Pēdējos gados ir uzstādīti siltumnīcas efektu veicinošo gāzu emisiju rekordi. 2012. gadā emisijas pasaulē salīdzinot ar iepriekšējo gadu pieauga par 2,2%, bet 2013. gadā ir uzstādīts jauns emisiju rekords – nepilni 36 miljardi tonnu CO2.
Pēc Pasaules bankas aprēķiniem ar klimata pārmaiņām saistītie ekstrēmie laikapstākļi, piem. vētras, plūdi un sausuma periodi, pēdējās dekādes laikā katru gadu ir radījuši vidēji 200 miljardu dolāru lielus zaudējumus, kas ir četrkāršojušies kopš 1980iem gadiem.
Piektais IPCC novērtējuma ziņojums (AR5) paredz, ka pēdējie 30 gadi bijuši siltākie pēdējo 1400 gadu laikā. Globālā zemes un okeānu virsmas temperatūra kopš 1850.gada ir palielinājusies par 0,85oC. CO2 koncentrācija ir augstākā pēdējo 800 000 gadu laikā, kas ir veicinājis ne tikai temperatūras celšanos, bet arī ledāju kušanu un okeāna paskābināšanos. Ziņojumā arī secināts, ka turpinoties pašreizējam emisiju trendam, 2100. gadā temperatūra varētu palielināties par 4oC. Tas būtiski palielinātu plūdu un sausuma risku, jūras līmeņa celšanos un Golfa straumes samazināšanos par 34%. Tas būtiski mainītu klimatu Baltijas jūras reģionā. Līdz ar to, jebkāda fosilās enerģijas infrastruktūra, kas tiek veidota šodien, būtiski apdraud klimata politikas mērķu sasniegšanu nākotnē.
Latvijā infrastruktūras investīcijas pamatā nosaka ES Struktūrfondi. Bankwatch network veiktajā jaunā ES struktūrfondu budžeta izvērtējumā secināts, ka Latvijā joprojām pamatā investīcijas ir paredzētas neilgtspējīgiem projektiem un trūkst atbalsta mehānismu atjaunojamajai enerģijai un klimata pārmaiņu samazināšanai.
Lai arī Latvijā emisijas ir būtiski samazinājušās, salīdzinot ar 1990.gadu, patēriņa emisijas joprojām ir augstas un pārsniedz ražošanas emisijas (skat. attēlu). ES Struktūrfondi šo emisiju pieaugumu tikai veicinās. Nesen publicētais Klimata pārmaiņu indekss (CCPI 2014), 58 valstu salīdzinājumā, Latviju ierindojis 31. vietā. Mums ir salīdzinoši labs rezultāts emisijās uz vienu iedzīvotāju, taču tendences ir diezgan negatīvas un trūkst progresa atjaunojamo energoresursu izmantošanā un energoefektivitātē.
Avots: Global Carbon Budget 2013