumu pārvaldības sistēmu un citus.
Vairums no šiem projektiem bija īstenoti, lai uzņēmums iegūtu labāku situāciju tirgū vai iegūtu patentu tiesības. Šāda līdzekļu izmantošana ir ierasta prakse, bet sabiedrībai tā reti nes labumu, lai gan lielākā daļa no projektiem bija sadarbībā ar kādu no Latvijas universitātēm. Viens projekts izcēlās ar to, ka, spriežot pēc projekta autora mājaslapas, uzņēmums ir sev veiksmīgi piesaistījis vairākus ES fondu līdzekļus. Apjoms ir tik aizdomīgi liels, ka liek domāt, ka uzņēmums nav spējīgs eksistēt bez fondu līdzekļiem.
Daudziem projektiem ir cēli mērķi, bet to pielietojums Latvijā liekas ierobežots, piemēram, jaunu sensoru izstrāde satiksmes un gājēju plūsmas datu iegūšanai un ziemas ceļu uzturēšanas atbalsta informācijas sistēmas izstrāde. Tamdēļ ir cerība, ka iegūtais līdzfinansējums palīdzēs tiem kļūt konkurētspējīgiem starptautiski.
Visiem projektiem lielākā vai mazākā apjomā ir pozitīva ietekme uz klimatu, organizējot satiksmi, piedāvājot alternatīvo degvielu efektīvāku ražošanas procesu, uzlabojot piedziņas efektivitāti, izstrādājot jaunu transportlīdzekļa apsildes risinājumu. Tomēr tikai 4 projektiem aprakstā ir minēts klimats, kas liecina, ka tas projekta izstrādātājiem nebija aktuāli.
Infrastruktūra
Infrastruktūra ir pasīvais rīks klimatneitralitātes veicināšanai. Veicot investīcijas infrastruktūrā, tiek dotas iespējas izmantot atšķirīgus pārvietošanās veidus. Starp izpētītajiem 9 projektiem bija ielu atjaunošanas, uzlādes tīkla elektromobiļiem izveidošana, tramvaja līniju izbūve un citi projekti, kas kopsummā bija 253,2 miljonus eiro ietilpīgi, no kuriem 160,9 miljoni bija ES publiskajiem fondiem. Jāpiebilst, ka tramvaju iegāde, kas ir vienā projektā ar tramvaju līniju izbūvi, tiek pieskaitīta šajā sadaļā.
Starp izpētītajiem 9 projektiem 5 bija ar tramvaju līniju izbūvi un tramvaju iegādi saistīti projekti. Tie bija Rīgas, Daugavpils un Liepājas projekti. Ogrē, Ludzā un Talsos pārbūvēja ielu posmus un laukumus, atsvaidzinot segumu un labiekārtojot apkārtni. Visaptverošākais projekts bija Latvijas uzlādes tīkla elektromobiļiem izveide, kas noklāj visu Latviju.
Tieši tamdēļ, ka infrastruktūru ir sarežģītāk novērtēt no klimata aspekta un jebkādi aprēķini būtu balstīti uz pieņēmumiem, kurus ietekmē pārāk daudz faktoru, tika pievērsta uzmanība tam, vai projekts pozitīvi ietekmē apkārt esošo sabiedrību, kas veicinātu videi draudzīgāku labāku mobilitāti. Tikai vienā no projektiem tika padomāts vairāk nekā par tieši projektam nepieciešamo – Ogres ielas posma pārbūve un Park-and-Ride laukuma izveide. Šajā projektā bija padomāts par apstādījumiem, soliņiem un ērtu mašīnu kustību. Vienīgais, kas iztrūka, lai projekts būtu pilnīgs, bija paredzētas stāvvietas mikromobilitātes (skrejriteņu un velosipēdu) risinājumiem.
Jaunu tramvaju iegāde un jaunu līniju izbūve ir nepieciešama, it īpaši pilsētās, kur jau ir tramvaju infrastruktūra, lai veicinātu to, lai cilvēki pēc iespējas mazāk pilsētvidē izmanto privātās automašīnas. Tieši to arī Liepājas un Daugavpils projekti darīja un, lai gan projektā ir aprakstīti, ka tiks iegādāti zemās grīdas tramvaji, jāsaka, ka iegādātie nav patiesi zemās grīdas tramvaji, kādus mēs redzam Rīgā. Ne tikai šiem tramvajiem ir salīdzinoši augsts pakāpiens jāsper, lai tajos iekāptu, bet arī pašā tramvajā iekšā ir vēl viens pakāpiens, kas būtiski ierobežo cilvēkus ar bērnu ratiņiem, ratiņkrēsliem un kustību ierobežojumiem.
Transportlīdzekļi
Zaļās mobilitātes stūrakmens ir zaļāka transportlīdzekļu izvēle, tamdēļ jo īpaša uzmanība tika pievērsta 10 projektiem, kas ietvēra transportlīdzekļu iegādi. Izpētīto projektu kopsumma ir 206,4 miljoni eiro, no kuriem 144,9 miljoni eiro ir no ES publiskajiem fondiem. Lielākā daļa no summas tika atvēlēta vilcienu iegādei un pārējie projekti bija dažādu autobusu iegāde.
