Mūsu dzīvesveida ietekme uz klimatu ir būtiska, taču pašreizējās valdību apņemšanās, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā nospraustos mērķus ierobežot klimata pārmaiņas 1,5 grādu robežās, ir nepietiekamas (NDC Synthesis Report, 2022). Tāpēc sarunas par emisiju samazināšanu un dzīvesveida izmaiņām šobrīd ir īpaši aktuālas. Bet kāds ir dzīvesveids, kas būtu saskaņā ar šiem mērķiem, un kuras patēriņa rīcības un to ieviešanai nepieciešamā infrastruktūra ir visvairāk nepieciešama?
Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, 2022. gada oktobrī un decembrī biedrība “Zaļā brīvība” organizēja pilsoniskās un ekspertu domnīcas. Tajās modelējām, kādas dzīvesveida izvēles Latvijas iedzīvotāji ir gatavi izdarīt, lai samazinātu savu ietekmi uz klimatu, un kādi soļi būtu jāveic līdz 2040. gadam, lai samazinātu šķēršļus visgrūtāk veicamajām izvēlēm, nesamazinot savu dzīves kvalitāti. Abās domnīcās klimatam saudzējošu dzīvesveidu padarījām praktiskāku un sasaistījām ar ikdienas dzīvi izmantojot projektā izstrādāto klimata puzli.
22. oktobrī pilsoniskajā domnīcā aicinājām piedalīties 22 dalībniekus. Šī dalībnieku izlase bija Latvijas sabiedrība miniatūrā, jo pārstāvēja visus valsts reģionus, dažādu profesiju, izglītības, vecuma, dzimuma un ienākumu grupas.
Pilsoniskās domnīcas dalībnieki iesaistījās klimatu saudzējošu dzīvesveida rīcību noteikšanā četrās patēriņa jomās – mājoklis, pārvietošanās, pārtikas patēriņš un brīvā laika pavadīšana. Mūsu sadarbības partneri Leidenes Universitātē aprēķināja katra domnīcas dalībnieka oglekļa emisiju pēdu, kuru diapazons bija no 3,8 līdz 8,8 t. Dalībnieku vidējā oglekļa pēda bija 5,9 t CO2e gadā, kas pēc apjoma atbilst gada vidējai Latvijas iedzīvotāju pēdai – 5,8 t (salīdzinājumam, vidēja oglekļa pēda vienam iedzīvotājam Igaunijā ir 9,9, Vācijā 9,5, Francijā 6,4, Ungārijā 4,9 CO2e gadā). Atbilstoši aprēķinātajai pēdai katrs dalībnieks klimata puzlē izvēlējās tās rīcības, kuras līdz 2030. gadam varētu ieviest savā dzīvesveidā, lai samazinātu savu oglekļa pēdu līdz 2,5 t gadā. Klimata puzlē iekļautās rīcības raksturoja kādu no patēriņa jomām, un šo sarakstu var aplūkot te: 50 klimatu saudzējoša dzīvesveida rīcības, kas ieviešamas līdz 2030.gadam.
Par visvieglāk ieviešamajām rīcībām pilsoniskās domnīcas dalībnieki uzskatīja efektīvāku mājokļa ierīču uzstādīšanu – IKT ierīces, gaismas u.c. tehnoloģijas (100 % gatavība), kā arī dažādus taupības pasākumus – mazāk lietot silto ūdeni, nepārtērēt pārtiku un samazināt pārtikas atkritumus (95,2 %). Savukārt, mazāk pieņemamas bija rīcības, kuru ieviešanai ir vajadzīgas arī vērtību un infrastruktūras pārmaiņas, veicot lielākus finanšu un citus ieguldījumus. Piemēram, iedzīvotāji apgalvoja, ka ir mazāk gatavi pāriet uz veģetāru vai vegānisku diētu (< 10 %), samazināt dzīvojamo platību (23,1 %), izvēlēties kopdzīvošanu (27,8 %), nomainīt apkures iekārtas uz biomasas katlu (33,3 %) vai siltumsūkni (38,5 %), nomainīt automašīnu uz mazāku (38,5 %) vai pāriet uz auto koplietošanu (40 %).
Kopumā iedzīvotāji bija atvērti dzīvesveida pārmaiņām un gatavi darīt daudz. Taču klimatam saudzīga dzīvesveida rīcību ieviešana ir atkarīga ne tikai no iedzīvotāju gatavības, bet arī no dažādiem šķēršļiem. Daļa šķēršļu saistās ar kulturālajām attieksmēm un negatīvu vēsturisko pieredzi, piemēram, izpratne par veģetāro uzturu kā ārzemniecisku, negaršīgu vai neatbilstošu “mūsu platuma grādiem”, priekšstats par koplietošanas telpām un koplietošanas auto kā nabadzības pazīmi vai Padomju mantojumu. Cita daļa šķēršļu saistās ar strukturāliem faktoriem: līdzšinējo pārvietošanās sistēmas virzību privāto automašīnu virzienā, jau pārapdzīvotiem dzīvokļiem un neesoša modernu kooperatīvu dzīvokļu piedāvājuma, kā arī sarežģījumiem pieņemt kolektīvus ēku renovācijas lēmumus. Diskusijās par dažādu patēriņa jomu rīcībām dalībnieki norādīja, ka liela daļa risinājumu ir jāsāk ar šādu barjeru pārvarēšanu.
