Skip to content

4. februārī, kad beidzās Eiropas Parlamenta (EP) Klimata pārmaiņu komitejas darbs, deputāti Strasbūrā pieņēma tās galīgo ziņojumu. Parlaments atzīst: klimata pārmaiņu sekas ir daudz nopietnākas, nekā prognozēts iepriekš, un ierosina konkrētus pasākumus. Deputāti arī uzsver, ka nepieciešamas iniciatīvas patērētāju motivēšanai samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Deputāti ziņojumā balstās uz ES saistībām ierobežot globālās temperatūras pieaugumu zem 2 °C salīdzinājumā ar laiku pirms industriālā uzplaukuma un mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 2540 % līdz 2020. gadam (par vismaz 80 % līdz 2050. gadam). Ziņojums izvirza priekšlikumus tādās jomās kā enerģētika, biodegviela, energoefektivitāte, mobilitāte, tūrisms, transports, lauksaimniecība, būvniecība, atkritumu apsaimniekošana, veselība, inovācijas, izglītība un saziņa.

Deputāte Inese Vaidere (Eiropas Nāciju grupa) debatēs uzsvēra: “Lai tiktu sasniegti 2020. gada mērķi, jāizveido efektīva Eiropas Savienības mēroga stimulēšanas sistēma, atbalstot uzņēmumus un personas, kuri kā enerģijas avotus izmanto vai ievieš atjaunojamos energoresursus. To varētu izdarīt, centralizēti sedzot daļu no izmaksām.” Deputāte arī aicināja Eiropas Komisiju rīkoties, lai pārējā pasaule sekotu Eiropas paraugam.

Ziņojums ietver šādus priekšlikumus:

• Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un uzņēmējiem jāinvestē saules enerģijas un ūdeņraža ražošanas, transporta un uzglabāšanas infrastruktūrā;

• visā ES jāievieš kopējs “supertīkls”, kas būtu pieejams visu veidu elektroenerģijas piegādātājiem;

• izvirzītais mērķis palielināt energoefektivitāti par 20 % līdz 2020. gadam jānosaka kā saistošs;

• jāizvirza energoefektivitātes mērķi mājokļu būvē;

• jāapsver iespēja noteikt mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai lauksaimniecībā;

• jāinformē iedzīvotāji par iespējām samazināt emisijas, piemēram, uzrādot ziņas par produktu pakalpojumu oglekļa saturu;

• Eiropas ārējās energopolitikas jomā jāveido partnerattiecības saules enerģijas jomā ar trešajām Vidusjūras reģiona valstīm;

• nākamajā ES ilgtermiņa budžetā pēc 2013. gada klimata pārmaiņām jānosaka pirmā prioritāte un jāizveido Eiropas Savienības Klimata fonds vai šādi fondi dalībvalstīs.

Parlaments ziņojumā arī atzīst, ka “ir dažādas dalībvalstu metodes attiecībā uz kodolenerģiju, tādēļ mudina Komisiju pievērst īpašu uzmanību radioaktīvajiem atkritumiem un to pilnam ciklam”.

Parlaments Klimata pārmaiņu pagaidu komiteju izveidoja 2007. gada 25. aprīlī.

Georgs Andrejevs (ALDE), Aldis Kušķis (EPP/ED) un Inese Vaidere (UEN) piedalījās komitejā kā pastāvīgo locekļu aizstājēji. Parlaments ziņojumu pieņēma ar 570 balsīm par, 78 pret, 24 atturoties.

 

Eiropas Parlamenta preses dienests