Šonedēļ, kad ES valstu vadītāji tiekas, lai vienotos par klimata pārmaiņu izraisošo emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam, “Oxfam” jaunākais analītiskais pētījums atklāj, ka ES emisiju samazinājumu kopš 1990. gada ir panākuši tikai ES pilsoņi ar zemākajiem un vidējiem ienākumiem, bet bagātāko 10 % iedzīvotāju kopējās emisijas patiesībā ir pieaugušas.

Biedrība “Zaļā brīvība” vērš uzmanību uz šo klimata pārmaiņu novēršanas nevienlīdzību: kamēr Eiropas vidusslānis un trūcīgākie iedzīvotāji samazina radīto emisiju daudzumu, bagātākie – patērē aizvien vairāk. Lai mēs sasniegtu 2030. gada klimata mērķus, ir laiks arī bagātākajiem Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem samazināt savas emisijas!

Vides organizācijas aicina ne tikai pieņemt augstākus mērķus siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanā, lai nepārsniegtu 1,5°C sasilšanas robežu, bet rīkoties arī, lai samazinātu nevienlīdzību sabiedrībā, lai arī turīgākie sabiedrības slāņi sniedz savu artavu cilvēku izraisīto klimata pārmaiņu ierobežošanā.

Latvijā nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem SEG emisiju apjoma ziņā nav tik izteikta kā kopumā pasaulē. Pasaulē kopumā bagātākais 1 %  rada teju divtik vairāk emisijas nekā trūcīgākie 50% kas liecina par milzīgu nevienlīdzību. Salīdzinoši redzams, ka Latvijas trūcīgākie 50 % rada ievērojami vairāk emisiju uz vienu iedzīvotāju, nekā pasaules  trūcīgākie 50 %. Tomēr arī Latvijā ir vērojama būtiska nevienlīdzība. Latvijā bagātākais 1 % iedzīvotāju kopā rada vairāk par vienu trešdaļu jeb 37 % no tām siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām, ko rada trūcīgākie 50 %. Bagātākie 10 % kopā rada gandrīz par trešdaļu vairāk emisijas nekā trūcīgākie 50 %.

1. Vidējās patēriņa SEG emisijas (GtCO2) uz vienu iedzīvotāju pēc ienākumu grupām 2015. gadā Latvijā

Lai ierobežotu sasilšanu līdz 1,5 grādiem, visvairāk patēriņa emisijas ir jāsamazina bagātākajiem, taču arī vidējam slānim tās ir jāsamazina uz pusi. Kaut arī Latvijā nenoliedzami pastāv arī reālas nabadzības problēmas, ja salīdzina Latviju ar situāciju visā pasaulē, kļūst skaidrs, ka piederam pie pārtikušo pasaules iedzīvotāju daļas. Latvijas trūcīgākajiem 50 % oglekļa nospiedums ir 4 reizes lielāks nekā trūcīgākajiem 50% visā pasaulē. Kaut arī Latvijas iedzīvotāju kopējās radītās emisijas globālā mērogā ir niecīgas, vērtējot valstu iedzīvotāju ietekmi uz klimatu, ir jāskatās emisijas uz vienu iedzīvotāju. Tā ir mūsu atbildība, jo esam daļa no pasaules iedzīvotājiem, nevis izolēta valsts vai ģeogrāfiska teritorija.

Organizācijas Oxfam veidotais pētījums par oglekļa nevienlīdzību parāda, ka šī nevienlīdzība pastāv arī starp Eiropas Savienības valstīm, jo Vācijā, Itālijā, Francijā un Spānijā dzīvojošie bagātākie 10 %  cilvēku (aptuveni 25,8 miljoni) rada tik pat daudz emisiju kā pilnīgi visi pārējo Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji kopā (aptuveni 84,8 miljoni). Liela daļa emisiju, kuras rada Eiropas bagātākie iedzīvotāji, izraisa gaisa un auto transports (aptuveni 30-40%).  Savukārt trūcīgāko iedzīvotāju emisijas visvairāk rada mājokļu apsilde. Transporta radītās emisijas kopš 1990.gada ir būtiski paaugstinājušās teju visās Eiropas Savienības valstīs un sastāda aptuveni vienu ceturtdaļu no visiem Eiropas Savienībā radītajiem izmešiem. Daļēji to izskaidro augošais pieprasījums pēc piesārņojošiem luksusa tipa automobīļiem, tai skaitā SUV- kas ir viens no pirktākajiem jaunajiem automobiļiem Eiropas Savienībā.

2020.gads ir bijis sarežģīts ne vien C-19 pandēmijas dēļ, bet arī klimata izraisīto plūdu un karstuma viļņu, nāvējošo vētru Centrālamerikā, postošo ugunsgrēku Austrālijā un ASV, kā arī siseņu uzbrukumu labības laukiem Āfrikā dēļ. Nav iespējams izvairīties no klimata krīzes situācijām, taču parasti tie ir trūcīgākie iedzīvotāji, kuri no klimata krīzes cieš visvairāk.

Eiropas Padomes sanāksmē 2020. gada 10.–11. decembrī izlems, cik ambiciozs būs ES 2030. gada siltumnīcefekta gāžu emisiju samazināšanas mērķis. Pēc Ķīnas solījuma līdz 2060. gadam sasniegt klimata neitralitāti un jaunas ASV administrācijas iecelšanas, kura ir apņēmusies no jauna pievienoties Parīzes nolīgumam, pastiprināts ES mērķis varētu izrādīties izšķirošais, lai paātrinātu starptautisko rīcību klimata jomā. Bez šaubām, ES vadītāju lēmums ir nozīmīgs, lai būtu iespējams sasniegt Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 OC.

Zaļā brīvība aicina Eiropas Savienības līderus un Latvijas politiķus izmantot Eiropas zaļo kursu, lai cīnītos pret nevienlīdzību, samazinātu emisijas un palīdzētu atjaunot ekonomiku pēc C-19 krīzes. Pareiza politika var sniegt daudzējādu labumu, ne tikai cīnīties ar klimata krīzi, piemēram, tā var radīt labas darbavietas mazoglekļa nozarēs, samazināt enerģijas rēķinus mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un uzlabot gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību. Pavēršot Eiropas zaļo kursu pret nevienlīdzību un par emisiju samazināšanu, tas var palīdzēt radīt taisnīgākas, veselīgākas un izturīgākas ES sabiedrības pēc Covid-19 pandēmijas.

Ieskaties pētījumā “Uzveikt oglekļa nevienlīdzību Eiropas Savienībā” šeit!

Ieskaties īsā ziņojumā “Oglekļa nevienlīdzība Latvijā” šeit!

Noskaties arī mūsu sagatavoto video:

 

Vairāk informācijas: lilija@zalabriviba.lv

 

 Eiropas Komisijas DEAR programmas projekts “Climate Active”. Par materiāla saturu atbild           biedrība “Zaļā brīvība”, un tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo nostāju.