Vilcienu iegāde Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai ir ilgstoši gaidīts projekts, kura rezultāti beidzot sākuši savu ceļu uz Latvijas sliedēm. Ir lielas cerības, ka tas dos nepieciešamo grūdienu, lai atdzīvinātu pieprasījumu pēc pārvietošanās ar vilcienu, kas ir efektīvākais pārvietošanās veids starp mehanizētajiem transportlīdzekļiem.
Autobusu iegādē var redzēt ļoti dažādu pieeju pa visu Latviju. Jūrmalas pašvaldība iegādājās ar dīzeļdegvielu darbināmus autobusus un bateriju elektriskos autobusus, Jēkabpils – ar CNG darbināmus autobusus, Valmiera – iegādājās elektriskos hibrīda autobusus un bateriju elektriskos autobusus, bet Rēzekne, Jelgava un Rīga – tikai bateriju elektriskos autobusus. Valmiera pierādīja, ka hibrīda autobusi ļauj ietaupīt aptuveni 30% no degvielas patēriņa, kas ir attiecīgi pielīdzināms par 30% mazākam gaisa piesārņojumam. Jēkabpils slavēja CNG autobusus, kā videi labākus, kas ir zaļmaldināšana. Visdrīzāk pašvaldība to darīja neapzināti no tolaik pieejamās plašsaziņas informācijas.
Rēzeknē bija pirmais realizētais elektroautobusu projekts Baltijā, kas piesaistīja uzmanību un vizītes ne tikai starp vietējām pašvaldībām, bet arī no kaimiņvalstīm. Rēzekne bija parūpējusies par pilnu komplektu – autobusi ar uzlādes risinājumu. Tamdēļ liekas pārsteidzoši, ka Valmieras un Jūrmalas pašvaldības, kas izvēlējās sev elektroautobusus, projekta ietvaros neiekļāva arī uzlādes risinājumu. Uzlādes risinājuma neiekļaušana projektā liek jautāt, vai pašvaldības sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs ir padomājis par šo aspektu.
Ir jāizceļ Valmieras īpatnējā pieeja. Tika iesniegts viens projekts par viena autobusa iegādi, kam pāris mēnešus vēlāk sekoja vēl viens projekts ar līdzīgu nosaukumu un identisku aprakstu par identisku summu. Ja bija plānots iegādāties vairāk nekā vienu autobusu, birokrātiskā sloga un resursu taupīšanas nolūkos, būtu bijis vērtīgāk rakstīt to vienā projekta pieteikumā.
Kopsavilkums
28 projektu analīze par klimatam draudzīga publiskā finansējuma izlietošanu transporta nozarē raisa svarīgus jautājumus par publiskā finansējuma izlietojuma lietderību no klimata aspekta. Lai gan nevar sniegt viennozīmīgu atbildi, projektu izpildījums svārstās no zaļmaldināšanas līdz iedvesmojošiem ilgtspējīgu iniciatīvu piemēriem, ir skaidrs, ka katrā projektā neatkarīgi no tā pašreizējā statusa ir iespējami uzlabojumi, lai palielinātu tā klimatam draudzīgumu un vispārējo vērtību sabiedrībai.
Virzoties uz priekšu, mūsu valstij ir obligāti jānosaka savas prioritātes un jāidentificē jomas, kurās saskaņoti centieni ir visvairāk nepieciešami. Koncentrējoties uz aktuālākajiem jautājumiem un atbilstoši sadalot resursus, varam nodrošināt, ka publiskais finansējums transporta nozarē ciešāk atbilst mūsu klimata mērķiem un kalpo visas sabiedrības interesēm.
Ir satraucoši novērot ierobežotos ieguldījumus zinātniskajos pētījumos šajā jomā. Zinātnei ir būtiska nozīme novatorisku risinājumu atklāšanā un uz pierādījumiem balstītu vadlīniju nodrošināšanā politikas un projektu izstrādei. Ir svarīgi, lai turpmākajās publiskā finansējuma stratēģijās tiktu atzīta zinātniskās pētniecības nozīme un piešķirti atbilstoši līdzekļi, lai atbalstītu progresu ilgtspējīgā transporta jomā.
Pārvaldot transporta nozares publiskā finansējuma sarežģītību, mūsu kolektīvais pienākums ir iestāties par pārredzamību, atbildību un nepārtrauktiem uzlabojumiem. Tiecoties uz lielāku lietderību sabiedrībai un ieguldījumu klimata uzlabošanā katrā finansētajā projektā, mēs varam veicināt ilgtspējīgāku un pārtikušāku nākotni mūsu valstij un nākamajām paaudzēm.
Pētījuma autors: Kārlis Mendziņš
Ar šiem un citu valstu pētījumiem gan transporta sektorā, gan citos, vari iepazīties CEEweb labo prakšu datubāzē.
Sekojiet līdzi jaunumiem arī Zaļās Brīvības sociālājos tīklos Instagram, Facebook, TikTok, Linkedin, Twitter
Pētījums tiek īstenots ar Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI) finansēta projekta Pretim klimatneitrālai ES: efektīvs ES fondu pielietojums finansiālu atbalstu.
Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo biedrības “Zaļā brīvība” uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības viedokli. Eiropas Savienība nenes atbildību par pētījumā paustajiem uzskatiem.