Biedrības “Zaļās brīvības” vēstule

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministram Artūram Tomam Plešam

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Vitai Tēraudai

Ārlietu ministrijai

Šī gada 12.martā Eiropas Savienības institūcijas vēlreiz sanāks, lai apspriestu dažus pretrunīgākos jautājumus Eiropas Klimata likumā. Kaut arī biedrībai “Zaļā brīvība” nav bijusi iespēja iepazīties ar Latvijas pozīciju attiecībā uz šiem jautājumiem, mums ir zināms, ka Latvija ir starp tām valstīm, kuras ir pret šī brīža nacionāli noteiktā ieguldījuma (angļu val. – nationally determined contribution jeb NDC) saglabāšanu un iestājas par Eiropas Savienībai kopēju emisiju samazināšanas mērķi jeb neto mērķi. Tas nozīmētu kopumā zemāku emisiju samazināšanas mērķi – kopējais 55 % samazinājuma mērķis nozīmētu tikai -50,5% līdz -52,8 % atkarībā no ES oglekļa piesaistīšanas spējas apmēra. Tas arī radītu nozīmīgu neskaidrību, liekot ES un dalībvalstīm paļauties uz ļoti neprecīziem pieņēmumiem par oglekļa piesaistīšanu, ko nevar uzskatīt par gana labu alternatīvu, ar ko aizstāt skaidrus emisiju samazināšanas mērķus. Oglekļa piesaistes jautājumus ir jārisina atsevišķi no emisiju samazināšanas mērķiem.

Aicinām Jūs pievienoties dalībvalstīm, kas aizstāv NDC sistēmas saglabāšanu vai arī iestāties par kopējā ES mērķa paaugstināšanu līdz vismaz 60%, ja tiek tomēr ieviests neto mērķis, jo tas, kādu emisiju samazinājumu mēs panāksim nākamajā desmitgadē būs izšķiroši, vai izdosies apturēt notiekošās klimata pārmaiņas un to katastrofiskās sekas, ko tās atstās uz cilvēci. Ir skaidrs, ka nav tāda globāla risinājuma, kas neietvertu ES kā līdera lomu, it sevišķi ņemot vērā ES relatīvi augsto labklājību un tās atbildību par vēsturiskajām SEG emisijām, tādēļ ir jo sevišķi svarīgi nevājināt ES emisijas samazināšanas mērķus.

Papildus tam aicinām emisiju samazinājuma mērķu aprēķinos iekļaut arī emisijas no aviācijas un  kuģniecības (tās iepriekšējā mērķi jau tika daļēji ietvertas, tagad nav nekāda pamata tās izslēgt).

Aicinām arī Latvijai iestāties par zinātniski pamatota lēmumu pieņemšanas mehānisma izveidi, izveidojot neatkarīgu zinātniski konsultējošu iestādi Eiropas klimata pārmaiņu padomi, kas pulcētu progresīvākos zinātniekus no dažādām disciplīnām, piemēram, ekonomistiem, klimatologiem, sociologiem, no visas Eiropas, sniedzot neatkarīgus un pārredzamus ekspertu padomus likumdevējiem, tādējādi veicinot sabiedrisko diskusiju un palielinot mūsu lēmumu pieņēmēju atbildību. Pretēji atsevišķu dalībvalstu bažām šāda iestāde nekonkurētu ar IPCC vai Eiropas Vides aģentūru, jo tā neradīs patstāvīgu zinātni par klimata stāvokli, kā arī tā neuzraudzīs un neziņos par siltumnīcefekta gāzu emisijām ES un tās dalībvalstīs. Tā sniegtu ekspertu padomus ES politikas veidošanai, pamatojoties uz labāko pieejamo klimata zinātni, tā pielāgotu IPCC secinājumus ES kontekstam.

Visbeidzot aicinām atbalstīt Eiropas Parlamenta ierosinājumu Klimata likumā ietvert noteikumu, kas ļautu ietekmētajām personām, kā arī nevalstiskajām organizācijām uzsākt lietu valsts tiesā, ja kāda dalībvalsts pārkāpj ES tiesību aktus. Šāda iespēja pavērtu iespējas pilsoniskajai sabiedrībai aizstāvēt un iestāties par ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanu, kas ir visas cilvēces interesēs, neraugoties uz to, kādas politiskās ambīcijas ir pie varas esošajiem konkrētajā brīdī, konkrētajā valstī.

Raksts EurActiv par visvairāk diskutētajiem jautājumiem saistībā ar Eiropas Klimata likuma pieņemšanu.

Kontaktinformācija: lilija@zalabriviba.lv