Problēmas un pašreizējais stāvoklis

BUND (Vācijas “Zemes draugi”)

ES atkārtotas apstiprināšanas process: ar ko riskē glifosāta ražotāji?

Glifosāts ir pasaulē visvairāk pārdotais ķīmiskais herbicīds. 2009. gadā no visiem pasaulē izmantotajiem herbicīdiem 25 procentus veidoja produkti, kuru sastāvā ietilpst glifosāts.1 Lai gan “Monsanto” ASV patents zaudēja spēku 2000. gadā un daudzi citi uzņēmumi ir laiduši tirgū līdzīgus pesticīdus, “Monsanto joprojām saražo pusi glifosāta produktu pasaulē.2

Kā aprēķinājuši analītiķi, glifosāta tirgus kopējā vērtība 2012. gadā bija 5,46 miljardi ASV dolāru. Paredz, ka 2019. g. tā sasniegs 8,79 miljardus ASV dolāru.3

Glifosāta atkārtota apstiprināšana Eiropas Savienībā ir nozīmīga visā pasaulē. Tās iznākums ietekmēs ne tikai citu iestādes, kas izvērtē pesticīdu drošumu, bet arī ar glifosātu apstrādātu un tā atliekas saturošu lauksaimniecības kultūru importu ES. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz ģenētiski modificētiem augiem: 85 procenti no tiem ir rezistenti pret glifosātu un 2012. gadā veidoja 45,2 % no kopējā glifosāta patēriņa.4 Ja glifosātu ES atzīs par “drošu”, maz ticams, ka citas valstis nonāks pie atšķirīga secinājuma un attiecīgi ierobežos tā izplatību.

Savukārt “Monsanto” un citu uzņēmumi, kas gūst peļņu no glifosāta, riskē pasaules tirgu miljardiem dolāru vērtībā.

ES glifosāta apstiprināšanas process: procedūra

Glifosātu 1970. gados patentēja “Monsanto”. Tas ir pirmais herbicīds (raundaps, “Roundup”), ko 1974. gadā atļāva lietot ASV un drīz pēc tam – Eiropas valstīs. 1991. gadā Eiropas Komisija pieņēma tiesību aktu, lai harmonizētu atļauju izsniegšanu pesticīdiem (direktīva Nr. 91/414/EEK), un 2002. gadā glifosātu atļāva lietot visā ES. Vācija bija ziņotāja dalībvalsts pirmā apstiprināšanas procesa laikā no 1993. līdz 2002. gadam.

Ziņotāju dalībvalsti izvēlas prasītāji, kas vēlas iegūt atļauju izmantot pesticīdu. Tā atbild par sakaru uzturēšanu starp nozares uzņēmumiem un ES iestādēm. Ziņotāja dalībvalsts sagatavo novērtējuma ziņojuma projektu, kura pamatā ir visi prasītāja iesniegtie pētījumi. Ziņojuma projekta galvenais mērķis ir sagatavot secinājumus un ieteikumus: vai pesticīds vai, pareizāk sakot, tā aktīvā sastāvdaļa būtu jāatļauj lietot visā ES, vai tā lietošana būtu kādā veidā jāierobežo, kādai būtu jābūt PDD (pieļaujamā diennakts deva – cilvēku ikdienas saskarsme ar ķīmisko vielu, piemēram, ar tā atliekām pārtikā)?

Saskaņā ar jauno ES pesticīdu regulu 1107/2009, kas stājās spēkā 2011. gada vasarā un nomainīja direktīvu Nr. 91/414/EEC, ziņotāja dalībvalsts iesniedz sagatavoto projektu Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI). Pēc tam EPNI organizē tā saukto konsultācijas procesu. Visām ieinteresētajām pusēm, piemēram, zinātniekiem un NVO, ir iespēja izteikt komentārus par novērtējuma ziņojuma projektu. Glifosāta konsultācijas process beidzās 2014. gada 11. maijā. Tālāk notiek ES dalībvalstu ekspertu profesionālapskates procedūra (peer review procedure). Pēc tam EPNI līdz 2014. gada beigām sagatavo EPNI secinājumus, kuru pamatā ir Vācijas sagatavotais atkārtotas novērtēšanas ziņojuma projekts un citu pušu komentāri. Visbeidzot ES Komisija un dalībvalstis pieņems lēmumu, vai aktīvo vielu atļaus izmantot un iekļaus ES pesticīdu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 I pielikumā.5

ES glifosāta atkārtotas apstiprināšanas process: pašreizējais stāvoklis

Glifosāts tika apstiprināts uz desmit gadiem, proti, līdz 2012. gadam. 2010. gadā Komisija pagarināja atļaujas termiņu līdz 2015. gadam.

2011. gadā “Monsanto Eiropa N.V./S.A” pārējo 23 Eiropas Glifosāta darba grupas6 vārdā iesniedza pieteikumu Vācijai, paziņojot par nolūku atjaunot glifosāta atļauju. Arī šoreiz Vācija ir ziņotāja dalībvalsts. Tādējādi glifosāta atkārtotas iekļaušanas novērtējuma ziņojumu (trīs sējumi ar vairākiem pielikumiem) ir sagatavojušas Vācijas iestādes, kā arī Slovākija, otra ziņotāja dalībvalsts.

2014. gada janvārī Vācijas iestādes pavēstīja savu sākotnējo secinājumu: glifosātam neizpaužas kancerogēnas vai mutagēnas īpašības, tam nav toksiskas ietekmes uz laboratorijas dzīvnieku auglību, reproduktīvo sistēmu vai embrija/augļa attīstību.7 Tāpēc tās iesaka atkārtotu apstiprināšanu un augstāku PDD. Pieļaujamā diennakts deva būtu jāpalielina no pašreizējiem 0,3 mg uz kilogramu ķermeņa masas dienā līdz 0,5 mg/kg ķermeņa masas dienā. Tomēr pastāv bažas attiecībā uz bioloģisko daudzveidību. Glifosāts kā plaša spektra herbicīds iznīcina augus, ar kuriem barojas posmkāji, piemēram, taureņi, savvaļas bites un citi derīgie kukaiņi.8

Dokumentos, kas bija pieejami sabiedrībai konsultācijas procesa laikā, nodaļu par ķimikālijas apriti vidē “Noārdīšanās ceļš un ātrums augsnē, adsorpcija, desorpcija un mobilitāte augsnē, prognozētā koncentrācija vidē un gruntsūdenī” sākotnēji sagatavoja Slovākija, bet vēlāk pārskatīja Vācija.

Gala ziņojumā dažas vietas ir aizkrāsotas, domājams, vārdi, kas attiecas uz pētījumiem, ko iesnieguši prasītāji. Diemžēl 1. sējumā “Ziņojums un ierosinātais lēmums”, ir aizkrāsota arī pēdējā nodaļa “3.2. Ierosinātais lēmums”. Tas nozīmē, ka sabiedrība netiks informēta par to, kādu lēmumu iesaka ziņotāja dalībvalsts un otra ziņotāja dalībvalsts.

Sabiedrība var vienīgi minēt, kādas ir priekšlikuma detaļas. Tas ir apgrūtinoši, jo nav iespējams pateikt, vai sabiedriskās apspriešanas process un citu dalībvalstu ekspertu veiktā profesionālapskates procedūra ir ietekmējusi sākotnējos ziņotāja dalībvalsts un EPNI secinājumus.

Kas nav pareizi pesticīda (atkārtotas) apstiprināšanas procesā? Kāpēc tas nosliecas par labu prasītājam?

  • Prasītājs/nozare izvēlas ziņotāju dalībvalsti (Regula Nr. 1107/2009; 7. pants). Protams, prasītājs izvēlēsies dalībvalsti, kas pazīstama ar labvēlīgu attieksmi pret nozari. Ziņotāja dalībvalsts nemainās, un tas nozīmē, ka apstiprināšanas un atkārtotas apstiprināšanas procesa laikā par novērtējumu atbild vienas un tās pašas iestādes un bieži vien tas pats personāls.

  • Prasītājs/nozare iesniedz un apmaksā pētījumus, kam jāpierāda aktīvās sastāvdaļas – glifosāta – drošums. Šos pētījumus lielākoties veic privātās laboratorijās, un par tiem maksā pesticīdu ražotāji. Pētījumu mērķis ir iegūt apstiprinājumu, nevis atrast vājās vietas, zinātniskas šaubas utt. Pētījumi reti kad ir recenzēti, un to secinājumus bieži nosauc par komercnoslēpumu, tāpēc tie netiek publicēti.

  • Tādējādi lielākā daļa datu par pesticīdiem ir pieejami tikai regulējošajām iestādēm. Sabiedrībai un plašākām zinātnieku aprindām ir maz iespēju izpētīt pesticīda drošību apstiprināšanas procesa laikā un maz cerību apstrīdēt iestāžu pieņemtos lēmumus. Pesticīdu lietošanu apstiprina, balstoties uz maza, relatīvi anonīmu amatpersonu loka viedokļiem. No šiem cilvēkiem īsti netiek pieprasīta atbildība par viņu lēmumiem.

  • Lai atkārtoti apstiprinātu glifosāta lietošanu, Glifosāta darba grupa ir iesniegusi 150 jaunus toksikoloģijas pētījumus – atbilstīgi EASO pamatnostādnēm un labai laboratorijas praksei. Tās tiek kritizētas kā novecojušas. Labas laboratorijas prakses pamatnostādnes 1970. gados izstrādāja ASV Pārtikas un zāļu pārvalde, jo atklājās, ka farmācijas produktu testēšanas laboratorijās bieži pārkāpj noteikumus.9 1981. gadā EASO vienojās par starptautiskiem labas laboratorijas prakses noteikumiem, daļēji tāpēc, lai uzņēmumi varētu izmantot vienus un tos pašus datus produktu apstiprināšanai dažādās valstīs.10

Noteikumos aprakstītas kvalitātes kontroles sistēmas, tostarp uzskaites un rezultātu noformēšanas prasības. Tās ir svarīgas, lai novērstu sliktu praksi privātās laboratorijās, tomēr nesen publicētā rakstā, kura autori ir 30 sabiedrības veselības speciālisti no visas pasaules, ir norādīts, ka laba laboratorijas prakse “neizvirza konkrētas prasības pētījuma shēmas kvalitātei, tehnisko darbinieku prasmēm, pārbaužu jutīgumam vai izmantoto metožu mūsdienīgumam vai novecošanai.”11 Vācijas varasiestādes ir izvērtējušas minētos 150 pētījumus un tos detalizēti aprakstījušas novērtējuma ziņojuma projektā. Paši pētījumi un sākotnējie dati paliek prasītāju/nozares un varasiestāžu kopīgs noslēpums.12

  • Glifosāta darba grupa ir arī iesniegusi 900 rakstus, kas publicēti zinātnes žurnālos. Tos iepriekš atlasījuši cilvēki, kas vēlas panākt atkārtotu apstiprināšanu, un tādējādi tie noteikti ir neobjektīvi.13 Nav zināms, vai ziņotāja dalībvalsts pati ir veikusi pētījumus.

  • Tiek ignorēta nelielu devu iedarbība.
  • Sabiedriskās apspriešanas process parāda absurdu spēku nelīdzsvarotību: 24 uzņēmumi, kas apvienojušies Glifosāta darba grupā, iesniedz pētījumus, kuriem būtu jāpierāda, ka glifosāts ir nekaitīgs. EPNI publicē gandrīz 4000 lappušu garus dokumentus un lūdz tos komentēt. Komentāriem ir jāatbilst īpašām prasībām: komentētājiem ir jāorientējas 15 dokumentos (ieskaitot pielikumus), kuros ir dažādas iedaļas, jāizmanto dokumenta veidne, precīzi jāatsaucas uz apstiprināšanas ziņojumu un jāņem vērā 500 zīmju vai desmit līniju limits. Savu viedokli var izsacīt tikai tās organizācijas vai privātpersonas, kas spēj pārvarēt nopietno šķērsli: resursu trūkumu, lai izlasītu gandrīz 4000 lappušu garus dokumentus un izmantotu dokumentu veidnes, nevis komentārus vienkārši iesūtītu kā tekstu.

Pesticīdu apstiprināšanas procesā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas

Glifosāta apstiprināšanas problēmu pamatā ir fundamentāli trūkumi pesticīdu apstiprināšanas procedūrās. Eiropas “Zemes draugi” ir pārliecināti, ka noteikti ir vajadzīgas šādas izmaiņas, lai nodrošinātu, ka pesticīdu apstiprināšanas procesā galvenā ir cilvēku un vides aizsardzība.

Vistuvākajā laikā:

  • lai nodrošinātu svaigu skatījumu uz agrākajiem lēmumiem, dalībvalstis nedrīkst neierobežotu laiku būt viena un tā paša pesticīda pieteikuma ziņotājas. Glifosāta gadījumā Vācijas iestādes nedrīkstētu būt glifosāta atkārtotas apstiprināšanas ziņotājas;

  • visiem pesticīdu ražotāju iesniegtajiem datiem un iestāžu veiktajam novērtējumam ir jābūt publiski pieejamiem. Piemēram, tos ir jāpublicē internetā un tādā veidā, lai tos varētu viegli analizēt ar statistikas metodēm. Komercnoslēpumu aizsardzība uzņēmumiem nedrīkst kalpot par ieganstu nesniegt informāciju;

  • vairs nedrīkst noraidīt neatkarīgu pētījumu rezultātus, pamatojoties ar to, ka tie neatbilst labas laboratorijas prakses un ESAO starptautiskajiem standartiem;

  • neatkarīgiem pētniekiem būtu jāizvērtē uzņēmumu iesniegtie un kompetento iestāžu atzītie dati;

  • pesticīdu apstiprināšanas procesā ir pienācīgi jāņem vērā visi neatkarīgie recenzētie zinātniskie pētījumi;

  • lai varētu spriest, vai EPNI un ziņotāja dalībvalsts ir pieņēmusi komentārus un viedokļus, kas izteikti sabiedriskās apspriešanas vai dalībvalstu ekspertu profesionālapskates laikā, atkārtotas apstiprināšanas vai neapstiprināšanas, vai ierobežojumu sākotnējiem ieteikumiem ir jābūt pārskatāmiem, tos nedrīkst aizkrāsot;

