Skip to content

Latvija Klimata pārmaiņu veiktspējas rādītāja reitingā noslīdējusi par 8 vietām

2019. gada nogalē publicēts ikgadējais Klimata pārmaiņu veiktspējas rādītājs 2020 (Climate Change Performance Index 2020)* ar šādiem galvenajiem secinājumiem:

– emisijas samazinājušās 31 no 57 izvērtētajām valstīm, turklāt samazinājies ogļu patēriņš pasaulē;
– tomēr vajadzīga lielāka mērķtiecība un ātrāka rīcība;
– Zviedrija turpina būt reitinga līderos, savukārt Latvija ieņem 15. vietu.

Astoņas ES valstis, ieskaitot Latviju, sasniegušas augstu novērtējumu, Polija un Bulgārija – ļoti zemu

Neviena no izvērtētajām valstīm nav sasniegusi ļoti augstu novērtējumu un attiecīgi nav virzībā uz Parīzes klimata mērķu sasniegšanu, līdz ar to pirmās trīs reitinga vietas ir tukšas. Eiropas Savienības (ES) valstu sniegums ievērojami atšķiras: astoņas ES valstis sasniegušas augstu novērtējumu (t.sk. Zviedrija un Dānija attiecīgi 4. un 5. vietu), astoņas – zemu un divas – ļoti zemu (Bulgārija un Polija attiecīgi 49. un 50. vietu).


Pasaules SEG emisijas turpina pieaugt

Pasaules mērogā, neraugoties uz emisiju samazināšanos dažās valstīs, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas turpina pieaugt. Laika posmā no 2009. līdz 2018. gadam emisijas ir palielinājušās par 1,5% gadā, un tikai 2014. –2016. gadā tās nedaudz samazinājās. Provizoriskie dati par 2018. gadu liecina, ka globālās SEG emisijas ir pieaugušas par 1,9%.

Augstākie rādītāji SEG emisiju kategorijā ir Zviedrijai, Ēģiptei un Lielbritānijai. ES kopumā ir sasniegusi vidēju novērtējumu SEG emisiju kategorijā, savukārt sešas ES valstis šajā kategorijā sasniegušas augstu novērtējumu. Latvijas sniegums novērtēts kā zems, ierindojoties 46. vietā.


Nepieciešams palielināt atjaunojamās enerģijas jaudas un ieguldījumus

2018. gadā papildinājumi atjaunojamās enerģijas ražošanai pārsniedza fosilā kurināmā un kodolenerģijas iekārtu izbūvi jau ceturto gadu pēc kārtas. Būtisks izaugsmes potenciāls vērojams atkrastes vēja enerģijas nozarē, kas līdz šim veido tikai nelielu daļu no atjaunojamās enerģijas izmantošanas.

Augstākie rādītāji atjaunojamās enerģijas kategorijā ir Latvijai, Zviedrijai  un Dānijai. Tāpat kā pagājušajā gadā ES kopumā sasniegusi vidēju novērtējumu. No 17 valstīm, kuru rādītāji atjaunojamo energoresursu kategorijā ir augsti, 12 valstis atrodas ES. Latvija sasniegusi augstāko novērtējumu starp izvērtētajām valstīm, ierindojoties 4. vietā.


Nepieciešams palielināt energoefektivitāti, kas ir būtiski Parīzes klimata mērķu sasniegšanā

Saskaņā ar jaunāko Starptautiskās enerģētikas aģentūras energoefektivitātes ziņojumu 2018. gads iezīmēja vēsturisku palēnināšanos energoefektivitātes uzlabošanā. Palēnināšanās faktori ir sociālo un ekonomisko faktoru kopums, kā arī ārkārtēji laika apstākļi. Lai gan rentablas tehnoloģijas ir pieejamas, pašreizējie politikas pasākumi un ieguldījumi neatbilst augošajām enerģijas prasībām.

Augstākie rādītāji enerģijas izmantošanas kategorijā ir Maltai, Marokai un Meksikai. Tāpat kā pagājušajā gadā ES kopumā ir sasniegusi vidēju novērtējumu. Enerģijas izmantošanas kategorijā piecas ES valstis sasniegušas augstu novērtējumu. Latvija sasniegusi vidēju novērtējumu, ierindojoties 19. vietā.


Politiskais impulss pieaug, bet ambīcijas un īstenošana atpaliek

Pieaugošā sabiedrības informētība, ko veicina pieaugošā globālā klimata kustība, rada spiedienu uz valdībām, lai tās klimata politiku padarītu par prioritāti. Tomēr valstu izvirzītie mērķi starptautiskā līmenī, kā arī politikas īstenošana valsts līmenī nav pietiekama.

Augstākie rādītāji klimata politikas kategorijā ir Portugālei, Somijai un Marokai. ES klimata politikas kategorijā nokritusi par desmit vietām, bet arī šogad ES kopumā un vienpadsmit ES valstis atsevišķi ieņem augstu novērtējumu šajā kategorijā, t.sk. Latvija, kas ierindojas 13. vietā.

Attēlā detalizētāk atspoguļoti Latvijas rādītāji SEG emisiju, atjaunojamās enerģijas un enerģijas izmantošanas kategorijās.

Vairāk informācija par reitingu atrodama šeit un organizācijas Germanwatch mājas lapā.

* Klimata pārmaiņu veiktspējas rādītājs (Climate Change Performance Index jeb CCPI), ko publicē katru gadu kopš 2005. gada, ir neatkarīgs monitoringa rīks valstu klimata aizsardzības rādītāju izsekošanai. Tā mērķis ir uzlabot pārredzamību starptautiskajā klimata politikā un dot iespēju salīdzināt klimata aizsardzības centienus un katras valstu progresu. Pamatojoties uz standartizētiem kritērijiem, rādītājs pašlaik novērtē un salīdzina klimata aizsardzības rādītājus 57 valstīs un ES, kuras kopā rada vairāk nekā 90% no SEG emisijām pasaulē. Rādītāju izstrādā un informāciju apkopo Germanwatch, NewClimate Institute un Climate Action Network International.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *