Ministru Kabinetam
Rīgas domei
Globālās COVID-19 pandēmijas apstākļos daļai Rīgas iedzīvotāju nav iespējas strādāt no mājām, savukārt pārvietošanās sabiedriskajā transportā ir saistīta ar paaugstinātu risku. Tuvojas vasaras sezona, Latvijai ir jāplāno, kādā veidā tiks atsākta saimnieciskā darbība, ievērojot maksimālu piesardzību un distancēšanos.
Lai arī par šī laika drošāko pārvietošanās līdzekli tiek uzskatīts privātais auto, tomēr ikdienā vairums pilsētas iedzīvotāju izmanto sabiedrisko transportu. Ieviešot pagaidu velojoslas Rīgas pilsētā, tiktu radīta droša un veselīga alternatīva nokļūšanai darbā un līdz pakalpojumu objektiem. Turklāt braukšana ar velosipēdu šobrīd ir viens no retajiem sportisko aktivitāšu veidiem, kuru var izmantot, lai kādu dienas laiku pavadītu ārpus mājām svaigā gaisā. Diemžēl šobrīd Rīgā veloceliņu infrastruktūra ir fragmentāra un no daudziem mikrorajoniem nav iespējams drošā veidā ar velosipēdu nokļūt pilsētas centrā.
Daudzas pasaules pilsētas, to skaitā Berlīne, Budapešta, Parīze, Monpeljē, Denvera, Vankūvera, Monreāla, Vinipega, Portlenda ir uzsākušas pagaidu velojoslu izbūvi, savukārt Jaunzēlande ir pirmā valsts pasaulē, kuras valdība atbalstīs šādas infrastruktūras izveidi ar 90% līdzfinansējumu. Tāpēc lūdzam Ministru kabinetu izvērtēt iespēju atbalstīt šādas velo infrastruktūras izveidi Rīgā un, ja nepieciešams, arī citās Latvijas pilsētās, no COVID-19 pandēmijas apkarošanai paredzētajiem līdzekļiem.
Pagaidu velojoslu izvietojuma shēmā, kura pievienota šai vēstulei, parādītas prioritāri izveidojamās pagaidu velojoslas Rīgas pilsētā 32km garumā:Āgenskalns-Vecrīga (2,2 km), Akmeņu iela (0.4 km), Raiņa bulvāris (0.9 km), Gogoļa iela – Jāņavārti(6.1 km), uz Salu tiltu (0.3 km), Rēzeknes iela(0.8 km), Kr.Barona iela (2.8 km), Dzelzavas iela (5,2 km), Ilūkstes iela (1 km), Ieriķu iela (2 km), Lielvārdes iela (3 km), Ulbrokas iela (1,9 km), Eizenšteina iela (1.9 km), Duntes iela (2,7 km), Avotu iela (0.7 km). Pagaidu velojoslas veidojamas ar ātriem un lētiem risinājumiem (ar stabiņiem, gumijas atdurēm, vadstatņiem, konusiem, uzpildāmajiem plastmasas vai betona blokiem) norobežojot brauktuves daļas.
Indikatīvais nepieciešamais finansiālais ieguldījums 32 km pagaidu velojoslu ierīkošanai sastādītu aptuveni pusmiljonu EUR (marķējuma uzklāšana ar plastiskiem materiāliem, pagaidu norobežojošo barjeru uzlikšana). Pieņemot, ka ārkārtas situācijas un velojoslu izveides rezultātā braucienu skaits ar velosipēdiem dubultosies un sastādīs aptuveni 100 tūkstošus braucienu dienā (aptuveni 9 miljonus braucienu gadā), savukārt izveidotās joslas kalpos vienu gadu, veiktais ieguldījums ir 7 euro centi uz vienu braucienu.
Pagaidu velo infrastruktūras izveidošana sniegtu iespēju vairākiem desmitiem tūkstošu rīdzinieku izmantot velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli, uzlabojot epidemioloģisko drošību, samazinot transporta izmaksas un nodrošinot ikdienas fiziskās aktivitātes COVID-19 pandēmijas laikā.
Lūdzam Rīgas domi nekavējoties sākt darbu pie pagaidu velo infrastruktūras izveides, un esam gatavi līdzdarboties labāko iespējamo risinājumu izstrādei.
Tomēr Rīgas velo infrastruktūra ir nepieciešama pastāvīgi, ne tikai koronavīrusa krīzes laikā. Tāpēc vienlaicīgi ar pagaidu joslu ierīkošanu, nepieciešams paātrināt patstāvīgās velo infrastruktūras projektēšanu un būvniecību, kā arī nepieciešamo investīciju resursu piešķiršanu no Eiropas Savienības fondu vai klimata fondu līdzekļiem, lai jau 2021. gadā būtu iespējams uzsākt pastāvīgo risinājumu izbūvi.
Apvienība “Pilsēta cilvēkiem”
Āgenskalna apkaimes biedrība
Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība
Biedrība “VEFRESH”
Biedrība “Zaļā brīvība”
Čiekurkalna attīstības biedrība
Latvijas Ainavu arhitektu asociācija
Latvijas Arhitektu savienība
Latvijas Automoto biedrība
Latvijas Riteņbraucēju apvienība
Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija
Mad City Rīga
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse
Purvciema apkaimes biedrība
Rīgas Apkaimju alianse
Rīgas Centra attīstības biedrība
Sarkandaugavas attīstības biedrība
Teikas apkaimes biedrība
Žurnāls “Būvinženieris”