  • visu uzņēmumu un regulatīvo iestāžu tikšanos protokoli ir nekavējoties jāpublicē EPNI interneta vietnē, kā arī nacionālo regulatīvo iestāžu vietnēs;

  • visi preparāti, ko izmanto lauksaimnieki, dārzkopji, dzelzceļa kompānijas utt., ir jāpakļauj pilna apmēra pārbaudēm, ņemot vērā arī citu sastāvdaļu, piemēram, formulantu, ietekmi;

  • nedrīkst piešķirt pesticīda izmantošanas atļauju, ja nav pieejama atzīta pārbaudes sistēma, kas noteiktu tā atliekas pārtikā (tostarp dzīvnieku valsts izcelsmes produktos), lopbarībā, ūdenī un augsnē.

Vidēja ilguma laika posmā:

  • ir jāpieprasa, lai uzņēmumi iesniegtu pesticīda paraugus analīzēm, bet testēšana un izvērtēšana pilnībā jāveic neatkarīgiem pētniekiem pēc ES iestāžu pasūtījuma. Nozares uzņēmumiem būtu jāsedz apstiprināšanas procesam nepieciešamo pētījumu izmaksas;

  • starptautiskos EASO protokolus ir jāpārstrādā, lai uzlabotu pārbaudes un ticamāk novērtētu veselības risku. Ir jāievieš pietiekami jutīgi pārbaužu protokoli, kuros atklātos nelabvēlīga ietekme, tostarp endokrīnie traucējumi, imunotoksiskums, hronisks toksiskums, kancerogēnums un ietekme uz reproduktīvo funkciju (daudzpaaudžu pētījumos). Ir jāpārbauda ticamu devu (zemu līdz vidēju devu un maisījumu) ietekme ilgā laikposmā, nevis jāturpina pašreizējā prakse,kad pārbauda ļoti lielas devas īsā laikposmā.

Vācijas “Zemes draugu” (BUND) komentāri glifosāta atkārtotas iekļaušanas novērtējuma ziņojumam

Rezistences attīstība

1. sējuma 2.3.2. iedaļā “Informācijas kopsavilkums par rezistences attīstību” un 3. sējuma B.3. pielikumā “Informācija par lietošanu un papildinformācija” tiek apspriesti jautājumi par “rezistences attīstību un piemērotām rīcības stratēģijām”.

BUND komentārs

Nezāļu iznīcināšana ar glifosāta palīdzību vairs nebūs tik vienkārša un iedarbīga, jo izmantoto herbicīdu ietekmē mainīsies nezāļu kopienas un populācijas. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka, lietojot glifosātu, ir zems rezistentu nezāļu populāciju rašanās risks (Beckie 2006), tomēr, pastāvīgi pieaugot tā izmantošanai, ir palielinājusies glifosāta rezistences attīstība nezālēs. Glifosāts 8-20 gadus lietoja konvencionālajā lauksaimniecībā, līdz Austrālijā 1996. g. atklāja pirmo rezistento nezāli, stingro aireni (Lolium rigidum) (Pratley et al. 1999). Kopš tā laika pasaulē ir atklātas vismaz 28 glifosāta rezistentu nezāļu sugas vairāk nekā 200 atsevišķās populācijās (Heap 2014). Rezistentās nezāles ir ieviesušās miljoniem hektāros daudzās vietās dažādās valstīs. Lai gan visvairāk cieš tādas valstis kā ASV, Argentīna, Austrālija un Brazīlija, kur audzē pret glifosātu rezistentas kultūras, arī valstis, kurās neaudzē ģenētiski modificētas lauksaimniecības kultūras, arvien biežāk ziņo par gadījumiem, kad atklātas rezistentas nezāļu sugas.

Ir atklāts, ka nezāļu glifosāta rezistencei pamatā ir vairāki mehānismi, tādi kā mērķa vietas nejutīgums, pārāk liela mērķa proteīna EPSPS (5-enolpiruvilšikimāta-3-fosfāta sintāze) sintezēšanās, EPSPS gēna amplifikācija, samazināta glifosāta translokācija un palielināta glifosāta sekvestrācija augu šūnu vakuolās (Perez-Jones & Mallory-Smith 2010). Vienlaikus var iedarboties vairāki rezistences mehānismi, jo īpaši tad, ja sakrustojas radniecīgas rezistentas sugas. Turklāt ir dati arī par multiplu rezistenci pret citiem herbicīdiem, kas iedarbojas citādi nekā glifosāts (Heap 2014).

