Klimata pārmaiņas un pasiltināšanās Antarktiskajās teritorijās (skat. attēlu) tiek nepelnīti maz pieminētas publisko mediju avotos. Tāpat būtu uzlabojama populārzinātniskās informācijas aprite un jāveicina Antarktisko jautājumu risināšana ekspertu grupās. Šī informācija attiecas ne tikai uz tām valstīm, kurām piešķirta daļa Antarktīdas sektoru pētnieciskiem nolūkiem, bet arī citām, jo visas valstis ekonomiskās darbības gaitā vairāk vai mazāk ietekmē globālo klimatu. Nepieciešamās aktivitātes, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, būtu iedalāmas 4 galvenajās grupās:
- Siltumnīcefekta gāzu samazināšana.Visās Antarktīdas stacijās ir jāveicina atjaunojamo energoresursu izmantošana, jāizmanto energoefektīvas būves, transporta un loģistikas jautājumi ir savstarpēji koordinējami maksimālas efektivitātes sasniegšanai (darbību nepieciešamības un maršrutu izvērtējums). Tādējādi var panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu reģionālā un globālā mērogā. Lai arī kopumā, salīdzinot ar citiem kontinentiem, kur notiek aktīva saimnieciskā darbība, Antarktīdā reālās emisijas ir nenozīmīgas, Antarktiskā Līguma dalībvalstīm ir papildus mērķis kalpot par piemēru citiem – kā nonākt pie videi draudzīgā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma rezultāta. Īpaši nozīmīgs šajā kontekstā ir fakts, ka klimata pārmaiņas nozīmīgi var ietekmēt Antarktiskās teritorijas un tāpēc būt par piemēru citiem ir viena no svarīgākajām misijām ledus kontinenta ikdienā.
- Adaptācijas klimata pārmaiņām stratēģiju ieviešana. Klimata pārmaiņu ietekmes samazināšanā un sensitīvu ekosistēmu aizsardzībā viens no primārajiem uzdevumiem ir nodrošināt adaptīvo spēju uzlabošanu. Tiek izstrādātas dažādas stratēģijas, kā uzlabot ekosistēmu pielāgotību draudošajām klimata pārmaiņām, kas tiek uzskatītas par nenovēršamām, un tās ietver: reprezentatīvu aizsargājamo jūras (okeāna) teritoriju noteikšana Antarktiskajās teritorijās, kuras tiks mazāk ietekmētas (refugia), kā, piemēram, Rosa jūra ar tās plašo šelfa ledāja zonu; ieviest atbilstošas bioloģiskās aizsardzības metodes; adaptīvu vadības sistēmu ieviešana, kas spējīgas ietvert nenoteiktības elementus un izmantot informāciju, ko sniedz CCAMLR (Commission for the Conservation of Antarctic Marine Living Resources) Ekosistēmu Monitoringa Programma (CEMP) un aktīvi izmantot to, piemēram, Dienvidu Okeānu aizsardzības (Southern Ocean Sentinel) programmas ietvaros.
- Veicināt globālu klimata pārmaiņu izglītību:ASOC (Antarctic and Southern Ocean Coalition) atzīst un atbalsta pasaules līmeņa klimata izpētes nepieciešamību, ko veic Antarktīdas projektos iesaistītie zinātnieki. ASOC atbalsta nepārtrauktu datu un iegūto izpētes atziņu izplatīšanu vides politikas veidotāju, kā arī plašākas sabiedrības izziņas vajadzībām kopumā. Tai pašā laikā liela nozīme ir klimata pārmaiņu cēloņu novēršanai, piemēram, pozitīvu piemēru pie siltumnīcefekta gāzu samazinājuma un efektīvas energoefektivitātes, loģistikas plānojuma sniedz pašas Antarktiskā Līguma valstis. Antarktiskās izpētes zinātniskā komisija (The Scientific Committee on Antarctic Research) ir izdevusi arī ziņojumus par klimata pārmaiņu norisi Antarktikā un aktīvajām darbībām, kā šos klimata pārmaiņu cēloņus novērst.
Virsmas temperatūras Antarktikā 1957-2006. Autors: NASA
- Jūras aizsargājamo teritoriju izveide:Lielu Antarktisko teritoriju un to dzīvās dabas iemītnieku aizsardzību no piesārņojuma un pārmērīgas zvejniecības nodrošina (refuges) izveide, piemēram, Rosa jūrā. Rosa jūra, kas sasilst salīdzinoši lēnāk par pārējām Antarktiskajām zonām ir viena no stratēģiskajām uzvarām cīņā pret ekosistēmu apdraudējumu klimata pārmaiņu rezultātā.
Avoti:
ASOC (2016) Antarctic and Southern Ocean Coalition. http://www.asoc.org/advocacy/climate-change-and-the-antarctic
Botkin D., Keller E. (2000) Environmental Science: Earth as a Living Planet. N.Y.: J. Wiley.
Cunningham W. P., Saigo B. W. (2001) Environmental Science: a Global Concern. N.Y.: McGraw-Hill.
PS Šis raksts tapis ar projekta “Klimata izglītība visiem” atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments.