Skip to content

Globālās sasilšanas rezultātā tiek pasliktinātas tendences mūžīgā sasaluma eksistences stabilitātei. Mūžīgais sasalums tiek uzskatīts par reliktu klimatiski ģeogrāfisku zonu, tā kušana mūsdienās atmosfērā var radīt papildus lielu apjomu siltumnīcefekta gāzu, kas pašreiz ir “ieslodzītas” sasalušajās milzīgajās Arktikas platībās. Tas var izmaksāt triljoniem dolāru, kā liecina jaunākie “Science” žurnālā aprakstīto pētījumu rezultāti, kas agrāk netika ierēķināti globālo emisiju aprēķinos.

arktika

Arktiskā mūžīgā sasaluma ainava

Veicot nepieciešamos aprēķinus, pirmkārt, zinātnieki konstatēja, cik daudz oglekļa dioksīda un metāna ir atrodams mūžīgā sasaluma zonā, un, cik daudz no tā var atbrīvoties gadījumā, ja sasalums izkustu. Tika izveidots īpašs modelis, kas nosaka kā tādi faktori, kā, piemēram, temperatūra, ietekmē siltumnīcefekta gāzu absorbciju un izdalīšanos atmosfērā no augsnes, augu un mikroorganismu metabolisma un respirācijas rezultātā. Tad iegūtie dati tika ievietoti jau citā – ekonomiska rakstura matemātiskajā aprēķinu modelī, kas nosaka klimata pārmaiņu radītos materiālos zaudējumus. Šis modelis balstās uz pieņēmuma, ka antropogēnās aktivitātes palielinātu oglekļa dioksīda daudzumu par 75% salīdzinot tagadni uz 2100. gadu. Tiek lēsts, ka mūžīgā sasaluma kušanas radītie zaudējumi pasaules mērogā (neskaitot emisijas!) varētu sasniegt pat $326 triljoni. Mūžīgā sasaluma kušana radītu “bonusa” negatīvo efektu, izdalot vēl vairāk siltumnīcefekta gāzes, kas radītu papildus aptuveni $3 līdz $166 triljonu apjomā ievērojamus agrāk neaprēķinātus zaudējumus – atkarībā no tā, cik lielā mērā antropogēnās aktivitātes būtu ietekmējušas Arktiku klimata pārmaiņu kontekstā. Zinātnieku grupa, kas pēta “Nature Climate Change” projekta ietvaros, ir noteikusi, ka šie papildus zaudējumi no neierēķinātajām, sasaluma kušanas rezultātā izdalītajām siltumnīcefekta gāzēm, varētu būt aptuveni $43 triljonu apjomā. Zinātnieki apgalvo, ka agresīva siltumnīcefekta gāzu samazināšanas politika un tās realizācija varētu šo papildus negatīvo ietekmi samazināt no $43 līdz $6 triljonu latiņai.

Avoti

Berner E. K., Berner A. B. (1996) Global Environment. Water, Air and Geochemical Cycles. N.Y.: Prentice Hall.

Botkin D., Keller E. (2000) Environmental Science: Earth as a Living Planet. N.Y.: J. Wiley.

Cunningham W. P., Saigo B. W. (2001) Environmental Science: a Global Concern. N.Y.: McGraw-Hill.

Kollipara P. (2015) Climate change could cost trillions more in damages, because of thawing Arctic permafrost. Science. DOI: 10.1126/science.aad1787

PS Šis raksts tapis ar projekta “Klimata izglītība visiem” atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments.EEA