Ziņojumā tiek pieminēta glifosāta rezistences attīstība Eiropā. Patiesībā situācija ir daudz nopietnāka nekā attēlots dokumentā (2012. g septembris). Eiropā ir zināmi nevis desmit, bet gan sešpadsmit rezistences gadījumi, un ir atklātas nevis piecas, bet gan sešas rezistentas sugas (Heap 2014). Vissmagāk ir cietusi Spānija, kurā piecas rezistentas sugas ir invadējušas simtiem hektāru. Glifosāta rezistentas nezāļu sugas ir atrastas ne tikai augļu dārzos, vīna dārzos un olīvu audzēs, bet arī citu kultūru laukos, piemēram, sparģeļu (Lolium rigidum Francijā) un lucernas (Conyza canadensis Grieķijā) sējumos. Tāpat arī nav taisnība, ka, “izņemot vienu gadījumu (C. canadensis) Čehijas Republikā, Ziemeļeiropu un Centrāleiropu līdz šim nav skārusi glifosāta rezistence”, jo ir arī saņemti ziņojumi par rezistentu C. canadensis Polijas dzelzceļā. Tas liecina, ka glifosāta rezistences attīstība paātrināsies arī Eiropā, ja vien netiks stingri ierobežota šī herbicīda izmantošana.

ASV plaši izplatīto glifosāta rezistento lauksaimniecības kultūru, kā arī pastāvīgi pieaugošo rezistentu sugu skaita un teritoriju dēļ ir krasi palielinājies izmantoto herbicīdu apjoms (Benbrook 2012a). Līdzīga notikumu attīstības gaita sagaida arī Eiropu, ja šeit atļaus audzēt ģenētiski modificētas glifosāta rezistentas kultūras (Benbrook 2012b). Tātad, lai apturētu aizvien pieaugošo atkarību no pesticīdiem, ir jāierobežo glifosāta izmantošana.

Ietekme uz vidi

1. sējuma 2.9. iedaļā “Ietekme uz blakussugām” un 3. sējuma B.9. pielikumā “Ekotoksikoloģija” tiek apspriesti, izvērtēti un apkopoti ekotoksikoloģijas pētījumu dati.

Vides ietekme uz blakussugu organismiem

Putnu un zīdītāju riska novērtējuma pamatā ir produkta MON 52276 aktīvās vielas glifosāta skābes paredzētais lietojums vairākās kultūrās, tostarp pirms stādīšanas, pirmsdīgšanas, pirms ražas novākšanas un augļu un vīna dārzu starprindās. No prasītāju iesniegtajiem datiem ziņotāja dalībvalsts secina, ka pēc populārākā preparāta MON 52276 lietošanas atbilstīgi norādījumiem uz etiķetes, tiek novērots pieļaujams akūts risks putniem un zīdītājiem, ko izraisa piesārņotas barības uzņemšana, un pieļaujams risks maziem zālēdājiem zīdītājiem, blakussugu posmkājiem un ūdens organismiem. Ziņojumā rakstīts, ka ieteiktajos lietošanas apstākļos ietekme iedarbība uz bitēm būs niecīga un nebūs nepieļaujamas akūtas vai hroniskas ietekmes uz bišu saimju izdzīvošanu un attīstību. Ziņotāja dalībvalsts tālāk secina, ka joprojām nepietiek datu, lai izvērtētu preparāta MON 52276 iedarbību uz blakussugu augiem, jo īpaši tāpēc, ka nav šādu uzticamu pētījumu, un produkta neaktīvās vielas var pastiprināt tā toksiskumu.

Ziņotāja dalībvalsts pieļauj iespēju, ka atkarībā no lauksaimnieciskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem glifosāta lietošana trofiskās mijiedarbības ceļā var ietekmēt sauszemes posmkāju un mugurkaulnieku blakussugu (jo īpaši lauku putnu) populācijas un iesaka veikt riska mazināšanas pasākumus. Ziņojumā šajā vietā ir rakstīts: “Šī ietekme rodas no herbicīdu paredzētās iedarbības – iznīcināt konkurējošos augus – un barošanās tīkla pārrāvumus, ko tā izraisa.”

1. sējuma 3. iedaļā “Ierosinātais lēmums” ziņotāja dalībvalsts apgalvo: “Tiek uzskatīts, ka ir ievērots Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pants. Konkrēti runājot, ziņotāja dalībvalsts uzskata, ka atļaujas piešķiršana vismaz vienam šo aktīvo vielu saturošam augu aizsardzības līdzeklim ir iespējama vismaz vienā dalībvalstī attiecībā uz vismaz vienu raksturīgo izmantošanas gadījumu.” Tomēr apstiprināšanā būtu jānorāda nosacījumi un ierobežojumi. Ziņotāja dalībvalsts raksta, ka glifosātu neuzskata par aizstājamu.

