Skip to content

Nedēļas sākumā, 14. novembrī Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Klimata pārmaiņu konferences (COP27) laikā Šarm eš Šeihā, publicēts ikgadējā Klimata pārmaiņu veiktspējas rādītāja 2023 (Climate Change Performance Index 2023 turpmāk CCPI2023) 18. izdevums. No 6. līdz 18. novembrim COP27 konferencē pulcējas ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (“UNFCCC”) puses. Konferenci rīko Ēģipte, kura ir COP27 prezidentvalsts. 

Indeksā apkopota informācija par klimata pārmaiņu mazināšanas progresu 59 valstīs un Eiropas Savienībā, jo tieši šo valstu grupā ir visaugstākās emisijas pasaulē, un tās kopā rada vairāk nekā 90% no siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām pasaulē. 

  • Šogad reitinga pirmās pozīcijas ieņem Dānija, Zviedrija, Čīle, Maroka un Indija, bet Irāna, Saūda Arābija un Kazahstāna ierindotas beigās;
  • Krievija ir ar vājāko sniegumu klimata politikā un tāpēc novērtēta ar sliktāko iespējamo punktu skaitu- 0,0;
  • ASV un Ķīna, pasaulē lielākās emisiju radītājas,  indeksā atrodas viszemāk, lai gan ASV salīdzinājumā ar pagājušo gadu kāpums par trim vietām, savukārt Ķīnai ir kritums par 13 vietām;
  • Latvija saglabā līdzīgu sniegumu kā pagājušajā gadā, paceļoties par vienu vietu uz 25. vietu un joprojām ierindojoties starp valstīm ar vidējiem rādītājiem:
    • eksperti atzinīgi vērtē jaunākos atbalsta mehānismus saules un vēja izmantošanai;
    • galvenais pieprasījums: fosilā kurināmā pakāpeniska izbeigšana

Pašreizējā enerģētikas krīze skaidri parāda, ka pasaule joprojām ir atkarīga no fosilā kurināmā. Tomēr ir vairākas valstis, kurām ir labāka nostāja nekā citām. Tās veica vērienīgus pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanā un strauji attīstījās to energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija. 

Viens no CCPI autoriem, Prof. Niklass Hērns (Niklas Höhne, NewClimate institute) komentē secinājumus:

“Enerģētikas krīze parāda, ka vērienīga klimata pārmaiņu mazināšana ir vissaprātīgākais veids, kā virzīties uz priekšu ekonomiski: visām valstīm vajadzētu kļūt neatkarīgām no oglēm, naftas un gāzes. Atjaunīgā enerģija pasaulē ir lētāka nekā jebkura jaunbūvēta fosilā elektrostacija, un ieguldījumi energoefektivitātē ir būtiska daļa ceļā uz oglekļa neitralitāti. Dānija, Zviedrija un Norvēģija parāda, kā var izskatīties strauja un ilgtspējīga atjaunīgo energoresursu attīstība.”

Neviens no indeksa esošajām 59 lielākajām valstīm, kuras rada emisijas, vēl neatrodas uz 1,5 °C ceļa, kas nozīmē, ka pirmās 3 vietas kopvērtējumā nav aizņemtas.



Labā ziņa ir tā, ka pēdējo gadu laikā tādām valstīm kā Čīle, Maroka un Indija (6. – 8.  vieta rangā) CCPI ir bijuši labi rezultāti, un tās cieši seko tādām vadošajām valstīm kā Dānija un Zviedrija (4. un 5. vieta rangs). Tomēr lielākā emisiju radītāja Ķīna strauji atpaliek, pametot 13. vietu rangā (tagad ierindojas 51.vietā) jaunajā indeksā “ļoti zemu” kategorijā un pievienojas otram lielākajam emisiju radītājam, ASV (rangā 52. vieta). 

Četras novērtētās kategorijas ir SEG emisijas (40%), atjaunīgā enerģija (20%), enerģijas izmantošana (20%) un klimata politika (20%). Tā pamatā ir attiecīgo valstu organizāciju un ideju laboratoriju (think tanks) ekspertu novērtējumi. Šogad indeksu atbalstīja aptuveni 450 eksperti. CCPI izstrādē no Latvijas piedalījās Lilija Apina un Jānis Brizga no biedrības “Zaļā brīvība”.