Balstoties uz pilsoniskās domnīcas rezultātiem, 2. decembrī organizējām ekspertu domnīcu, kuras 18 dalībnieki bija ar klimata jomu saistīto un ieinteresēto pušu pārstāvji no atbildīgajām ministrijām, pašvaldībām, uzņēmumu asociācijām, uzņēmumiem, universitātēm un nevalstiskajām organizācijām. Ekspertu domnīcas dalībnieki iesaistījās ceļa kartes veidošanā, lai līdz 2040. gadam samazinātu klimatu saudzējoša dzīvesveida šķēršļus un Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidā ieviestu oglekļa mazietilpīgas rīcības pārtikas patēriņa, pārvietošanās, mājokļa un brīvā laika pavadīšanas jomās.
Domnīcas sākumā eksperti izvērtēja, kuru dzīvesveida rīcību ieviešana Latvijas iedzīvotājiem būtu pieņemamāka un nepieņemamāka. Pēc ekspertu domām, trīs populārākās rīcības, ko sabiedrība būtu gatava darīt, ir: samazināt pārtikas atkritumus mājsaimniecībā, uzturā izmantot galvenokārt sezonas dārzeņus un augļus, braukt ar sabiedrisko transportu, nevis ar auto. Salīdzinājumam, iedzīvotāju viedoklis par trim sabiedrībā populārākajām ieviešamajām rīcībām ir: samazināt pārtikas atkritumus mājsaimniecībā, ēst tikai tik, cik vajadzīgs, lai būtu vesels, un samazināt izmantotā karstā ūdens daudzumu. Diezgan viennozīmīgs abu grupu viedoklis ir par to, ka Latvijas iedzīvotāji nebūtu gatavi kļūt par vegāniem, lai gan gaļas patēriņa samazināšanai ir salīdzinoši liels atbalsts. Citās jomās ekspertu un iedzīvotāju izvēles atšķiras vēl vairāk. Kopumā, ekspertu un iedzīvotāju viedokļi sakrīt tikai par 4 no 50 rīcībām.
Eksperti uzskata, ka rīcības, ko sabiedrība nebūtu gatava izmainīt, ir: pāriet uz vegānisku uzturu, izvēlēties dzīvot koplietojamā mājoklī, izvēlēties mazāku mājdzīvnieku, un veikt tikai ekoloģiskus un ētiskus ieguldījumus zaļajās finansēs. Salīdzinājumam, iedzīvotāju viedoklis par sabiedrībā nepopulārākajām ieviešamajām rīcībām ir: pāriet uz vegānisku uzturu, pāriet uz veģetāru uzturu un neēst ne gaļu ne zivis, pudelēs pildītā ūdens vietā dzert krāna ūdeni, un atteikties no liekās mājokļa platības. Arī par nepopulārākajām rīcībām ekspertu un iedzīvotāju viedoklis ir līdzīgāks par pārtikas patēriņa jomu, un atšķirīgāks par pārvietošanās, mājokļa un brīvā laika pavadīšanas jomas rīcībām.
Pēc rīcību izvērtēšanas dalībnieki četrās patēriņa jomu grupās veica atpakaļplānošanu (backcasting), nosakot intervences soļus, to sinerģijas un nesakritības. Atpakaļplānošanu sākām ar iedziļināšanos kopīgā vīzijā par mūsu dzīvi 2040. gadā atbilstoši 1,5° C dzīvesveidam, kam sekoja intervences soļu – sistēmisku darbību definēšana, kas Latvijā būtu jāveic turpmāko 17 gadu laikā, lai padarītu iespējamu tādu dzīvesveidu, kura pamatā ir pieejama daudzveidīga vietēji ražota augu valsts pārtika, visaptverošs un ekonomisks sabiedriskais un koplietošanas transports, energoefektīvi mājokļi ar koplietošanas telpām, ceļojumiem ērts un ātrs dzelzceļa transports.
Lai pārtikas patēriņu padarītu par atbildīgāku, tātad, klimatu saudzējošāku, eksperti ierosināja pāriet no monodisciplināras pozīcijas un daudzdisciplināru, proti, ekonomiskos pārtikas izvēles iemeslus integrēt ar sociālajiem un vides iemesliem. Piederības un atbildības sajūtas, un sociālās drošības sasaiste ar pārtiku palīdzētu pārtikas patēriņam mājsaimniecībās mainīties no maciņa un tradīciju virzīta uz sociālās un vides atbildību virzītu. To palīdzētu nodrošināt arī sabiedrības izpratnes veicināšana par atbildīgu pārtikas ražošanu, iepakošanu, piegādi un patēriņu, veģetāras un vegānas pārtikas gatavošanas labās prakses piemēru pieejamība un gatavošanas prasmju pilnveides iespējas, kā arī pārtikas pārpalikumu mazināšanas un to atbildīgas apsaimniekošanas pieredzes publiskošana. Ar šīm prioritātēm būtu svarīgi saskaņot un veikt pārmaiņas katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā, īpašu uzmanību pievēršot to infrastruktūrai un rīcībpolitikai.
Mobilitātes jautājumi ekspertu skatījumā ir jāskata atšķirīgi urbānās un mazapdzīvotās lauku teritorijās. Eksperti uzsvēra, ka pāreju uz klimatu saudzējošu pārvietošanos ierobežo cilvēku zināšanu un motivācijas trūkums, nepiemērotā infrastruktūra, ierobežotie budžeta līdzekļi un investīcijas, kā arī skaidra rīcībpolitikas virziena trūkums. Taču, lai nodrošinātu nepieciešamās pārmaiņas, ir jāīsteno nodokļu reforma, park&ride sistēmas un zemo emisiju zonas lielākajās pilsētās, dzelzceļa un sabiedriskā transporta attīstība, kā arī dažādas informatīvās kampaņas, lai mudinātu cilvēkus pārsēsties no privātā auto uz sabiedrisko. Īpaša uzmanība arī jāpievērš, lai lauku teritorijās attīstītu modernus digitālos (piem., ārsta vizīte tiešsaistē) un transporta pakalpojumu risinājumus (piem., autobuss pēc izsaukuma).
Ekspertu skatījumā mājokļu jomas lielākie izaicinājumi ir ēku renovācija lielas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības apstākļos un pāreja uz ilgtspējīgiem būvniecības materiāliem sistēmā, kur pašreiz trūkst kompetences agrākos gadsimtos dominējošajā koka būvniecībā. Visaptverošai ēku renovācijai ir nepieciešami risinājumi, kas kopumā aptver arī labklājības jomu, it īpaši samazinot nabadzību un nodrošinot atbalstu maksājumos tiem, kuri tos nevar vai kuriem ir grūti tos atļauties. Arhitektūras un būvniecības jomā savukārt ilgtspēja un iemiesotā oglekļa aprēķini ir pakāpeniski jāiekļauj kā visu izglītību caurstrāvojoši elementi, nevis tikai kā viens vai daži kursi.
Vērtējot brīvā laika pavadīšanas ietekmi uz klimata pārmaiņām, eksperti secina, ka būtu jāstiprina kultūras, sporta un citu izklaides un brīvā laika pavadīšanas veidu (piemēram, kopienas dārzu) pieejamība apkaimēs. Tas var sniegt gan emisiju samazinājumu, kas rodas pārvietojoties, kā arī veidot sociāli noturīgāku dzīves telpu. Būtiski priekšnosacījumi aktivitāšu lokalizācijai ir apkārtnes pieejamība, funkcionalitāte un drošība. Iekārtojot pieejamu un drošu dzīves vidi pilsētas iedzīvotājiem, iespējams ne tikai radīt telpu lokāliem notikumiem, bet arī īstenot klimatnoturībai būtiskus pasākumus (piemēram, veidojot pievilcīgus un funkcionālus zaļos risinājumus), kas vienlaicīgi ir arī ekoloģiski funkcionāli (piemēram, koku ēnas samazina temperatūru pilsētas ielās).
Tiešu ietekmi uz klimatu un resursu patēriņu veido arī kultūras pasākumu organizatoru izvēles, tāpēc būtu vērtīgi izveidot vadlīnijas klimatam draudzīgiem kultūras pasākumiem, lai dotu priekšroku aprites ekonomikas principiem, aizstājot vienreizlietojamu produktu patēriņu. Valsts un pašvaldību rīkotos pasākumos būtu vērtīgi veidot obligātus zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, kas vērtē radīto emisiju un citu ietekmju alternatīvas dažādos pasākuma aspektos.
Runājot par brīvā laika pavadīšanu, būtisks emisiju avots ir ceļojumi, tostarp arī lidojumi, tāpēc eksperti aicina meklēt risinājumus, kas paaugstinātu avio biļešu cenu tiem, kas biežāk izmanto šādu ceļošanas veidu. Eksperti arī uzsver neformālās izglītības un pilsoniskā aktīvisma svarīgumu ilgtspējīga dzīvesveida aktualizēšanai – būtu vairāk jārunā par dzīvesveida ietekmēm un klimatam draudzīgām alternatīvām.
Šos ekspertu ierosinātos intervences soļus apkoposim ar citu valstu partnerorganizāciju domnīcās apkopotajiem ekspertu ieteikumiem. Tā rezultātā veidosim ceļa karti pārejai uz 1,5° C dzīvesveidu.
Par klimatam saudzīgu dzīvesveidu stāstījām arī raidījuma “Kā labāk dzīvot” 2022.gada 21.novembra sarunā “Videi draudzīgs dzīvesveids: viena lieta ir par to runāt, bet kā to realizēt dzīvē”.
Pilsoniskās un ekspertu domnīcas organizējam projekta 1,5 °C dzīvesveids ES: klimatu saudzējoša dzīvesveida aktualizēšanas un ieviešanas rīcībpolitika un rīki ietvaros, kas ir saņēmis finansējumu no ES pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020 saskaņā ar granta līgumu Nr. 101003880.