Latvijā šobrīd norit starptautisks projekts “OFF-GRID: Renewable Energy DIY for rural development”, kura mērķis ir apkopot un padziļināti pētīt atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju risinājumus un izstrādāt 3 fiziskos off-grid prototipus un atvērtās licences rokasgrāmatu, lai veicinātu decentralizētas atjaunīgās enerģijas ražošanas iespējas mazās lauku mājsaimniecībās un viensētās.
2019. gada laikā tiks organizētas praktiskās darbnīcas, kurās eksperti mācīs – kā izgatavot un uzstādīt alternatīvas enerģijas iegūšanas iekārtas – piemēram, saules paneļus, saules kolektorus vai kājminamas iekārtas, kas spēj saražot elektrību vai cita veida enerģiju.
Vēlāk būs pieejama interneta platforma, kurā būs brīvi pieejamas instrukcijas iekārtu izgatavošanai. Turklāt projekta laikā 3 izgatavotos prototipus būs iespējams ikvienam aizbraukt apskatīt un izvaicāt sev interesējošos praktiskos jautājumus, pirms tam sarunājot ar ģimenēm, kuras tos izmantos un uzturēs savās saimniecībās.
Zaļā brīvība sarunājās ar projekta autori un īstenotāju Līgu Krūmiņu-Krīgeri no “Abulas lauku partnerības” Smiltenē par motivāciju un iniciatīvas norisi.
Zaļā brīvība (ZB): Kā radās ideja un motivācija īstenot šo projektu?
Līga Krūmiņa-Krīgere (L.K): Mani uzrunāja “Abulas lauku partnerības” biedrības vadītāja projekta izstrādei un ieviešanai un, tā kā man ir interese par decentralizētas atjaunīgās enerģijas un pašpietiekamības tēmu, to vēlējos iedzīvināt projektā. Dzīvojot viensētā, samērā bieži nākas saskarties ar centralizētās elektrības piegādes traucējumiem stiprāka vēja dēļ, kas rada neērtības, piemēram, piegādes traucējumu laikā nav iespējams no akas sūknēt dzeramo ūdeni, tāpēc pašpietiekamībai ir ļoti būtiska loma lauku saimniecībās.
ZB: Kas ir tas, ko vēlies ar šo projektu panākt?
L.K: Vēlējos projektā darboties tieši ar lauku reģionu cilvēkiem, kuriem ļoti bieži šķiet, ka viņiem nav pieejamas šādas tehnoloģijas, jo tās ir ļoti dārgas. Cilvēki redz, ka tikai bagātās saimniecības var pretendēt uz ES fondu atbalsta saņemšanu, piemēram, saules paneļu uzstādīšanai, tāpēc rodas maldīgs priekšstats, ka viņiem tas nav pieejams. Vēlos lauzt šos stereotipus, parādot, ka ir arī citas iespējas. Tehnoloģijas kļūst lētākas, efektīvākas un iespējams atsevišķus elementus iegādāties par nelielu summu, piemēram, pietiekami labas un lētas saules šūnas no Aliexpress, citus elementus izveidot pašam un atliek tikai uzzināt, kā salikt kopā un uzstādīt. Turklāt Latvijā vēl ir daudz cilvēku, kuriem ir prasmes pašiem lietas sameistarot, būvēt. Rīgā, Pierīgā cilvēki jau labi saprot nepieciešamību pēc alternatīviem, ilgtspējīgiem enerģijas avotiem, būtiski ir arī lauku reģionos vairot šo izpratni. Vēlos arī parādīt, ka saules baterijas Latvijas apstākļos ir efektīvas. Tāpēc galvenās aktivitātes būs praktiskās darbnīcas parastiem cilvēkiem reģionos, lai pēc darbnīcas dalībniekiem jau ir darboties gatava iekārta.
Latvijā šī projekta ietvaros mums ir sadarbības partneri Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi” un biedrība “Liepājas rajona partnerība” un katram alternatīvās enerģijas prototipam Latvijā būs kopā 3 darbnīcas, pa vienai katras iesaistītās organizācijas teritorijā. Starp ārvalstu partneriem ir pa vienam no Zviedrijas, Lietuvas, diviem partneriem no Igaunijas un trīs partneriem no Somijas. Ar partneriem apmaināmies ar zināšanām, pieredzi, citi partneri izstrādās cita veida alternatīvās enerģijas prototipus.
ZB: Redzēju, ka Indijā ir izstrādāts relatīvi nedārgs vēja ģenerators mājsaimniecībām.
L.K: Mans vīrs sapņoja tieši par vēja izmantošanu enerģijas ieguvei, taču Zviedrijas partneri dalījās ar savu negatīvo pieredzi par šādiem maza izmēra vēja ģeneratoriem. Tie nav izturīgi, lielā vēja tie bieži salūzt, tāpēc vēl neesot labi risinājumi.
Citās valstīs tiks izstrādāti prototipi siltā ūdens ieguvei no komposta, enerģijai no biogāzes. Latvijā tiks izstrādāti prototipi saules paneļiem, saules kolektoram vai kājminamām iekārtām, kas spēj saražot elektrību vai enerģiju. Starp kājminamām iekārtām būs arī tāds neliels traktors, kas spēj uzart vagas. Būs kājminama iekārta elektrības ražošanai, piemēram, lai uzlādētu mobilo telefonu, kā arī iekārtu mehāniskai darbināšanai. Šobrīd vēl meklējam meistaru ūdens enerģijas izmantošanai. Tā, protams, būs neliela mēroga iekārta, kas netraucēs zivju resursiem. Visiem tiem prototipiem, kas būs veiksmīgi, tiks sagatavotas un interneta vidē publicētas instrukcijas, arī latviešu valodā.
ZB: Vai jums šķiet, ka DIY[1] atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas potenciāli varētu spēlēt nozīmīgu lomu lauku reģionos?
L.K: Jā, noteikti. Un, ja Latvijā tiks uzlaboti nosacījumi ražojošajiem-patērētājiem, kas vēlas savu enerģiju pārdot, ievadot kopējā tīklā, kad pašam ir pārpalikums, tad būs vēl lielāka motivācija uzstādīt alternatīvās enerģijas iekārtas un vairot Latvijas enerģētisko neatkarību.
ZB: Kur tie cilvēki, kuri gribētu piedalīties šajās darbnīcās, varēs par tām uzzināt? Vai tām var pieteikties arī cilvēki no Rīgas un tā apkārtnes?
L.K: To varēs uzzināt katrā no 3 Latvijas organizāciju mājaslapām[2], kā arī projekta galvenā partnera Facebook lapā. Dalībniekiem laicīgi tiks pateikts, kādi materiāli ir jāsagādā uz darbnīcu. Diemžēl no Rīgas un tās apkārtnes darbnīcās ļausim piedalīties tikai tad, ja paliks brīvas vietas, jo mums ir ļoti būtiski aizsniegt tieši lauku iedzīvotājus mūsu organizāciju teritorijās. Taču ikviens varēs iepazīties ar brīvi pieejamām instrukcijām, kā arī apskatīt dzīvē prototipus, aizbraucot uz to uzstādīšanas vietām, tiekoties ar ģimenēm, kas tos uztur.
[1] Do It Yourself – pašizgatavots
[2] http://www.abulas.lv/lv/, http://daugavpils.partneribas.lv/, http://lrpartneriba.lv/lrp/
