Klimats un enerģija

Zemes atmosfēra sastāv no skābekļa (21 %), slāpekļa (78 %), un citām gāzēm. To starpā ir tā saucamās siltumnīcefekta gāzes (SEG). Tās ir atmosfēras gāzveida sastāvdaļas, kas absorbē un reemitē infrasarkano starojumu. Tās ir oglekļa dioksīds (CO₂), metāns (CH₄), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N₂O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra heksafluorīds (SF₆), kā arī netiešās SEG – oglekļa monoksīds (CO), slāpekļa oksīdi (NO_x) un nemetāna gaistošie organiskie savienojumi (NMGOS). Tās darbojas kā sega ap Zemi, palīdzot uzturēt siltumu.

Galvenā siltumnīcefekta gāze ir CO₂, kas rodas, dedzinot koku un pārakmeņojušos koku (fosilie kurināmie). Dabā tūkstošiem gadus pastāvēja oglekļa līdzsvars, jo dabiskie procesi un malkas dedzināšana ražoja oglekļa dioksīdu, bet augošie koki savukārt piesaistīja aptuveni tikpat daudz oglekļa dioksīdu. 20. gs. laikā strauji pieauga fosilā kurināmā dedzināšana, kā arī mežu izciršana, mainot Zemes atmosfēras dabisko oglekļa īpatsvaru. Tas savukārt izraisa siltumnīcas efektu, kas veicina klimata pārmaiņas.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Itergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) piektajā ziņojums pierāda, ka atmosfērā ir sasniegtas pēdējo 800 000 gadu laikā nebijuši augsta SEG emisiju koncentrācija. Šobrīd oglekļa dioksīda koncentrācija – ir par 40% lielākas nekā pirms industrializācijas un Zemes vidējā gaisa temperatūra pieaugusi par aptuveni 0,7°C. Ziņojumā teikts, ka globālā sasilšana ir nepārprotama parādība un daudzas no pārmaiņām, kas novērotas kopš 20. gs. 50. gadiem, nekad iepriekš nav piedzīvotas. Arvien biežākas un postošākas kļūst klimata pārmaiņu ekstrēmās izpausmes, kuru rezultātā cieš cilvēki, valstu ekonomikas un ekosistēmas. Klimata pārmaiņu dominējošais cēlonis ir bijusi cilvēka darbība.

Ja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas turpinās palielināties, tad, ņemot vērā arī citus faktorus, piemēram, pieaugošo ūdens tvaiku daudzumu, pēc ANO ekspertu aprēķiniem, nākamo 100 gadu laikā vidējā globālā temperatūra palielināsies vēl par 1,1°C līdz 6,5°C. Šīs šķietami nebūtiskās izmaiņas patiesībā ir ļoti radikālas, jo klimatam mainoties par 2°C, būtiski izmainītos pasaule, kādu mēs to pazīstam. Visticamāk palielinātos vētru, sausuma un lietusgāžu iespējamība, celtos jūras līmenis. Tā rezultātā daudzas sugas nespētu pielāgoties jaunajiem dabas apstākļiem un izmirtu, bet cilvēkiem nāktos tērēt daudz laika, pūļu un līdzekļu, lai risinātu problēmas, ko šodien radam.

Lai arī zinātnieki ir vienisprātis, ka siltumnīcefekta gāzu īpatsvars atmosfērā un vidējā gaisa temperatūra uz Zemes palielinās un tieši cilvēka darbība ir tā iemesls, nevienam nav zināms par cik pieaugs Zemes vidējā temperatūra un tieši kā šīs tendences varētu ietekmēt laika apstākļus un klimatu. Dažādi klimata modeļi paredz, ka:

pieaugs nokrišņu daudzums;
būs vairāk vētras, viesuļvētras, sausums un plūdi;
nākamo 100 gadu laikā, ledāju kušanas rezultātā, celsies jūras līmenis.

Šīs pārmaiņas būtiski mainītu arī esošās mežu, lauksaimniecības un piekrastes zonas. Piektais IPCC ziņojums īpaši izsver klimata pārmaiņu bīstamās sekas attiecībā uz lauksaimniecību un pārtikas apgādi pasaulē. IPCC uzsver, ka ne vēlāk kā līdz 2020. gadam ir jāsasniedz brīdis, pēc kura globālās SEG emisijas sāk samazināties, un līdz 2050. gadam SEG emisijas jāsamazina vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, pēc tam turpinot tās samazināt vēl vairāk.

Īsi video par klimata pārmaiņām un adaptāciju