Skip to content

Kopš enerģētiskās krīzes pastiprināšanās, jau gada sākumā kūdras nozare aktivizējās, publiskajā telpā izplatot idejas un apsvērumus neatjaunīgā resursa – kūdras – izmantošanas siltumapgādē palielināšanai Latvijā. Tikko apstiprinātajā valdības deklarācijā kūdra pieminēta trīs reizes. Ir zināms, ka deklarācijas projektā partiju apvienība “Apvienotais saraksts” aicināja ietvert kūdras izmantošanu enerģētikā, pamatojot to ar nepieciešamību pārvarēt enerģētisko krīzi. Deklarācijas gala redakcijā kūdras ieguves saikne ar enerģētiku nav tieši nolasāma. Kūdras ieguve tiek minēta kontekstā ar valsts ekonomisko izaugsmi un zemes resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu. Rezultāts šīm nozares interesēm ir pretrunas valdības prioritātēs – deklarācijā pieminot kūdras izmantošanas svarīgumu, tiek pievienota piebilde, ka ar to saistītās aktivitātes tiks īstenotas, neatstājot negatīvu efektu uz bioloģisko daudzveidību un siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Kūdras izmantošanas enerģētikā, kā arī ieguves citiem mērķiem veicināšana pavisam noteikti nebūtu labvēlīga Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā, jo tā novestu Latviju nost no klimata mērķu sasniegšanas ceļa, potenciāli radot atpalicību citu valstu kontekstā – pirmkārt, tiešā veidā palielinot emisiju apjomu gan enerģētikā, gan ZIZIMM* sektorā, pastiprinot emisijas no izstrādātajiem purviem, otrkārt, vismaz daļēji novērstu nepieciešamo uzmanību no siltumapgādes pārejas uz atjaunīgajiem, tai skaitā bez-izmešu, enerģijas avotiem. 

Turklāt, tas, par ko netiek minēts kūdras izmantošanu atbalstošos rakstos, ir apstāklis, ka emisiju samazināšanas mērķu neizpilde, saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulu, nozīmētu sodu piemērošanu Latvijai**. Latvija arī plāno saņemt līdzekļus 191,6 milj. apmērā no Taisnīgas pārkārtošanās fonda, kas ir paredzēti kūdras izmantošanas siltumapgādē izbeigšanai, “zaļas” uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos, purvu ekosistēmu atjaunošanai. Šos līdzekļus Latvija pazaudētu, ja pēkšņi izvēlētos doties pavisam citā attīstības trajektorijā. 

Vairums cilvēku nezina, ka dabiski kūdrāji uzkrāj sevī divreiz vairāk oglekļa nekā visi pasaules meži kopā. Šajā kontekstā neskarti/atjaunoti purvi ir sevišķa Latvijas bagātība, jo atvieglo klimatneitralitātes sasniegšanu. 

Purviem Latvijā ir augsta vērtība kā ES aizsargājamām dzīvotnēm. Tās ir senas un ļoti daudzveidīgas ekosistēmas, kas veidojušās daudzu tūkstošu gadu garumā.  Purvi ir mājvieta daudzām dzīvnieku un augu sugām, tostarp daudzām retām un aizsargājamām sugām. Latvijā ir sastopami vairāki ES aizsargājamo biotopu veidi – aktīvi augstie purvi;  kaļķaini zāļu purvi; purvaini meži (prioritāras nozīmes) un citi biotopi uz kūdras augsnēm.   Eiropas Padomes Biotopu direktīva nosaka, ka ES dalībvalstu pienākums ir nodrošināt šo dabas vērtību saglabāšanu un labvēlīgu aizsardzības stāvoklim, tomēr pēdējais Dabas Aizsardzības pārvaldes sagatavotais ziņojums Eiropas Komisijai par ES nozīmes aizsargājamo biotopu stāvokli rāda, ka no Latvijā sastopamajiem deviņiem ES aizsargājamo purvu biotopu veidiem (neskaitot purvainus mežus, kuri tiek pieskaitīti pie mežu biotopiem)  tikai vienam purvu biotopu veidam aizsardzības stāvoklis ir labvēlīgs. Visiem pārējiem tas ir nelabvēlīgs – nepietiekošs vai nelabvēlīgs – slikts. Jāpiebilst, ka ziņojuma iesniegšanas brīdī visas purvu biotopu platības Latvijā nebija apzinātas, un aina var mainīties pēc projekta “Dabas skaitīšana” rezultātu publicēšanas. Tomēr dati skaidri parāda, ka Latvijā vēl ir veicams liels darbs, lai uzlabotu šo dzīvotņu kvalitāti un novērstu padomju laikā veiktās plašās meliorācijas negatīvās sekas – pakāpenisku atklātās ainavas un raksturīgā  augāja izzušanu purvos. Jāuzsver, ka tieši purviem raksturīgais augājs (sūnas un citi purviem raksturīgi augi) nodrošina kūdras slāņa veidošanos un oglekļa uzkrāšanos, savukārt, meliorācijas rezultātā šim kūdras slānim piekļūst skābeklis, un no purviem sāk izdalīties ogļskābā gāze, kas veicina planētas uzkaršanu.

Paplašinot kūdras kā vietēji ražota kurināmā ieguvi, tiks radīti zaudējumi plašākā mērogā: būs jāiegulda lielākas summas siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanas pasākumiem, tai skaitā jāiegādājas CO2 emisiju kvotas, turklāt ieguldījumi īstermiņa vajadzībai sadedzināšanas iekārtu izveidei būs neefektīvi, ņemot vērā notiekošo enerģētikas transformāciju uz atjaunīgo resursu izmantošanu. Šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas, lai Latvijai tuvākajā nākotnē nodrošinātu vietēji ražotu, atjaunīgu, konkurētspējīgu enerģiju pietiekamā apjomā, vienlaikus neveicinot planētas uzkaršanu un dabas bagātību iznīcību.

Ņemot vērā augstākminētos faktorus, secināms, ka kūdras ieguve enerģētikai, kā arī kūdras ieguves palielināšana citiem mērķiem nav visu Latvijas iedzīvotāju interesēs, bet tikai dažu – to, kas pārstāv kūdras ieguves nozari. Kūdras izmantošanas turpināšana vai pat pieaugums siltumapgādē radīs ilgtermiņā vairāk zaudējumus, nekā ieguvumus. 

* Zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība

** Gadījumā, ja dalībvalsts 2032. gadā neizpilda ikgadējo ZIZIMM mērķrādītāju jebkurā no gadiem periodā no 2026. līdz 2030. gadam, pat izmantojot iespējamās elastības, neto emisiju (neizpildes) apjomu reizina ar koeficientu 1,08, tādejādi piemērojot 8% sodu (Avots)

 

Kontaktinformācija:

lilija@zalabriviba.lv