Šodien pieņemtajiem lēmumiem, kas saistīti ar finanšu ieguldījumiem, neapšaubāmi būs ietekme ilgtermiņā. Nepieciešamība risināt klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, kā arī aplēstās zaļās pārejas izmaksas un pašreizējās veselības krīzes izraisītie ekonomiskie satricinājumi prasa jaunu, uz nākotni vērstu pieeju, kurā ierobežotie publiskie resursi tiek izmantoti vislabākajā iespējamajā veidā.
Principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” (Do No Significant Harm, saīsināti – DNSH) Eiropas Savienības regulatori ieviesa, lai novērstu tuvredzīgus finanšu ieguldījumus – tādus, kas ilgtermiņā varētu nodarīt būtiskus sociālus vai vides kaitējumus. Princips stājās spēkā 2021. gada februārī kā jauns aizsardzības instruments attiecībā uz ieguldījumiem un reformām valstu atveseļošanas un noturības plānos. Pēc tam šis princips tika piemērots arī Kohēzijas politikas investīcijām visam ES budžeta 2021. – 2027. gadu plānošanas periodam, tādējādi tas ir piemērojams arī citiem ES fondiem*.
Plānotās infrastruktūras ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās procesos tiek izvērtēts, izmantojot klimatdrošināšanas novērtējumu (Climate Proofing Assessment). Lai gan ir svarīgi ņemt vērā klimata pārmaiņu ietekmi, mēs nevaram ignorēt arī citus vides jautājumus, piemēram, kā plānotais ieguldījums ietekmēs apkārtnes ūdens resursus, bioloģisko daudzveidību, kādu piesārņojumu radīs. Nav pietiekami, ka iecerētais projekts ir vērsts uz būtiskas ietekmes mazināšanu tikai dažos ilgtspējas aspektos, tas nedrīkst radīt būtisku kaitējumu videi kopumā. Tieši to palīdz nodrošināt “nenodarīt būtisku kaitējumu” princips.
Šis princips paredz, ka potenciālajiem investoriem ir jāpierāda trīs lietas: ieguldījums saimnieciskajā darbībā veicina arī vides un/vai sociālā mērķa sasniegšanu; ieguldījums būtiski nekaitē sociālajiem un/vai vides mērķiem; ar ieguldījumu saistītie uzņēmumi ievēro labas pārvaldības praksi.
Principa “nenodarīt būtisku kaitējuma” ieviesēji cer, ka Eiropas Savienības līmenī tas veicinās Eiropas Savienības pāreju uz zaļo ekonomiku un palīdzēs samazināt klimata pārmaiņu ietekmi, savukārt dalībvalstu līmenī palīdzēs novirzīt vairāk publisko ieguldījumu
projektiem un darbībām, kas atbalsta klimata un vides mērķus, kā arī panākt kvalitatīvāku publisko ieguldījumu izlietojumu.
Nenoliedzot principa ieviešanas stratēģisko nozīmīgumu, Eiropas vides organizācijas norāda, ka jau šobrīd ir pamanāmas vairākas šī principa pielāgošanas vājās zonas. Organizācijas uzskata, ka būtiska loma šī principa ieviešanā ir vērtētāju neatkarīgumam un kvalifikācijai, kā arī veiktā novērtējuma publiskai pieejamībai. Tāpat arī nepieciešams izveidot “nenodarīt būtisku kaitējumu” principa ieviešanas uzraudzības sistēmu, kas sekotu līdzi projektiem visā to ieviešanas gaitā, sākot no investīciju ieguldīšanas līdz pat projektu īstenošanai.
Šobrīd nav vienotu vadlīniju ne Eiropas Komisijai, ne arī ministrijām Latvijā, kā tieši šo principu piemērot, kā noteikt ietekmes būtiskumu. Latvijā principa piemērošana norit, investīciju pasākumu atlases kritērijos ietverot dažādas konkrētas prasības, piemēram, nepieciešamību īstenot zaļo iepirkumu, pārstrādāt būvgružus noteiktā apjomā, nepasliktināt biotopu un sugu stāvokli, ja darbība atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. VARAM īstenotajās programmās ir ietverta prasība koku ciršanu neveikt putnu ligzdošanas laikā, kā arī būvniecības laikā nepasliktināt saglabājamo koku stāvokli. Ir arī citas prasības.
Tomēr šie kritēriji nav vienoti visiem investīciju pasākumiem un atšķiras starp ministrijām. Piemēram, Klimata un enerģētikas ministrija šobrīd izstrādā Klimatdrošināšanas vadlīnijas, taču tās attieksies tikai uz SEG emisijām un pielāgošanos. Svarīgi ir arī atcerēties, ka visiem pasākumiem, kuriem būs nepieciešams sākotnējais vai pilnais ietekmes uz vides novērtējums, ir vajadzīga arī principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanas izvērtēšana.
Principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ieviešana var būt ļoti nozīmīgs solis ceļā uz ilgtspējīgu Eiropas Savienības budžeta izmantošanu ilgtermiņā, tāpēc ir īpaši svarīgi, lai tas nebūtu tikai deklaratīvs, bet pēc iespējas funkcionāls un savam ieviešanas mērķim atbilstošs. Lai palīdzētu šo mērķi sasniegt, arī biedrība “Zaļā brīvība” iesaistīsies, gaidāmajā ziemā SIF finansēta projekta ietvaros izstrādājot rekomendācijas principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanai Latvijā.
*Eiropas reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas sociālais fonds + un Taisnīgas pārkārtošanās fonds.
Raksts tapis ar Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI) finansēta projekta Pretim klimatneitrālai ES: efektīvs ES fondu pielietojums finansiālu atbalstu.
Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo biedrības “Zaļā brīvība” uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības viedokli. Eiropas Savienība nenes atbildību par rakstā paustajiem uzskatiem.
Foto autors Carlo Martin Alcordo, pexel.com
