Laikā, kad visu pasauli skārusi COVID 19 izraisītā krīze, svarīgāk kā jebkad agrāk ir atcerēties par solidaritāti un ilgtspējīgu attīstību, kā arī neaizmirst, ka mēs visi uz šīs planētas esam savstarpēji saistīti. COVID 19 krīze lieliski demonstrē, ka mēs visi esam tik stipri, cik spēcīgs ir “ķēdes vājākais posms”.

Piemēram, viena no vienkāršākajām, bet būtiskākajām iemaņām, kas var palīdzēt izvairīties no saslimšanas ar COVID 19, ir regulāra un kārtīga roku mazgāšana. Diemžēl valstīs, kur jau šobrīd klimata pārmaiņu dēļ nav pieejams ūdens, ļoti daudziem cilvēkiem šiem padomiem sekot nav iespējams. Tā rezultātā daudzi cilvēki gan pakļauj riskam sevi, gan arī kļūst potenciāli bīstami citām, veiksmīgākām sabiedrības grupām.

Arī klimata krīze visvairāk apdraud nabadzīgāko sabiedrības daļu.

Šī gada sākumā Līdsas Universitātes pētnieku grupa – Janiks Osvalds,  Jūlija K. Steinbergere un Anne Ovena – interneta vietnē nature.com publicēja pētījumu, kurā aplūko, kā atšķiras dažādu sociālo grupu paradumi attiecībā uz enerģijas patēriņu. Izpētot to, kā tiek tērēta enerģija, mēs varam saprast, kādu ietekmi uz klimatu atstāj dažādu sociālo grupu pārstāvji. Savukārt zinot to, mēs kā sabiedrība varam saprast ne tikai to, kas mums jādara, lai mazinātu cilvēka darbības ietekmi uz klimatu, bet arī to, kādi solidaritātes pasākumi ir nepieciešami, lai pasargātu neaizsargātākos sabiedrības locekļus.

Pētījums aptvēra 86 valstis, ietverot datus gan par t.s. “attīstītajām”, gan “ attīstības” valstīm. Lai salīdzinātu cilvēku enerģijas patēriņa paradumus, pētnieki izmantoja ES un Pasaules Bankas datus. Šāda veida pētījums nekad agrāk nav ticis veikts.

Pētījuma autori secina, ka pastāv tieša korelācija starp mājsaimniecību turīgumu un enerģijas patēriņa paradumiem: bagātākie tērē vairāk, savukārt nabadzīgie mazāk un viņu tēriņi daudz vairāk ir saistīti ar izdzīvošanu. Kā atzīst pētījums, bagātākie cilvēki tērē apmēram 20 reizes vairāk enerģijas kā tie, kuru turība ir daudzkārt mazāka.

Šajā pētījumā iekļauti dati arī par Latviju. 20% nabadzīgāko LV iedzīvotāju tērē tikai 10% no visas enerģijas (33,34 GJ uz cilvēku gadā), kamēr 20% paši turīgākie tērē 35% enerģijas (112,18 GJ uz cilvēku gadā). Tas ir, vairāk kā 3 reizes vairāk enerģijas uz vienu cilvēku.

Nabadzīgākie cilvēki vairāk nekā pusi – 62% no visas enerģijas tērē par siltumu un elektrību, savukārt bagātākajās mājsaimniecībās siltumam un elektrībai tērē 35% enerģijas, bet 25% tiek tērēts par transporta enerģiju.

“Pētījumā iegūtie dati ļauj mums secināt, ka, pieņemot lēmumus, kas attiecas uz valsts nākotni, ir būtiski atcerēties par tādām vērtībām kā solidaritāte un ilgtspēja, lai nepakļautu sabiedrības neaizsargātāko daļu vēl dziļākas nabadzības riskam. Tai pat laikā jāmēģina pārraut saite starp labklājību un enerģijas patēriņu. Pētnieki brīdina, ka, pieaugot labklājībai, 2050. gadam kopējais enerģijas patēriņš varētu dubultoties. Visu šo enerģiju nodrošināt ar  atjaunojamajiem energoresursiem būs neiespējami,” uzsver biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga, “Tāpēc valdībām jau tagad jāsāk domāt par to, kā panākt enerģijas patēriņa samazinājumu turīgākajos sabiedrības slāņos un vienlaicīgi novērst enerģētisko nabadzību. Tā kā lielākā enerģijas patēriņa atšķirība ir tieši transporta izmantošanas paradumos, tieši šeit būtu jānotiek galvenajām izmaiņām. Nabadzīgākajiem sabiedrības locekļiem būtu jāpalīdz stiprināt viņu mobilitāti, bet bagātākajiem būtu būtiski jāmaina transporta paradumi, samazinot lidojumus un privātā auto izmantošanu ikdienā.”

Foto: pexel.com