Skip to content

Eiropas Komisijas priekšlikums iekļaut kodolenerģiju un dabasgāzi kā ilgtspējīgas investīcijas ES taksonomijā rada risku novirzīties no kopējiem ES klimata mērķiem un Eiropas Zaļā kursa. Publicējam vairākus Eiropas Vides biroja (EEB) apsvērumus, kāpēc dabasgāze un kodolenerģija nevar tikt uzskatīti par ilgtspējīgu ceļu, lai nākamajās desmitgadēs izveidotu dekarbonizētu un nepiesārņojošu energosistēmu.

Taksonomijas galvenais mērķis ir klasificēt tās investīcijas, kuras ir ilgtspējīgas. Tas neierobežo veidus, kā valdības drīkst atbalstīt konkrētus enerģijas avotus. Taksonomijai jākalpo par zinātnē balstītu klasifikāciju, kas nodrošina iespēju finanšu aktieriem veikt labi informētus ieguldījumus ar lielu ietekmi uz investīciju plūsmām Eiropas un nacionālā līmenī.

Nesen publicētais CAN Europe/EEB pētījums apliecina, ka tieša pāreja uz atjaunīgo enerģiju ir paveicama, ja notiek apvienojumā ar augstāku energoefektivitāti, plašākiem aprites ekonomikas pasākumiem un stabiliem energoresursiem kā hidroenerģija un bioenerģija, kas atbilst stingriem ilgtspējas kritērijiem.

Apsvērumi pret dabasgāzi

Pēdējos gados vairākas ES dalībvalstis, kuru energosistēmas balstās uz ogļu izmantošanu, kopā ar dabasgāzes industriālo lobiju uztur viedokli, ka dabasgāze ir nepieciešama kā pārejas solis, lai tuvotos klimata mērķiem, pirms notiek lielmēroga nomaiņa uz atjaunīgās enerģijas ražošanu. Taču 2020. gadā izstrādātie energopārejas scenāriji parāda, ka tieša maiņa no ogļu enerģijas uz lielmēroga atjaunīgo enerģiju ir ne tikai tehniski iespējama, bet arī vienīgais veids, kā turēties pie ES klimata mērķiem un Parīzes nolīguma.

Jaunas investīcijas dabasgāzē radīs ilgstošas sekas izmaksu ziņā. Vidēji gāzes infrastruktūras dzīves ilgums ir 30 gadi (līdz 80 gadiem sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem). Šodien plānotie projekti nenovēršami radīs papildus SEG emisijas un gaisu piesārņojošās vielas (piemēram, NOx). Tas atspoguļosies nodokļos un patērētāju segtajos rēķinos valstīs, kas pārslēgsies uz dabasgāzi. ES taksonomijai ir iespēja novirzīt vērienīgus privātos un publiskos ieguldījumus uz ilgtspējīgiem projektiem; ja tiek iekļauta arī dabasgāze, tiks zaudēti resursi, kas ir nepieciešami atjaunīgo resursu izmantošanas veicināšanai. Ūdeņraža izmantošana ir atbalstāma vienīgi sarežģīti dekarbonizējamos sektoros un ja tas ir ražots, izmantojot atjaunīgo enerģiju.

Sadedzināšanas procesos dabasgāzes radītās SEG emisijas ir šķietami zemākas nekā ogļu, taču jāņem vērā arī metāna emisijas, ko rada noplūdes dabasgāzes ieguves un piegādes procesos. Metāna ietekme uz klimata pārmaiņām ir 84 spēcīgāka nekā CO2.

Investīcijas dabasgāzes tehnoloģijās nav attaisnojamas, vērtējot arī no tīri ekonomiskas perpsektīvas. Ziņojumā “Net Zero by 2050 – A roadmap for the energy sector” (Annex B) Starptautiskā Enenrģētikas aģentūra norāda, ka izlīdzinātajās elektroenerģijas cenās atjaunīgie resursi ES ir viskonkurētspējīgākie, turklāt šī priekšrocība pieaugs. Tas nozīmē, ka līdzvērtīgi ieguldījumi energoefektivitātē un atjaunīgajos resursos ļaus sasniegt dekarbonizāciju agrāk, izmaksu efektīvākā veidā, kā arī radot mazāku kaitējumu videi, salīdzinot ar dabasgāzi un kodolenerģiju.