Šis apgalvojums ir ticis izteikts par spīti tam, ka ziņotāja dalībvalsts arī norāda uz datu trūkumu attiecībā uz ekotoksikoloģijas riska novērtējumu (piem., ūdens organismiem, mikroorganismiem un blakussugu augiem, teiksim, tomātiem), un secina, ka dažas riska novērtējuma jomas, tostarp glifosāta ietekmi uz mikroorganismiem, blakussugu augiem un bioloģisko daudzveidību, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, nebija iespējams pabeigt.

Ziņotāja dalībvalsts atzīst, ka visos izmantošanas veidos glifosāta ietekme uz bioloģisko daudzveidību rada nopietnas raizes, un iesaka dalībvalstīm pievērst uzmanību iespējamai netiešai ietekmei un apsvērt piemērotus riska mazināšanas pasākumus.

BUND komentāri

Nav pieļaujams, ka glifosātu, par kuru ir zināms, ka tas lielā mērā negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, atkārtoti ļautu izmantot ES. Glifosāts ir akūti un hroniski toksisks, jo īpaši ūdenī mītošajām sugām un blakussugu augiem. Kā rakstīts ziņojumā (skat. arī Kremer & Means 2009), glifosāts izraisa nozīmīgas izmaiņas baktēriju kopienas sastāvā, kā arī ietekmē dažas sēnīšu sugas, piemēram, derīgās mikorizas sēnes (Druille et al. 2013a, b). Iepriekšēja glifosāta lietošana ir bijusi saistīta ar kviešu un miežu palielinātu inficēšanos ar Fusarium (Fernandez et al. 2009). Fusarium sēnītes var sintezēt ļoti indīgas vielas. Ir pierādīts, ka tās ietekmē abiniekus, pie kuriem pieder daudzas apdraudētas sugas, iespējams, gan kāpura, gan pieauguša dzīvnieka stadijā (Wagner et al. 2013). Glifosāts pats ir toksisks abiniekiem, un virsmaktīvās vielas, tādas kā polietoksilēti alkilamīni (POEA), ir vēl indīgākas, reproduktīvajai funkcijai toksiskas, izraisa uzvedības novirzes un kavē attīstību (Plötner and Matschke 2012).

Glifosāts var nelabvēlīgi ietekmēt mikroelementu uzņemšanu augos, jo tas ir spēcīgs metālu helātus veidojošs aģents (Tesfamariam et al. 2009, Cakmak et al. 2009). Pat zems glifosāta atlieku līmenis augsnē augiem var ievērojami traucēt mangāna, dzelzs, vara un cinka pieejamību un uzņemšanu un izraisīt šo mikroelementu trūkumu. Tāpēc augiem var samazināties spēja pretoties slimībām un palēnināties augšana (Johal & Huber 2009). Jāņem vērā arī (atkārtotas) glifosāta lietošanas nelabvēlīgā ietekme uz blakussugu augu veselību. Ja augiem samazināsies spēja pretoties slimībām, visticamāk vairāk tiks izmantoti citu pesticīdi, piemēram, fungicīdi, kas arī var būt ļoti toksiski.

Ir labi zināms, ka nezāles sniedz ievērojamu labumu lauksaimniecības ekosistēmai, jo tās sagādā barību un dzīvesvietu dažādiem organismiem, tostarp organisko vielu sadalītājiem, kaitekļēdājiem, apputeksnētājiem un parazitoīdiem (Marshall et al. 2003). Lielbritānijā veiktie pētījumi lauku saimniecības mērogā parādīja, ka plaša spektra herbicīdi, tādi kā glifosāts, nezāļu daudzumu un daudzveidību ietekmē smagāk nekā tradicionālais herbicīdu lietojums (Heard et al. 2003). Nezāļu skaitam samazinoties, ievērojami sarūk posmkāju skaits un daudzveidība un cieš lauku putnu un dzīvnieku barības ķēde. Daudz pierādījumu par glifosāta negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību ir savākts apgabalos, kur plaši lieto šo pesticīdu, piemēram, kopā ar ģenētiski modificētām glifosāts-rezistents kultūrām. Neredzēti mazais monarhu tauriņu skaits 2013./2014. g. ziemā tiek saistīts ar to barošanās auga sīrijas asklēpijas (Asclepias syriaca) zudumiem plašās ASV teritorijās, kur audzē pret glifosātu rezistentus kultūraugus (Wade 2014).

Tā kā glifosāts ir visplašāk lietotais herbicīds, tā milzīgā negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību ir jāņem vērā un jāizmanto kā iemesls, lai neatjaunotu atļauju izmantot šo vielu. Riska mazināšanas pasākumi, piemēram, aizsargjoslas, kas būtu jānosaka atsevišķi katrai dalībvalstij, nevar pietiekami pasargāt bioloģisko daudzveidību, pat ja lauksaimnieki piekristu neapstrādāt aizsargjoslas ar glifosātu, pret ko viņi bieži iebilst.

Apakšpunkts: glifosāta preparāti (Pielikums B.9.11. “Virsmaktīvās vielas glifosāta preparātos”)

Lai lemtu par atļaujas piešķiršanu, ziņojumā apskata tikai aktīvo sastāvdaļu glifosātu, kaut arī dabā izmanto vienīgi tā preparātus. Glifosāta komercprodukti satur lielu daudzumu virsmaktīvo vielu. Vācijas valdība apgalvo, ka šajā valstī 2010. gadā patērēja 5000 tonnas glifosāta, kā arī 1700 tonnas polietoksilēto alkilamīnu (POEA).14 Tāpēc ir svarīgi pārbaudīt ne tikai aktīvās vielas glifosāta toksiskumu, bet arī ņemt vērā dažādu lauksaimniecībā izmantoto preparātu toksiskumu.

Ir daudz pierādījumu, ka preparāti var būt vēl toksiskāki par tīru glifosātu. Jo īpaši polietoksilētie alkilamīni ir pazīstami kā ļoti toksiski šūnām un organismiem (Mesnage et al. 2013). Ziņotāja dalībvalsts uzskata, ka vairākus novērotās iedarbības, piemēram, genotoksiskuma, mutagenitātes un blakussugu organismu attīstības vai reprodukcijas, robežlielumus iespaido preparātos iekļautās virsmaktīvās vielas. Tādējādi ziņotāja dalībvalsts pieļauj iespēju, ka “glifosāta preparātu toksiskums būtiski palielinās, ja aktīvā viela tiek papildināta ar alkilamīna etoksilātiem”, un “lai piešķirtu atļauju glifosāta produktiem ar alkilamīna etoksilētu virsmaktīvo vielu, var vajadzēt iegūt vairāk datu”. Tomēr apgalvojumi, ka vadošais preparāts MON52276 nesatur šo virsmaktīvo vielu un ka mūsdienās “netiek paredzēts, ka turpmāk tiks pieteikti vai reģistrēti” POEA preparāti, nesniedz mierinājumu, jo šādi produkti vēl ir nopērkami tirgū un sabiedrībai netiek sniegti dati par citu virsmaktīvo vielu, kas aizvieto POEA, raksturojumu un toksiskumu. Turklāt vēl glifosāta un tā metabolīta AMPA prognozētās koncentrācijas vidē ir aprēķinātas tikai šīm vielām, neņemot vērā ļoti toksiskās virsmaktīvās vielas, kas nokļūst dabas vidē kopā ar aktīvo sastāvdaļu. Tāpēc ir svarīgi jau atļaujas piešķiršanas procesa laikā savākt datus par virsmaktīvo vielu koncentrāciju vidē un izvērtēt to ietekmi.

Secinājumi

Lai padarītu Eiropas lauksaimniecību videi labvēlīgāku, ir ārkārtīgi svarīgi pesticīdu lietošanu ierobežot daudz vairāk, nekā tas tiek darīts šobrīd. Tā kā herbicīdi veido lielāko daļu pesticīdu un glifosāts ir visvairāk izmantotais herbicīds, regulējošajām iestādēm ir pienākums neatjaunot šīs ķimikālijas apstiprinājumu.

Atsauces

Beckie, H.J. (2006). Herbicide-resistant weeds: management tactics and practices. Weed Technol 20: 793-814.

Benbrook, C.M. (2012a). Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. – the first sixteen years. Env. Sciences Europe 24:24 doi:10.1186/2190-4715-24-24.

Benbrook, C.M. (2012b). Glyphosate tolerant crops in the EU. A forecast of impacts on herbicide use. http://www.greenpeace.org/international/Global/international/publications/agriculture/2012/GI_Herb_Use_FINAL_10-18-12.pdf

Cakmak, I., Yazici, A., Tutus, Y. & Ozturk, L. (2009). Glyphosate reduced seed and leaf concentrations of calcium, manganese, magnesium, and iron in non-glyphosate resistant soybean. Europ. J. Agronomy 31:114-119.

Druille, M., Cabello, M.N., Omacini, M. & Golluscio, R.A. (2013a). Glyphosate reduces spore viability and root colonization of arbuscular mycorrhizal fungi. Appl. Soil Ecology 64: 99-103.

Druille, M., Omacini, M., Golluscio, R.A. & Cabello, M.N. (2013b). Arbuscular mycorrhizal fungi are directly and indirectly affected by glyphosate application. Appl. Soil Ecology 72: 143-149.

Fernandez, M.R., Zentner, R.P., Basnyat, P., Gehl, D., Selles, F. & Huber, D. (2009). Glyphosate associations with cereal diseases caused by Fusarium spp. in the Canadian Prairies. Europ. J. Agronomy 31: 133–143.

