Skip to content

Novembra pašās beigās Eiropas Komisija apstiprināja Latvijas Eiropas Savienības fondu darbības programmu 2021. – 2027. gadam. Zaļā brīvība sadarbībā ar CEE Bankwatch Network veica Latvijas darbības programmas izvērtējumu, raugoties no klimata un bioloģiskās daudzveidības perspektīvas, kurā apskatīts arī sabiedrības iesaistes aspekts. Pilnais ziņojums (13 lpp) ir pieejams šeit (angļu valodā).

Latvijai ES kohēzijas politikas ietvaros no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejami aptuveni 4,3 miljardi eiro (bez nacionālā līdzfinansējuma). To, kādos pasākumos šie līdzekļi tiks investēti, nosaka izstrādātā Darbības programma (DP). Kopumā Latvijas DP veicina klimata mērķu sasniegšanu un nerada augstu risku klimatam un dabai nelabvēlīgu projektu finansēšanai. Tomēr DP trūkst ambīcijas noteiktās jomās, kurām piemīt liela steidzamība, piemēram, dzīvojamo ēku energoefektivitāte. Ēku energoefektivitātes uzlabošanai ne tikai ir pārlieku mazs finansējums atvēlēts, bet trūkst arī jaunas, inovatīvākas pieejas ēku sektora dekarbozināzijas paātrināšanai. DP demonstrē labus nodomus klimata jomā, ietverot patiešām vērtīgus pasākumus, bet vienlaikus dekarbonizācija nav padarīta par reālu prioritāti, spriežot pēc pieejamā finansējuma sadalījuma pa jomām.

Latvijas DP atbalstīs atjaunīgo energoresursu (saules, vēja, biogāzes un siltumsūkņu) turpmāku attīstību, energoefektivitātes uzlabošanu un ieguldījumus dekarbonizācijas procesā. Pēdējie DP grozījumi (pirms galējās apstiprināšanas) ir vērtējami ļoti atzinīgi no klimata mērķu sasniegšanas un sociālās kohēzijas nodrošināšanas perspektīvas. Pozitīvi vērtējams tas, ka ir paredzēts specifisks atbalsts trūcīgākajai sabiedrības daļai energoefektivitātes uzlabošanā (nosiltināšana, apkures iekārtu nomaiņa), kā arī atbalsts ir paredzēts energokopienu attīstībai (gan siltuma, gan elektrības ražošanā no atjaunīgiem resursiem). Šiem un citiem plānotajiem pasākumiem potenciāli varētu būt būtiska, pozitīva ietekme. Taču viens nozīmīgs trūkums ir pieticīgās ambīcijas budžeta piešķīrumā klimata mērķu sasniegšanai, izpildot tikai minimālos 30 procentus (aptuveni) no visa atvēlētā budžeta, kas rada sajūtu, ka joprojām dominē bizness-kā-parasti pieeja.

Latvija saskaras ar lielu izaicinājumu saistībā ar daudzdzīvokļu ēku renovāciju, tāpēc ne tikai lielāks finansējums nepieciešams atbalsta sniegšanai ēku nosiltināšanas pasākumiem, bet arī dažādas pieejas, kas paātrinātu un padarītu renovācijas procesu efektīvāku (piemēram, programmas pašvaldībām, lai paaugstinātu to kapacitāti sniegt lielāku atbalstu iedzīvotājiem, kvartāla pieejas, kā arī standartizētas pieejas jeb “padomju risinājums padomju problēmai” ieviešana tāda paša tipa ēkām). Ēku renovācijas energoefektivitātes mērķim vajadzētu būt augstākam, lai veicinātu dziļu renovāciju, nevis mazākus uzlabojumus.

Attiecībā uz programmu ieviešanu galvenā uzmanība vēršama uz konkrētajiem nosacījumiem, kas tiks izklāstīti vēlāk – atbilstības kritēriji, finansiālā atbalsta shēmas (finanšu instrumenti, granti vai abu kombinācija) un citi nosacījumi.

Vairāk lasīt šeit (angļu valodā).

2022.gada 15.decembrī ziņojumā tika precizēta informācija par uzraudzības komiteju.