Francijas klimata asamblejas priekšlikumi pārtikas sistēmai
SEG emisijas no lauksaimniecības un pārtikas industrijas veido 31.5% no visām emisijām Francijas teritorijā (Solagro, 2018). Emisijas, ko rada lauksaimniecības un pārtikas industrija, ir jāsamazina uz pusi, lai sasniegtu oglekļa neitralitātes mērķi līdz 2050. gadam. Īsākā termiņā, lai sasniegtu SEG emisiju samazināšanas mērķi vismaz par 40% līdz 2030. gadam, lauksaimniecības un pārtikas industrijai SEG emisijas jāsamazina par 20% salīdzinājumā ar 2015. gadu. Pasākumi, programmas un rīcības ir pieejamas jau tagad, bet tās vēl nav veiksmīgi ierosinājušas pietiekamas pārmaiņas patērētāju šķīvjos, lai samazinātu emisijas.
Convention Citoyenne pour le Climat, 2020. gada jūnijs
Asambleja iesaka restrukturēt visu pārtikas ražošanas un patērēšanas ķēdi no patērētāja līdz lauksaimniekam, sākot no tā, kā tiek organizēta lauksaimniecība, līdz tam, kā mēs patērējam saražotos produktus. Nākotnē (līdz 2030.gadam) būtu jāsamazina gaļas un piena produktu patēriņš vismaz par 20%, palielinot augļu, dārzeņu un graudaugu īpatsvaru.
Mēs nevēlamies diktēt, kas cilvēkiem jāēd. Drīzāk mēs vēlamies garantēt, ka katram ir pieeja patiesai informācijai par pirkumu un patēriņa izvēļu veselības un klimata ietekmēm; ka izvēlēties piemērotus produktus kļūst vieglāk un tas ir pieejams visiem; ka ražotājiem tiek sniegta palīdzība, kā pielāgot to prakses, lai piedāvājums atbilstu jaunajām vajadzībām. Mēs apzināmies mūsu pārtikas sistēmas ārējos savienojumus: mūsu vēlme ir efektīva rīcība globalizētā kontekstā.
Asamblejas dalībnieki uzsver, ka ir būtiski samazināt pārtikas izšķērdēšanu kolektīvās ēdināšanas un mājsaimniecību līmenī. Vēlams organizēt informatīvas kampaņas par veģetāras ēdienkartes izstrādi un pārtikas atkritumu samazināšanu.
Nepieciešams attīstīt agroekoloģisko praksi, panākt 50% agroekoloģijas saimniecību īpatsvaru lauksaimniecībā līdz 2040. gadam, krasi samazināt pesticīdu izmantošanu, kā arī uzturēt pastāvīgās pļavas.
Ir jāsaglabā Francijas ambiciozā nostāja sarunās par Eiropas Savienības KLP (kopējā lauksaimniecības politika), pārveidojot pašreizējo atbalsta sistēmu par hektāru uz tādu, kas atbalsta katru nodarbināto personu, tā nodrošinot sociālo taisnīgumu (pašreizējā sistēma atbalsta lauksaimniecības, kam pieder liels zemes daudzums, bet nepieciešams atbalstīt arī mazās lauksaimniecības, kuras nodarbina lielu palīgstrādnieku skaitu).
Asambleja norāda, ka nepieciešams veicināt zema emisiju līmeņa zvejniecības attīstību, kā arī uzlabot zināšanas par zivju krājumiem un to pārvietošanos, lai labāk definētu kvotas un novērstu pārzveju, un attīstīt videi draudzīgas akvakultūras saimniecības, lai izvairītos no zivju zvejas to dabiskajā vidē. Būtiski būtu aizsargāt okeānu spēju uzglabāt oglekli, jo īpaši aizsargājot vaļus un citas jūras sugas.
Turpmākajiem un esošajiem tirdzniecības nolīgumiem ir jāļauj veicināt ilgtspējīgas ekonomiskās aktivitātes un jāveicina veselīgs uzturs. Asambleja lūdz Francijas valdību neratificēt CETA (Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums) un norāda, ka to nepieciešams atkārtoti apspriest Eiropas līmenī, lai tajā integrētu Parīzes nolīguma mērķus klimata jomā. Jāaizliedz privāto šķīrējtiesu darbība, kas ļauj uzņēmumiem celt prasību tiesā pret valsts pieņemtajiem vides aizsardzības likumiem.
Asamblejas dalībnieki uzskata, ka patērētāju uzvedības maiņa ir būtisks līdzeklis SEG emisiju samazināšanai pārtikas sektorā, tādēļ būtu obligāti jāizglīto un jāinformē (nākotnes) pilsoņi pārtikas jomā. Pilsoņiem jākļūst par apzinātiem un aktīviem subjektiem sociālās uzvedības maiņā, lai panāktu SEG samazināšanos pārtikas sektorā.
Visbeidzot, lai panāktu veselīgas pārtikas pieejamību, nepieciešams regulēt pārstrādes palīgvielu un pārtikas piedevu ražošanu, importu un izmantošanu.
Mērķu un apakšmērķu piemēri:
Izveidot sistēmu, kas dod priekšroku visiem pieejamai ilgtspējīgai, veselīgai un veģetārai pārtikai, samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patērēšanu, veicināt pārtikas sistēmas attīstību, kas būtu saskaņā ar klimatu un emitētu mazāk SEG
- Ar publiskā iepirkuma palīdzību reklamēt vietējos produktus, par pamatu ņemot īsas ražošanas ķēdes ar zemām vides izmaksām. Izstrādāt ‘pirkšanas rokasgrāmatu’
- Turpināt centienus samazināt pārtikas izšķērdēšanu kolektīvās ēdināšanas un mājsaimniecību līmenī
Attīstīt agroekoloģisko praksi
- Līdz 2040. gadam panākt 50% agroekoloģijas saimniecību īpatsvaru lauksaimniecībā
- Samazināt pesticīdu izmantošanu
- Palīdzēt uzturēt pastāvīgās pļavas (cik vien iespējams izvairīties no tukšas zemes, izveidojot obligātu augu segumu, atlīdzināt lauksaimniekiem par sniegtajiem pakalpojumiem oglekļa uzkrāšanā)
- Liegt finansējumu tādu jaunu saimniecību izveidošanai, kuras neatbilst agroekoloģijas nosacījumiem un zemām SEG emisijām
Reformēt lauksaimniecības izglītību un apmācību
- Integrēt agroekoloģijas mācīšanu obligātajā pamatprogrammā, uzsākt prakses saimniecībās, kuras izmanto agroekoloģijas metodes, visiem lauksaimniekiem dot iespēju apgūt agroekoloģiskās prakses tālākizglītību, apmācīt tehniskos konsultantus agroekoloģijas praksēs
Saglabāt Francijas ambiciozo nostāju sarunās par KLP
- Paaugstināt prasību līmeni zaļināšanas apstākļiem
- Pārveidot atbalsta piešķiršanu par hektāru atbalstam par lauksaimniecības aktīviem
- Integrēt visus noteikumus par agroekoloģijas attīstību valsts stratēģiskajā plānā (Plan Stratégique National)
Veicināt zema emisiju līmeņa zvejniecības attīstību
- Uzlabot zināšanas par zivju krājumiem / pārvietošanos, lai labāk definētu kvotas un novērstu pārzveju
- Attīstīt pamatotas un videi draudzīgas akvakultūras saimniecības, lai izvairītos no zivju zvejas to dabiskajā vidē
- Aizsargāt okeānu spēju uzglabāt oglekli, jo īpaši aizsargājot vaļus un jūras sugas
Apsvērt nākotnes tirdzniecības politikas modeli, kas saistīts ar veselīgas pārtikas un lauksaimniecības veicināšanu Francijā ar zemu SEG emisiju līmeni
- Atkārtoti apspriest CETA (Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums) Eiropas līmenī, lai integrētu Parīzes nolīguma mērķus klimata jomā
Noteikt par obligātu izglītot un informēt (nākotnes) pilsoņus pārtikas jomā
- Aizliegt reklamēt produktus, kuri atrodas Valsts uztura programmas (Programme national nutrition santé) aizliegumu sarakstā
- Izstrādāt jaunu pārtikas solidaritātes programmu, lai mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem būtu pieejama ilgtspējīga pārtika
- Reformēt etiķešu darbību, atceļot privātās etiķetes un izveidojot marķējumu agroekoloģiskās lauksaimniecības produktiem
Regulēt pārstrādes palīgvielu un pārtikas piedevu ražošanu, importu un izmantošanu
- Aizliegt tādu produktu importu, kuri izgatavoti no tādiem pārstrādes palīglīdzekļiem, kurus aizliedz Eiropas Savienība
- 5 gadu laikā pakāpeniski aizliegt ražošanas palīgvielu un pārtikas piedevu izmantošanu
- Ieviest nodokli pārstrādātiem pārtikas produktiem ar zemu uzturvielu daudzumu
Tekstu pēc Convention Citoyenne pour le Climat materiāliem sagatavoja Liene Vecvagare un Krista Pētersone
Attēls: pixabay.com