18. jūnijā Eiropas Komisija publicēs 28 valstu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam (NEKP) izvērtējumus un sniegs rekomendācijas to projektu pilnveidošanai. Arī vides un nozares organizācijas ir analizējušas NEKP ietvertos mērķus un pasākumus, un sagaida, ka Eiropas Komisijas nostāja skaidrāk atbalstīs fosilo energoresursu izmantošanas beigas un NEKP virzīs uz “ambiciozāku” rīcību klimata jomā. Pirms uzzināt, ko tieši Latvijai iesaka klimata un enerģijas eksperti Briselē, iespējams ieskatīties NEKP nākamajā versijā, ko jūnija pirmajā nedēļā jau atkārtotai sabiedriskai apspriešanai nodeva Ekonomikas ministrija. Jaunā NEKP galvenās atšķirības ir detalizētāks pasākumu klāsts 10 rīcības virzienos un informācija par ieinteresēto pušu ieteikumiem.
2019. gada pirmais pusgads NEKP projekta vērtēšanā
NEKP izstrāde ir būtisks Enerģētikas savienības veidošanas atskaites punkts, un gaidas par tā kvalitāti ir lielas. Ekonomikas ministrija (EM) NEKP projektu Eiropas Komisijai (EK) iesniedza 2018.gada beigās. Klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politika tradicionāli ir vides aizsardzības joma, kurā var sastapties ar ekonomisku rīku trūkumu pārmaiņu īstenošanai, jo problēmu cēloņi ir citu “sektoru” kompetence. Savukārt enereģētika ir tehno-ietilpīga un valsts regulēta nozare, kuras plānošanā iepriekšējās desmitgadēs sabiedrības iesaiste nav bijusi augsta. Gan NEKP izstrādātāji, gan kritiķi norādīja, ka dokuments tapa īsā laikposmā, tāpēc tajā iztrūka atsevišķas sadaļas, it īpaši informācija par piedāvāto pasākumu ietekmēm un nākotnes scenārijiem (ar ekspertu viedokļiem var iepazīties 14. februāra laikrakstā “Dienas Bizness”).
2019. gada pirmajā pusē ir publicēti vairāki neatkarīgi NEKP izvērtējumi, ko sagatavojušas sabiedriskās un profesionālās organizācijas, kas vērtējušas plānu projektu saturu, salīdzinot ES valstu progresu klimata mērķu īstenošanā vai izpētot kādas konkrētas jomas attīstības perspektīvas. CEE Bankwatch Network 8 valstu NEKP pārskatu “Making the Grade” publicēja martā, bet jūnijā sagatavoja ziņojumus par sadzīves atkritumu sadedzināšanas iecerēm un koksnes biomasas izmantošanu. Detalizētus visu 28 NEKP izvērtējumus sagatavoja Ecologic Insitute kopā ar Climact (“Planning for Net Zero“), kā arī Climate Action Network (CAN) (“Time to pick up the pace“). Citi labi tematisko izvērtējumu piemēri ir: Friends of the Earth un ResCoop.eu ziņojums par enerģijas kopienām, Transport & Enrvironment publikācija par transporta emisijām, Wind Europe ziņojums par vēja enerģijas ražošanas interesēm.
ES valstu kopējā ranžējumā Latvija ieņem vidēju pozīciju (piemēram, 11. vieta pēc Ecologic Insitute kritērijiem, bet 25.vieta pēc Transport & Environment kritērijiem) . Dažādas valstis NEKP izstrādi sāka no atšķirīgām pozīcijām: piemēram, Zviedrijas NEKP saturs lielākoties ir jau gatava nacionālā ietvara pārstāsts, savukārt Vācijā izšķirīgi jautājumi tiek risināti topošajā Klimata rīcības likumā, kas paredz sektorālu atbildību par siltumnīcefekta gāzu samazinājumu dalīt starp ministrijām. Latvijas un arī citu jauno ES dalībvalstu plānošanas dokumentos, iespējams, ir gan vairāk jauninājumu, gan trūkumu.
CAN NEKP izvērtējums ar moto “Laiks pielikt soli” uzrunā CAN Ģenerālasamblejā 24. aprīlī atzinīgi novērtēja arī ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Miguel Arias Cañete.
CAN nacionālo pārstāvju izvēlētie ieteikumi Latvijai ir trīs:
//1// Visaptverošāks atbalsts atjaunojamai enerģijai;
//2// Izvairīšanās no dabasgāzes ilgtermiņa ieslēgšanas energoapgādes sistēmās;
//3// Skaidrāks datu un modeļu pielietojums sabiedrības iesaistei.
Atjaunotās NEKP versijas rīcības virzieni
Lai gan Eiropas Komisijas atzinums par NEKP vēl nav publicēts, konsultācijas ir notikušas un EkMin sagatavotie projekta papildinājumi daļu no ieteikumiem jau ietver. Jaunajā NEKP versijā ir skaidrāk definēti rīcības virzieni, kas ļauj saprast, kā tiek strukturēti pāsākumi un tiem nepieciešamais finansējums Enerģētikas savienības 5 dimensijās; dekarbonizācija; energoefektivitāte; energoapgādes drošība; iekšējais enerģijas tirgus; pētniecība, inovācija un konkurētspēja. Tomēr plāna “lielā shēma” savienojumā ar indikatoriem un ilgtermiņa mērķiem, šķiet, vēl ir jāpilnveido, kad būs pieejami Rīgas Tehniskās Universitātes zinātnieku vadīto klimata un enerģētikas modelēšanas projektu rezultāti.
Plāna mērķu sasniegšanai noteikti šādi rīcības virzieni: [Avots: Ekonomikas ministrija)
- Ēku energoefektivitātes uzlabošana
Pasākumi: energoietautaupījumu uzskaite, ēku renovācija, ne-emisiju tehnoloģijas, nodokļu politika, jauna dzīvojamā fonda stratēģija. - Energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā
Pasākumi: ne-emisiju AER tehnoloģijas siltumapgādē, pieslēgumi centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei, pasākumu prioritizācija, AER aukstumapgādē, “piesārņotājs maksā” princips, energoefektivitātes pienākuma shēma, ESKO, vienkāršāka AER atļauju procedūra, izpēte par AER Latvijas teritoriālajos ūdeņos. - Ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijās ražošanā
Pasākumi: vēja enerģijas projekti, vienkāršāka AER atļauju procedūra, “piesārņotājs maksā” princips, nodokļu likmes, AER īpatsvara integrēšana energosistēmā, izpēte par AER Latvijas teritoriālajos ūdeņos. - Enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana
Pasākumi: AER tehnoloģiju uzstādīšana ēku siltināšanas projektos, nodokļu izmaiņas, jauns tiesiskais regulējums, neto norēķinu sistēma, savstarpējā tirdzniecība. - Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju veicināšana transportā
Pasākumi: biometāna ražošana un ieguve, ilgtspējīga infrastruktūra, alternatīvo degvielu transportlīdzekļu iegāde, mazemisiju nosacījumi publiskajos iepirkumos, nodokļu pārskatīšana, sabiedriskais transports, veloinfrastruktūra. - Enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija
Pasākumi: tirgus integrācija, infrastruktūras modernizācija, aizsargātie lietotāji. - Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un SEG emisiju samazināšana
Pasākumi: atkritumu apsaimniekošana, kanalizācijas sistēmas, notekūdeņu apsaimniekošana. - Resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā
Pasākumi: mēslošanas plānošana, meliorācijas sistēmas, slāpekļa piesaiste. - Ilgtspējīga resursu izmantošana, SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā
Pasākumi: meža ekosistēmu noturība, meža ieaudzēšana, kūdras ieguvju rekultivācija. - Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana
Pasākumi: akcijas un kampaņas, sadarbība ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem.
Iesniegumi un interešu aizstāvība
Zaļā brīvība nav vienīgā organizācija, kas 2018.gadā EM iesniedza priekšlikumus NEKP sagatavošanā. Ar iesniegumu pārskatu un atbildēm par iekļaušanu NEKP saturā var iepazīties EM mājaslapā. Viens no galvenajiem jautājumiem ir dabasgāzes patēriņa samazinājums un infrastruktūras attīstība nākamajā desmitgadē. Ievērojama ir dabasgāzes uzņēmumu aktivitāte – gan a/s “Gaso“, gan a/s “Conexus Baltic Grid“, gan a/s “Latvijas Gāze” ir rakstiski vērsušies pie NEKP izstrādātājiem, iebilstot pret fosilo energoresursu izmantošanu ierobežojošiem pasākumiem, kas kavētu dabasgāzes tirgus attīstību siltumapgādē un arī transporta jomā.
a/s “Gaso” iebildums: Plāna projektā paredzētais veicinās pārlieku koksnes dedzināšanu, kas ar nesamērīgu atbalstu var radīt nesamērīgu pieprasījumu pēc šī resursa, sekmēt legālo un nelēgālo importu un kropļot kokapstrādes preču tirgu.
Ekonomikas ministrijas atbilde: Plānā nav paredzēts veicināt cietās biomasas izmantošanu, jo Plānā iekļautie pasākumi ir jālīdzsvaro ar gaisa kvalitātes pasākumiem un oglekļa dioksīda piesaistes nodrošināšanas pasākumiem.
Taču kā vērtīgākie ieteikumi jāizceļ Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības interese par transporta pasākumiem, vaicājot par investīciju pamatojumu jaunā biometāna infrastruktūrā. Tāpāt arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas līdzdalība AER izmantošanas veicināšanā, norādot uz energoefektivitātes prasībām individuāliem siltumenerģijas avotiem.
Kas sekos tālāk
Ekonomikas ministrija līdz 1. augustam pieņem jaunus priekšlikumus NEKP izstrādei. Zinot Eiropas Komisijas, izstrādātāju, ekspertu un vides organizāciju vērtējumus, orientēties plāna saturā ir vieglāk. Lielie jautājumi par emisiju samazināšanu, vērienīgāku ēku renovācijas mērogu, enerģijas ražošanas “decentralizāciju” vai nevēlamas dabasgāzes infrastruktūras projektiem vēl nav atrisināti.
Klimatneitralitāte NEKP mērķī tematiski sasaucas ar ES ilgtermiņa stratēģisko vīziju “Tīru planētu — visiem!” par SEG emisiju neto nulles līmeni 2050. gadā un topošo Stratēģiju Latvijas oglekļa mazietilpīgai attīstībai.
[Attēls: Ekonomikas ministrija]
Lai gan valstu sniegums un situācijas ir atšķirīgas, svarīgākā ir NEKP spēja formalizēt samērā patiesus politiskus nodomus par ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu pēc iespējas demokrātiskākā lēmumu pieņemšanas procesā. Kā nesen uzrunā klimata un enerģijas organizācijām uzsvēra ES komisārs Cañete, ES līmenī jau daudzas labas politikas iniciatīvas ir izstrādātas, tāpēc interesantākais darbības lauks ir tās īstenot un ieviest. NEKP projektā ir daudz detaļas, kuras noskaidrot līdz 2019. gada beigām, progress ir panākts un uzsākas nākamais līdzdalības posms.