Klimats un cilvēki

Klimata taisnīguma jeb netaisnīguma jautājums ir vienlīdz svarīgs klimata pārmaiņu mazināšanas pūliņiem, jo ne visi šobrīd dzīvojošie planētas iedzīvotāji ir vienlīdz atbildīgi klimata pārmaiņu veicināšanā, ne visi iedzīvotāji vienlīdz smagi cieš no klimata pārmaiņu sekām, kā arī ne visas valstis vēsturiski ir vienlīdzīgi piedalījušās mūsdienu klimata krīzes izraisīšanā. 

Pasaules attīstīto valstu iedzīvotāji ne tikai visvairāk rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet arī pagaidām vismazāk cieš no klimata pārmaiņu sekām. Atšķirīga ietekme klimata pārmaiņu sekām ir arī uz dažādām rasēm un dzimumiem. Likumsakarīgi, tās sabiedrības grupas, kurām tradicionāli ir bijis sliktāks stāvoklis sabiedrībā, mazāka ietekme uz politiskajiem procesiem – sievietes, melnādainā rase, nabadzīgākie cilvēki – cieš no klimata pārmaiņu sekām visvairāk. 

Nevienlīdzība starp dažādām sabiedrības grupām lielākā vai mazākā mērā ir bijusi vienmēr, tomēr mūsdienu, cilvēku izraisītās klimata pārmaiņas šo nevienlīdzību aizvien palielina. Tam, savukārt, ir citas negatīvas sekas – cilvēktiesību pārkāpumu pieaugums, nabadzības palielināšanās, pārapdzīvotības problēmas atsevišķos pasaules reģionos, attīstīto valstu nespēja īstenot efektīvu klimata pārmaiņas mazinošu politiku (jo netiek spēcīgi izjustas sekas)militāru konfliktu draudu pieaugums, dabas un vides aizsardzības pasākumu vājināšanās atsevišķos reģionos. 

Tādējādi virzība uz vienlīdzību starp dzimumiem, dažādām rasēm, dažādām pasaules daļām ir nepieciešama mums visiem, arī pārtikušo Rietumvalstu iedzīvotājiem. Tiek lēsts, ka patiesa vides ilgtspēja uz šīs planētas būs iespējama tikai tad, kad būs patiesa dzimumu vienlīdzība, rasu vienlīdzība. 

Klimata pārmaiņu seku izjušanas nevienlīdzības piemēri:

  • Klimata pārmaiņu izraisītie plūdi visvairāk skar nabadzīgākos iedzīvotājus un melnādaino rasi. ASV viesuļvētras “Katrīna” izraisīto plūdu sekas visnopietnākās bija tajās teritorijās, kurās melnādainās rases īpatsvars bija līdz pat 75%. 
  • Attīstības valstīs ir novērots pieaugums vardarbībai pret sievietēm klimata pārmaiņu izraisītu resursu trūkuma dēļ – sievietēm jāmēro kājām aizvien lielāks ceļš pēc ūdens, kas palielina risku sastapties ceļā ar vardarbību, jaunas meitenes tiek piespiedu kārtā atdotas precībām, lai ģimene varētu ietaupīt pārtikas resursus vai arī nopelnīt. 
  • Sievietes biežāk nekā vīrieši mirst klimata pārmaiņu izraisītu dabas katastrofu laikā.  Tas ir saistīts ar attīstības valstīs esošajām dzimumu nevienlīdzīgajām sociālajām normām, piemēram, daudzās valstīs neapmaksāts sieviešu pienākums ir pieskatīt un aizsargāt bērnus un vecus cilvēkus, kā arī ģimenes mājokļus, līdz ar to dabas katastrofu gadījumā, sievietes nebēg, bet paliek aprūpēt saimniecību. Tāpat arī sociālo normu ietekmē sievietēm nav nepieciešamo izdzīvošanas prasmju – piemēram, peldēšanā, kāpšanā klintīs – prasmes, kas nepieciešamas, lai izglābtos plūdu gadījumā. 

Nevienlīdzība klimata pārmaiņu izraisīšanā:

  • Pasaules 1 % bagātāko iedzīvotāju rada tikpat daudz emisijas kā pasaules 50 % nabadzīgāko iedzīvotāju.  
  • Latvijā bagātākie 10 % kopā rada gandrīz par trešdaļu vairāk emisijas nekā trūcīgākie 50 %. 
  • Latvijā bagātākais 1 % iedzīvotāju kopā rada vairāk par vienu trešdaļu jeb 37 % no tām siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām, ko rada trūcīgākie 50 %.  
  • Latvijas trūcīgākajiem 50 % oglekļa nospiedums ir 4 reizes lielāks nekā trūcīgākajiem 50% visā pasaulē. 
  • 25 gadu laikā no 1990. līdz 2015. gadam ES bija kolektīvi atbildīga par 15 % no pasaules kopējām patēriņa emisijām – vienlaikus esot mājas tikai 7 % zemeslodes iedzīvotāju. 
  • Vācijā, ItālijāFrancijā un Spānijā dzīvojošie bagātākie 10 %  cilvēku (aptuveni 25,8 miljoni) rada tik pat daudz emisiju kā pilnīgi visi pārējo Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji kopā (aptuveni 84,8 miljoni). 
  • Liela daļa emisiju, kuras rada Eiropas bagātākie iedzīvotāji, izraisa gaisa un auto transports (aptuveni 30-40%).  Savukārt trūcīgāko iedzīvotāju emisijas visvairāk rada mājokļu apsilde. 
  • Emisiju samazinājumu kopš 1990. gada ir panākuši tikai ES pilsoņi ar zemākajiem un vidējiem ienākumiem, bet bagātāko 10 % iedzīvotāju kopējās emisijas ir pieaugušas.

Lai uzzinātu vairāk, ieskaties pētījumos “Uzveikt oglekļa nevienlīdzību Eiropas Savienībā” un Oglekļa nevienlīdzība Latvijā! 

Klimata taisnīguma mērķi:

  1. Visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs: Enerģētiskā nabadzība.
  2. Izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību: Klimatam draudzīga lauksaimniecība un uzturs, ko var atļauties visi.
  3. Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem: Ar fosilo kurināmo saistīta piesārņojuma samazināšana, it īpaši jūtīgām un pakļautām kopienām.
  4. Nodrošināt visiem piekļuvi uzticamai, ilgtspējīgai un mūsdienīgai enerģijai par pieejamu cenu: Atjaunojamo energoresursu attīstība un pielāgotas enerģijas izmaksas mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem, kas ir pakļautas lielam enerģijas patēriņam (energoefektivitātes politika samazina enerģijas patēriņu un tādejādi arī enerģijas izmaksas).
  5. Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu visiem: Enerģijas pāreja Eiropā rada darba iespējas.

Materiāli

Pirmais kadrs

   

Šī satura tapšanu finansiāli atbalsta Eiropas Savienība DEAR programmas projekta “ClimACT” ietvaros. 

Šeit paustā informācija ir biedrības “Zaļās brīvība” viedoklis, un tas nekādā gadījumā nav uzskatāms par Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas viedokli.

Ingrīda Strazdiņa
Projekta vadītāja
e-pasts: ingrida@zalabriviba.lv

Lilija Apine
Kampaņas koordinatore
e-pasts: lilija@zalabriviba.lv

Lapu 17, Rīga, LV 1002