13.augustā tika iztērēts viss 2015. gada dabas kapitāla budžets. Tas nozīmē, ka šī gada atlikušās dienas būs jādzīvo uz parāda.

Atšķirībā no Grieķijas mēs nevaram pasludināt defoltu vai izstāties no eirozonas. Šī ir mūsu vienīgā planēta, uz kuras mums ir jādzīvo, un diemžēl mēs esam uzkrājuši parādu planētai, jau kopš 80. gadiem tērējot vairāk dabas resursu un radot lielāku piesārņojumu, nekā planēta gada laikā spēj nodrošināt un absorbēt.

Šāda dzīve uz parāda būtiski ietekmē planētas veselību, un šīs veselibas aprūpes augošās izmaksas mēs redzam jau šodien – sausums, dzeramā ūdens deficīts, augsnes erozija, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir tikai daži piemēri. Šīs izmaiņas ekosistēmās lielā mērā ir saistītas ar klimata izmaiņām, kas rodas, cilvēkiem radot arvien lielākas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Daudzas no šīm problēmām gulsies uz nākamajām paaudzēm, kurām būs jācīnās ar klimata pārmaiņu radītajām problēmām, cenšoties apmierināt savas ikdienas vajadzības.

Pašlaik 86 % pasaules iedzīvotāju dzīvo valstīs, kur ekoloģiskā pēda pārsniedz attiecīgās valsts dabas kapitāla apjomu. Latvijā ir daudz mežu un dabas teritrojiu, bet maz iedzīvotāju. Līdz ar to mūsu dabas kapitāls uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši liels. Tātad lokāli Latvijas daba spēj nodrošināt vairāk resursus, kā mēs spējam patērēt. Bet neskatoties uz to, Latvijas iedzīvotāju ekoloģiskā pēda ir pārāk liela – lai nodrošinātu visas mūsu vajadzības un absorbētu radīto piesārņojumu katram Latvijas iedzīvotājam ir nepieciešami 5,6 ha zemes, taču globāli uz vienu pasaules iedzīvotāju pieejamo resursu apjoms ir tikai 1,8 ha (vairāk par valstu ekoloģisko pēdu skatīt šeit).

Ekoloģiskās pēdas samazināšanai mums ir nepieciešams pārskatīt mūsu pārtikas ražošanas un patēriņa paradumus (izvēlēties vietējo, sezonālo, bioloģisko un veģetāro pārtiku), būtiski samazināt enerģijas patēriņu un fosilos energoresursus aizstāt ar atjaunojamajiem, kā arī samazināt nepieciešamību pēc pārvietošanās un vairāk izmantot nemotorizētos transporta veidus. Tās ir vienkāršas lietas, bet to īstenošana prasa būtiskas izmaiņas cilvēku domāšanā, plānošanā un ekonomikā.

Ekoloģisko parādu rēķina, izmantojot metodi, ko izstrādājis un attīstījis Global Footprint Network sadarbībā ar daudziem pētniekiem visā pasaulē. No šiem aprēķiniem izriet, ka pašreizējās ekoloģiskās pēdas nodrošināšanai nepieciešama 1,6 planētas Zeme. Ja turpināsies pašreizējās tendences iedzīvotāju skaita pieaugumā un turpinās palielināties pieprasījums pēc enerģijas un pārtikas, šī gadsimta vidū mūsu vajadzību apmierināšanai jau būs vajadzīgas 3 planētas.

PS Šis raksts tapis ar projekta “Klimata izglītība visiem” atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments.EEA