Heap, I. (2014). The International Survey of Herbicide Resistant Weeds. http://www.weedscience.org/In.asp

Heard, M.S., Hawes, C., Champion, G.T., Clark, S.J., Firbank, L.G., Haughton, A.J., Parish, A.M., Perry, J.N., Rothery, P., Scott, R.J. et al. (2003). Weeds in fields with contrasting conventional and genetically modified herbicide-tolerant crops. I. Effects on abundance and diversity. Philos Trans R Soc Lond B Biol Sci 358: 1819-1832.

Johal, G.R. & Huber, D.M. (2009). Glyphosate effects on diseases of plants. Europ. J. Agronomy 31: 144-152.

Kremer, R.J. & Means, N.E. (2009). Glyphosate and glyphosate-resistant crop interactions with rhizosphere microorganisms. Europ. J. Agronomy 31: 153–161.

Marshall, E.J.P., Brown, V.K., Boatman, N.D., Lutman, P.J.W., Squire, G.R. & Ward, L.K. (2003). The role of weeds in supporting biological diversity within crop fields. Weed Research 43: 77-89.

Mesnage, R., Bernay, B. & Séralini, G.E. (2012). Ethoxylated adjuvants of glyphosate-based herbicides are active principles of human cell toxicity. Toxicology 313, 122-128.

Perez-Jones, A. & Mallory-Smith, C. (2010). Biochemical mechanisms and molecular basis of evolved glyphosate resistance in weed species. In: Glyphosate resistance in crops and weeds. Ed. Nandula, V.K., Wiley, New Jersey, 119-140.

Plötner, J. & Matschke, J. (2012). Akut-toxische, subletale und indirekte Wirkungen von Glyphosat und glyphosathaltigen Herbiziden auf Amphibien – eine Übersicht. Zeitschrift f. Feldherpetologie 19: 1-20.

Pratley, J., Urwin, N., Stanton, R., Baines, P., Broster, J., Cullis, K., Schafer, D., Bohn, J. & Krueger, R. (1999). Resistance to glyphosate in Lolium rigidum. I. Bioevaluation. Weed Science 47: 405-411.

Tesfamariam, T., Bott, S., Cakmak, I., Romheld, V. & Neumann, G. (2009). Glyphosate in the rhizosphere – Role of waiting times and different glyphosate binding forms in soils for phytotoxicity to non-target plants. Europ. J. Agronomy 31: 126–132.

Wade, L. (2104). Monarch numbers in Mexico fall to record low. http://news.sciencemag.org/biology/2014/01/monarch-numbers-mexico-fall-record-low

Wagner, N., Reichenbecher, W., Teichmann, H., Tappeser, B. & Lötters, S. (2013). Questions concerning the potential impact of glyphosate-based herbicides on amphibians. Env. Toxicol. Chemistry 32: 1688–1700.

1 http://www.prweb.com/releases/glyphosate_agrochemical/technical_glyphosate/prweb8857231.htm

2Glyphosate’s Great Rebound: Glyphosate Market Update Farm Chemicals International 1 October 2012. http://www.farmchemicalsinternational.com/uncategorized/glyphosates-great-rebound-glyphosate-market-update/

3Transparency Market Research, February 2014: Glyphosate market for Genetically Modified and Conventional Crops – Global Industry Analysis, Size, Share, Growth, Trends and Forecasts 2013–2019. http://www.wallstreet-online.de/nachricht/6561010-global-glyphosate-market-is-expected-to-reach-usd-8-79-billion-by-2019-transparency-market-research

6Industrias Afrasa, S.A., Agria S.A., Agrichem B.V., Agro Trade GmbH, Albaugh UK Ltd., Arysta Lifesciences SAS, Barclay Chemicals (R&D) Ltd, Brokden S.L., Bros Spolka Jawna B.P. Miranowscy, Cheminova A/S, Dow AgroSciences S.r.l, Excel Crop Care ( Europe) NV, Feinchemie Schwebda GmbH, Helm AG, Nufarm GmbH & Co KG, Pinus TKI d.d., Rotam Agrochemical Europe Limited, Sabero Europe B.V., Sapec Agro S.A., Sinon Corporation, Société Financière de Pontarlier, Syngenta Limited, United Phosphorus Ltd, Wynca UK Limited.

9 Garner WY & MS Barge (1988) Good Laboratory practices: an agrochemical perspective American Chemical Society symposium series Vol. 369.

10OECD (1998) OECD Series On Principles Of Good Laboratory Practice And Compliance Monitoring Number 1 OECD Document ENV/MC/CHEM(98)17 p. 13.

11Myers JP et al (2009) Why Public Health Agencies Cannot Depend on Good Laboratory Practices as a Criterion for Selecting Data: The Case of Bisphenol A Environmental Health Perspectives Vol 117. pp 309–315.

13EFSA 2011, Submission of scientific peer-reviewed open literature for the approval of pesticide active substances under Regulation (EC) No 1107/2009 EFSA Journal vol. 9 (2): 2092 Section 5.1.