Latvija saglabā līdzīgu sniegumu kā pagājušajā gadā, paceļoties par vienu vietu uz 25. vietu un joprojām ierindojoties starp vidēji rezultatīvajām valstīm. Latvija nopelna augstu reitingu atjaunīgo energoresursu kategorijā ar klimata politiku un zemu SEG emisiju un enerģijas izmantošanas līmeni.

CCPI eksperti norāda, ka Latvijā jau ir salīdzinoši liels atjaunīgās enerģijas īpatsvars enerģijas izmantošanā, pateicoties hidroelektrostacijām un biomasas augstajam procentuālam apjomam siltumapgādē.

Eksperti atzinīgi vērtē nesenos atbalsta mehānismus saules un vēja izmantošanas izvēršanai. Tomēr viņi kritizē diskusijas neesamību par fosilā kurināmā pakāpenisku samazināšanu un uzskata, ka ir vajadzīgi konkrēti soļi ceļā, lai to sasniegtu. Eksperti arī kritizē valdības atbalstu sašķidrinātās dabasgāzes termināļa attīstībai.

Valsts intensificētā mežsaimniecība un augstais neapstrādātās apaļās koksnes eksports arī ir novedis pie tā, ka Latvijā meži kopumā kļūst par emisiju avotu, nevis piesaista CO2.

Latvijas sniegums siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas kontekstā novērtēts ar 35. vietu, Igaunija 6. vietā, Lietuva ierindota 21. vietā. Pirmā vieta ir tukša, 2. – Čīle, tai seko Zviedrija. 4. vietā atrodas Filipīnas.

Atjaunojamās enerģijas kontekstā Latvija ierindota 6. vietā, priekšā esot tikai Norvēģijai, Zviedrijai un Dānijai (pirmās 2 vietās kandidāti netika izvirzīti). Igaunija ierindota 9. vietā un Lietuva 18. vietā.

Enerģijas patēriņa kontekstā Latvija ierindota 37. vietā, Igaunija 15. vietā, Lietuva 34. vietā. Pirmās 3 vietas ir tukšas, 4. vietā izvirzīta Kolumbija, tai seko Ēģipte, 6. vietā Filipīnas.

Klimata politikas jomā Lietuva 18. vietā, Latvija 21. vietā, Igaunija 36. vietā. Arī šajā aspektā pirmās 3 vietas ir tukšas. 4. vietu ieņem Dānija, tai seko Maroka, 6. vieta atvēlēta Nīderlandei.

Eiropas Savienība kopvērtējumā pakāpās par trim vietām uz 19. vietu. Galvenais progresa iemesls ir klimata politikas kategorijas uzlabojums īstenošanas paketes un uzlaboto 55. tiesību aktu kopuma mērķu dēļ. 

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels COP 27 uzrunā uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas sava daļa no sloga, kas saistīts ar pāreju uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijām, un ka klimatrīcība ietver trīs veidu atbildību: atbildību jaunattīstības valstu priekšā, atbildību nākamās paaudzes priekšā un atbildību mūsu iedzīvotāju priekšā.

Konteksts: 

Klimata pārmaiņu veiktspējas rādītājs (Climate Change Performance Index jeb CCPI), ko publicē katru gadu kopš 2005. gada, ir neatkarīgs monitoringa rīks valstu klimata aizsardzības rādītāju izsekošanai. Tā mērķis ir uzlabot pārredzamību starptautiskajā klimata politikā un dot iespēju salīdzināt klimata aizsardzības centienus un katras valstu progresu. 

Tas salīdzina 59 valstu un Eiropas Savienības centienus mazināt klimata pārmaiņas. Šai valstu grupai ir visaugstākās emisijas pasaulē, un tās kopā rada vairāk nekā 90% no siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē. Kara dēļ Ukraina šogad netika vērēta. 

CCPI apkopo Germanwatch un NewClimate Institute, divas nevalstiskās organizācijas no Vācijas, un to publicē kopā ar Climate Action Network International.

Papildu informācija:

Jautājumu  gadījumā vērsties pie Lilijas Apines, biedrība “Zaļā brīvība”, e-pasts: lilija@zalabriviba.lv