Pārtika ir dzīvība, tāpēc ir neiespējami pārvērtēt pārtikas nozīmi mūsu dzīvē. Pārtika ir būtiski nepieciešama, lai mēs varētu gan izdzīvot, gan baudīt dzīvi, tāpēc tā lieliski noder kā skatupunkts, caur ko aplūkot pasauli, kopienu un katru no mums.
Latvijas sabiedrība ir daudzveidīga un kļūst arvien daudzveidīgāka. Svarīgi ir, cik nozīmīgu lomu valsts attīstībā piešķiram visiem – iedzīvotājiem un iebraucējiem, kā veidojam savstarpējo mijiedarbību, un ko no šīs daudzkultūru situācijas mācāmies. Veiksmīga integrācija veicina valsts attīstību, un tas, cik bagāta ir valsts sociālā un kultūras vide, ir atkarīgs arī no valsts un sabiedrības ieguldījuma. Raudzīties pāri aizspriedumiem un vēsturiskām bailēm pret nepazīstamām kultūrām, ko valstī ienes iebraucēji, var palīdzēt kultūras un sociālais skatpunkts uz pārtiku un ēdienu.
Daudzveidīga pārtika ir veselīga uztura pamats. Pārtikas daudzveidība nodrošina organisma veselīgu funkcionēšanu, tāpēc tas būtu jāņem vērā, veidojot savu ēdienkarti ikdienā.
Migrācija nodrošina pieeju daudzveidīgiem pārtikas produktiem un ēšanas kultūras dažādībai, kas ir klātesoša jebkurā pasaules reģionā, arī Latvijā.
Par to aicinām aizdomāties no pārtikas patēriņa skatupunkta.
Sasaistot migrācijas un pārtikas tematiku, apskatīsim migrācijas situāciju Latvijā un tās saikni ar pārtiku, pilsētas un lauku iedzīvotāju proporciju Latvijas robežās un tās ietekmi uz pārtikas ražošanu un patēriņa paradumiem valstī, kā arī pārtikas produktu migrāciju, kas valsts iedzīvotājiem nodrošina daudzveidīgu uzturu.
Migrācija un pārtikas pieejamība pasaulē
Pārtika palīdz saprast saikni starp daudzām lietām un procesiem ik dienas dzīvē un pasaulē. Migrācijas vispārīgo situāciju un saikni ar cilvēku ikdienu var labāk izprast, to sasaistot ar pārtikas pieejamību.
ANO iedzīvotāju skaita prognozes proporcija pasaulē, salīdzinot 1951. un 2050. gadu datus, liecina, ka Eiropā iedzīvotāju skaits samazināsies no 22% uz 7%, savukārt Āfrikā tas palielināsies no 9% līdz 25%. ANO prognozes liecina, ka cilvēku migrācija pieaugs, palielinoties pasaules iedzīvotāju skaitam, starpvalstu konfliktiem un augošām pārtikas audzēšanas grūtībām klimata pārmaiņu dēļ. Šie migrācijas iemesli norāda, ka apdraudējumu rada dažādi apstākļi, un pārtikas pieejamība ir viens no tiem. Izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību ir viens no 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas ir saistošs mums visiem un sasniedzams, līdz 2030. gadam gan pasaulē kopumā, gan vietējās kopienās. Šajā jomā ir daudz darāmā, jo, saskaņā ar 2018. gada ziņojumu par pārtikas krīzi, 124 miljoniem cilvēku 51 pasaules valstī šobrīd nav pieejams pietiekošs daudzums pārtikas.
Taču pieeja drošai un daudzveidīgai pārtikai, kas ir sociāli un ekoloģiski atbildīgi ražota, ir pamatvajadzība gan cilvēka labsajūtai un gan pasaules saskaņotai attīstībai kopumā.
Palikt malā vairs nav iespējams, jo pasaule ir viena un resursu daudzums ir ierobežots
Latvijas iedzīvotāju migrācija
Latvijas iedzīvotājiem migrācija ir labi zināma, jo arī mēs dodamies uz citām valstīm labākas dzīves meklējumos. Pēdējo reizi, kad Latvijā iebraukušo skaits pārsniedza izbraukušo skaitu, bija Padomju Savienības laikā. Brīvā Latvijā mēs izbraucam uz visiem Pasaules reģioniem vairāk, nekā no tiem atbrauc pie mums (izņemot Krieviju).
Latvieši visvairāk devušies uz Eiropas centrālo un ziemeļu daļu, kopā veidojot teju 150 tūkstošus Latvijas emigrantu 2019. gada jūlijā. Izplatītākie reģioni, uz kuriem devušies Latvijas iedzīvotāji, ir Āzija (tai skaitā Krievija), Austrālija, Ziemeļamerika un Tuvie Austrumi, kur katrā uzturas no pieciem līdz astoņiem tūkstošiem latviešu.
Izceļojot uz citām valstīm, arī mēs esam savas kultūras nesēji, ko bieži vien apliecinām, iepazīstinot citu valstu iedzīvotājus ar mūsu valstij raksturīgu pārtiku un ēdienu gatavošanas tradīcijām.
Ieskatoties iedzīvotāju pārvietošanās dinamikā valsts ietvaros, ieraugām, ka pēdējās desmitgadēs notiek strauja iedzīvotāju iekšzemes migrācija no lauku reģioniem uz pilsētām. Līdz ar cilvēku pārcelšanos no laukiem uz pilsētām, mainās arī iedzīvotāju ēdienkarte, jo pārtika pilsētā vairāk tiek iegādāta, nekā audzēta. Tādējādi tiek veicināta industriāla lauksaimniecība, kur no vienas platības var iegūt vairāk ražas, mākslīgi pievienojot barības vielas un izmantojot tehniku, un pieprasījums pēc pārstrādātiem produktiem, kas ir gatavi lietošanai un ir lielākoties importēti.
Iebraucēji Latvijā
Latvijā iedzīvotāju sastāvs mainās. Uz daudzskaitlīga izbraucēju fona nepamanāmāks ir iebraucēju skaits.
Uz 2019. gada jūliju Latvijā ir izsniegtas 53 tūkst. pastāvīgās un 43 termiņuzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, no kuriem tikai 192 cilvēki ir bēgļi, kas spiesti meklēt drošu patvērumu. Pārējie šeit ieradušies labprātīgi – ģimenes apvienošanai, darba meklējumos un 14% no viesiem ir darba devēji Latvijas teritorijā, studiju nolūkos ieradušies 16% imigrantu (pārsvarā studē medicīnu, biznesu un inženierzinātnes). Lielākā daļa iebraucēju ir no Krievijas un Eiropas valstīm, kas vēstures gaitā plaši papildinājuši Latvijas virtuvi ar ēdieniem, kuri nu jau tiek uzskatīti par tradicionāliem, piemēram, kāpostu tīteņi, kartupeļu pankūkas, šašliks.
Migrācijas atspulgs Latvijas iedzīvotāju pārtikas izvēlē
Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas ēdienkartē ir jau iekļāvuši kebabu, picas un burgerus – ēdienus, kuru izcelsme rodama tālu no Latvijas. Taču pankūkas, šķovēti kāposti un aukstā zupa jau izsenis atceļojuši līdz ar citām dažādu kultūru tradīcijām un ir labi iedzīvojušies mūsu ikdienas maltītēs.
Pateicoties itāļu virtuves popularitātei un produktu lietošanas ērtumam, Latvijas pilsētās un laukos ēd makaronus un nevis prosu, savukārt Saūda Arābijā patēriņā lieto arī Latvijā audzētus kviešus. Tā vietā, lai nodrošinātu savas valsts iedzīvotāju patēriņa vajadzībām cigoriņus, sinepes un raudenes, Latvijā iztērē 7 miljonus mēnesī no tuvākām un tālākām valstīm, importējot kafiju, tēju un garšvielas.
Svarīgs skatupunkts uz pasaules attīstību un cilvēku migrācijas kopbildi ir pārtika, ēdiens un ēšanas kultūra. Tas ļauj visu veidu atšķirības un dažādības uztvert ar interesi tās izzināt.
Pārtikas produktu izvēle Latvijā ir iespējama, pateicoties ēdiena migrācijai un citvalstu iedzīvotāju darbam pārtikas produktu audzēšanā, ražošanā un piegādē.
Dažādu kultūru ēšanas tradīciju iepazīšana un kopīga ēdienu gatavošana rada prieku, un pilnveido gatavošanas prasmes.
Dažādu tautu ēšanas tradīciju iepazīšana un to integrēšana savā ēdiena gatavošanas ikdienā pauž cieņu dažādībai, atšķirīgajam un nepazīstamajam. Tas arī bagātina mūs ikvienu sociālā un kultūras jomā.
Par materiāla saturu atbild biedrība “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” un biedrība “Zaļā brīvība”. Materiāls tapis ar Eiropas Savienības atbalstu.