Pastāv arī ģeopolitikas izmaksas, paplašinot ES atkarību no dabasgāzes. Lielākā daļa dabas gāzes tiek importēta un šī energoresursa cena tirgos ir svārstīga. Radot papildus izmaksas mazāk maksātspējīgiem iedzīvotājiem, tiek apdraudēti taisnīgās pārejas principi.

Apsvērumi pret kodolenerģiju

Viens no apsvērumiem, pamatojot kodolenerģijas lomu energosistēmā, ir, ka tā nodrošina stabilu enerģijas ģenerāciju un procesā nerada CO2. Taču kodolenerģija rada lielus riskus saistībā ar reaktoru darbību, uzturēšanu un kodolatkritumu apsaimniekošanu un uzglabāšanu, kā arī izmaksas nākamajām paaudzēm.

Ekonomiskā ziņā kodolenerģijas izmaksu novērtējums elektroenerģijas ražošanā ir sliktāks nekā dabasgāzei, salīdzinot ar atjaunīgo energoresursu tehnoloģijām (Starptautiskā Enerģētikas Aģentūra, 2000, Annex B). Globālā mērogā kodolenerģija tehnoloģiski neitrālos iepirkumos nav uzvarējusi, un labāko sniegumu uzrāda atjaunīgās enerģijas projekti, pierādot, ka tie ir lētāki nekā dabasgāze un kodolenerģija. Kodolenerģijas izmaksu problēmu akcentē arī Pasaules Kodolenerģijas Industrijas ziņojums.

Laika ietvars, kurā jauni projekti tiek attīstīti, ir ilgāks nekā plānots, būtiski aizkavējot solītos SEG emisiju ietaupījumus. Jaunie tehnoloģiskie risinājumi kā mazie modulārie reaktori vēl nav reālistiski un izmaksu efektīvi risinājumi energopārejai. Šie projekti arvien nerisina jautājumu par kodolatkritumu apsaimniekošanu. Privāto energokompāniju atbildība būs ierobežota un valdībām būs jāiesaistās, sedzot papildus riskus un izmaksas. Rezultātā liela daļa nastas būs jāuzņemas arī iedzīvotājiem.

Pieņemot lēmumu atbalstīt kodolenerģiju kā pārejas energoresursu, Eiropas Komija nevirzīs pieejamos finanšu resursus enerģijas taupīšanu un nepiesārņojošiem enerģijas avotiem, bet gan ļaus finansēt izmaksas kodolreaktoru ekspluatācijas pārtraukšanai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu – tā vietā, lai novērtu piesārņojuma avotus. Nodokļu maksātāju nauda tiks virzīta prom no patiesi ilgtspējīgiem risinājumiem pretim izmaksu ziņā neefektīviem risinājumiem, kas rada papildus riskus un pienākumus sabiedrībai. Nav nepieciešamības pēc dārgiem un bīstamiem projektiem, lai nodrošinātu energoapgādi ES, kamēr mēs pārejam uz atjaunīgos resursos balstītu energosistēmu.

No dzīves cikla perspektīvas kodolenerģijai nav priekšrocību – kodoldegvielu ieguve un apstrāde ir energointensīvas un videi kaitīgas darbības. Kodolatkritumu akumulācija vien ir pietiekams iemesls, kāpēc kodolenerģija nav savienojama ar “nenodarīt būtisku kaitējumu” principu ES taksonomijā, pat ja tiek veidotas finanšu shēmas kodolreaktoru darbības pārtraukšanai. Papildus jāvērtē arī ūdens resursu patēriņš reaktoru darbībā.

Taksonomijas mērķis ir virzīts privātas investīcijas, taču kodolenerģijas gadījumā tas radīs saistības arī valsts finanšu aktīviem attiecībā uz minimālās iepirkuma cenas garantijām privātajiem investoriem, investīcijām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā un apdrošināšanu.


Rakstu sagatavoja: Krista Pētersone, krista@zalabriviba.lv

Photo by Braeson Holland from Pexels