Visbiežāk par klimata pārmaiņu radītajām problēmām tiek runāts attiecībā uz Arktiku, taču kā ir ar Antarktiskajām teritorijām? Tas ir milzīgs attālināts kontinents, kurā koncentrēta lielākā daļa ledus, kas pieejams uz Zemes, bet iedzīvotāju nav, ir tikai zinātnieki un atbalsta tehniskie darbinieki.
Lai arī mediji par Antarktīdas problēmām ziņo reti, ir pierādīts, ka klimata pārmaiņas negatīvi ietekmē arī šo ledus kontinentu. Rietumantarktīdas pussala ir viena no ātrāk sasilstošajām teritorijām uz Zemes, un tikai dažās vietās aiz Polārā loka Antarktīdas ziemeļu daļā šis process norisinās līdzvērtīgā tempā (attēls). Tomēr viennozīmīgas atbildes par klimata pārmaiņu postošo ietekmi uz visu kontinentu nav, atsevišķās zonās ledus segas biezums pat palielinās, dažviet pieaug Antarktikas pieledāja šelfa zona. Tomēr citviet jūras šelfa ledus izplatība un biezums ievērojami samazinās, un, tam ir negatīva ietekme uz Antarktisko savvaļas dabu. Zinātnieki un dažādas Antarktiskās asociācijas ziņo, ka globālā sasilšana ir novērojama arī lielā daļā Antarktīdas, it īpaši, piekrastes zonās, kur sastopama liela savvaļas zīdītāju un putnu bioloģiskā daudzveidība.
Vietēja mēroga klimata pārmaiņu efekti uz atsevišķām Antarktīdas teritorijām ir tikai daļa no problēmas, tā kā Antarktīda ģeoloģiski iedalāma 2 daļās – Austrumantarktīda un Rietumantarktīda, kuras šķir Transantarktisko kalnu grēda, ledus sega pašā kontinentā, kā arī jūrās visapkārt izmaina dabas apstākļus un izraisa lielu ietekmi uz globālo klimatu. Ledus segas milzu platības apkārtējos šelfos ziemas sezonā var pārsniegt paša kontinenta platību – tādējādi tiek vēl vairāk ietekmēta planētas siltuma, mitruma un gāzu bilance, kā arī mijiedarbība starp kontinentiem un okeāniem. Ledus neuzņem okeāna sāli, tādējādi aukstie okeāna ūdeņi izplūst apkārtējo okeānu piegultnes zonās – ja šī sistēma tiktu izjaukta, tas izraisītu neatgriezeniskas pārmaiņas visai planētai.
Temperatūras izmaiņas ceturtdaļgadsimtā no 1981 līdz 2007, kas aprēķinātas, balstoties uz NOAA satelītu infrasarkano tālizpētes mērījumu datiem. Autors: Roberts Simmons, NASA Zemes Observatorija.
Gan ledus vairogs uz kontinenta, gan šelfa zonas jūras pakledus[1] ir mainīgas dabas un to ietekmē klimata pārmaiņas; ļoti iespējams, ka tagadējās izmaiņas ir aizsākušās jau ļoti sen, kas nozīmē, ka vislielākās problēmas saistībā ar cilvēka izraisīto globālo pasiltināšanās efektu vēl var būt tuvākā vai tālākā nākotnē. Lielākais drauds ir Rietumantarktīdas ledus segas (WAIS) kušanas iespējamā ietekme uz globālo klimatu. Šis ledus ir “piestiprināts” (piesalis) pie okeāna gultnes zem jūras līmeņa, un tādējādi tam piemīt augsts potenciāls ātras kušanas un mobilitātes gadījumā. Antarktikas ledus sega ir tik plaša un attāla no civilizācijas, ka tās izmaiņas ir grūti tiešā veidā novērojamas un kontrolējamas, tomēr, iespējamās pārmaiņas joprojām nav pilnībā izzinātas. Izteikta zonālā sasilšana novērojama atsevišķās kontinenta ziemeļu nomalēs. Antarktikas ledus sega ir piesaistījusi ledus veidā 60 metru biezu okeāna slāni – ja tas izkustu pilnībā, piekrastes iedzīvotāji (>puse planētas iedzīvotāju) būtu apdraudēti. Antarktīdā ik gadus sniega veidā izkrīt apmēram 5 mm globālā okeāna līmeņa veidojošā ūdens slāņa, tikpat ledus tiek izvadīts ar šelfa ledājiem un aisbergu veidā atpakaļ okeānā. Tādējādi, ja rastos nelīdzsvarotība starp ieejas un izejas masu bilanci – jūras līmenis varētu ievērojami palielināties visai ātrā tempā (par 1,5-2 mm gadā). Klimata pārmaiņas negatīvi ietekmētu arī Antarktīdas dzīvotņu un ekosistēmu izplatību – piemēram, Adélie pingvīnu populācija ir samazinājusies pēdējos gados, jo ir traucēta tai piesaistītā barības ķēde, jo mainījies klimats, tāpat ir izmaiņas to ligzdošanas apstākļos. Imperatoru pingvīni arī ir apdraudēto sugu skaitā un temperatūras pieaugums tikai par 2ºC negatīvi ietekmētu to izplatību. Tāpat 2008. gada izpēte liecina, ka Antarktiskā ilkņzivs (Dissostichus mawsoni) ir apdraudēto sugu sarakstā, domājams, klimata pārmaiņu ietekmē. Daudzas Antarktiskās joslas sugas klimata pārmaiņu dēļ ir nonākušas apdraudētākā stāvoklī kā agrāk.
Avoti:
ASOC (2016) Antarctic and Southern Ocean Coalition. http://www.asoc.org/advocacy/climate-change-and-the-antarctic
Botkin D., Keller E. (2000) Environmental Science: Earth as a Living Planet. N.Y.: J. Wiley.
Cunningham W. P., Saigo B. W. (2001) Environmental Science: a Global Concern. N.Y.: McGraw-Hill.
[1] Peldošs jūras ledus, kas veidojies sasalstot jūras ūdenim, pastāvējis ne mazāk kā divu gadu ciklus un sasniedzis vismaz 3 m biezumu.
PS Šis raksts tapis ar projekta “Klimata izglītība visiem” atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments.