SUSY_mouseTurpinām darboties SUSY projekta interešu aizstāvības jomā, kā ietvaros tiekamies ar vietēja un nacionāla līmeņa autoritātēm un diskusijas par sociālo uzņēmējdarbību mēģinām sasaistīt ar sociālās un sadarbības ekonomiku.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izveidotās grupas “Par normatīvo regulējumu sociālās uzņēmējdarbības jomā” ietvaros joprojām tiek precizēts likumprojekts “Sociālās uzņēmējdarbības likums”. Šajā darbā ir iesaistījušās gan nevalstiskās organizācijas, gan valsts institūcijas.

2016.gada 9.janvāra Saeimas darba grupas sēdes galvenā diskusija ir par to, kāds ir Sociālās uzņēmējdarbības likuma mērķis. Viedokļi ir dažādi un dalās starp nevalstisko un valsts sektoru. Esošajā redakcijā šis mērķis ir “..veicināt sociāli mazaizsargāto personu un citu nelabvēlīgā situācijā esošas personu dzīves kvalitātes uzlabošanu, stimulējot sociālo uzņēmumu darbību un attīstību”, taču nevalstiskais sektors piedāvā plašāku izpratni: “..veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanu, stimulējot sociālo uzņēmumu darbību un attīstību.”

Šī diskusija ir pagrieziena punkts, vai sociālās uzņēmējdarbības likums būs fokusēts tikai uz atbalstu sociālā riska grupā esošām mazaizsargātām personām, vai arī atbalstīs arī uzņēmējdarbību vides kvalitātes uzlabošanai, tādējādi rūpējoties par visas kopienas, ne tikai riska grupu labklājību. “Ja pieņems to, ka šie noteikumi attiecas tikai uz maznodrošināto grupu atbalstu, tad kopienu atjaunojamās enerģijas projekti vai NVO dabas parku apsaimniekošanas iniciatīvas, kuru mērķis nav peļņa, bet pakalpojumu nodrošināšana un vides aizsardzība, u.c. līdzīgas iniciatīvas nekad Latvijā nespēs attīstīties,” komentē biedrības Zaļā Brīvība vadītājs Jānis Brizga.

Biedrībā Zaļā Brīvība īstenotajā projektā Sociālā un solidaritātes ekonomika uzsveram solidaritātes iniciatīvas, kas dod labumu visai kopienai gan sociālajā un kultūras jomā, gan kopienas dzīvestelpas – vides jomā. Mūsu un visas kopienas ilgtspējīgu attīstību var nodrošināt iniciatīvas, risinājumi un atbalsts dažādām dzīvesdarbības jomām.

Līdzīgi kā Saeimas darba grupā, arī šajā projektā mums ir saistoši jautājumi par vertikālu sociālo uzņēmējdarbību sociālo riska grupu atbalstam un iekļaušanai un horizontālo sociālo uzņēmējdarbību vietējās kopienas nabadzības mazināšanai un labklājības veicināšanai. Projekta otro gadu esam iesākuši ar jautājumiem:

  • Cik lielā mērā atbalsts sociāla riska grupām var palīdzēt novērst nabadzību vai veicināt kvalitatīvu dzīvi pašvaldībā kopumā?
  • Kāda būtu sociālā uzņēmējdarbība, kur klients ir vietējā kopiena?
  • Kā īstenot horizontālo izpratni par sociālo uzņēmējdarbību?

Atbildes uz šiem jautājumiem meklēsim tīklošanās semināros, uz dialogu balstītos semināros un mācību semināros, ko organizēsim sociālās un solidaritātes ekonomikas interesentiem šī visa gada garumā.

Un ceram, ka Saeimas darba sēdē pieņemtie lēmumi nodrošinās to, ka jaunais Sociālās uzņēmējdarbības likums būs attiecināms ne tikai uz sociālā riska grupām, bet arī uz jebkuru uzņēmējdarbības veidu, kura mērķis ir paplašināt pašreizējo sociālo un ekonomisko sistēmu un iezīmēt jaunu skatījumu attīstībā vietējās kopienas sociālās, kultūras un dabas vides attīstībai.

9/02/2016

Saeimas darba grupas sēdē piedalījās SUSY projekta interešu aizstāvības vadītāja Lauma Ziemeļniece.

Jautā, ierosini un piedalies: lauma@zalabriviba.lv