Skip to content

Grenlande ir pasaules lielākā sala un tajā sakopoti otrie lielākie planētas saldūdens resursi (pēc Antarktīdas kontinenta ledājiem). Kas tad īsti notiek Grenlandē klimata pārmaiņu ietekmē – mēs bieži dzirdam par okeānu līmeņa celšanos, krastu noārdīšanu, tropisko vētru un El Ninjo izraisītajām sekām, planētas pārtuksnešošanos utt.?

Avots: http://ienac.blogspot.com/2010/06/grenlande-ir-lielaka-sala-pasaule-un.html

Grenlandes ledus vairogs ik gadus “nopludina” aptuveni 400 km3 kušanas ūdeņu un, noārdot, šķīdinot Grenlandes iežus, pārvieto milzīgas minerālvielu un organismiem nepieciešamo barības vielu masas – neviens joprojām nav aprēķinājis, kā šis apjoms palielināsies klimata pārmaiņu ietekmē un kādas pozitīvas vai negatīvas sekas mēs varam sagaidīt. Nesen tika veikta pētījumu sērija – kā šis apjoms palielinājās intensīvas kušanas gados – 2010. un 2012. gados un, tika izvirzītas dažādas hipotēzes, ka kušanas intensitātes pieauguma tendence varētu veicināt ievērojamu papildues barības vielu pieplūdumu okeāniem. Līdz 2100. gadam Grenlandes ledus vairoga kušanas ūdeņu ikgadējais apjoms varētu palielināties līdz 1000 km3 gadā, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā šobrīd.

Saskaņā ar ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra aprēķiniem minimālā atzīme šogad bija 3,41 miljons kvadrātkilometru jeb par 18 procentiem mazāk kā 2007. gadā, savukārt togad jaunais rekords par 22 procentiem pārspēja 2005.gada rekordu. Ledus daudzums Arktikā patlaban ir tikai puse no 1979.-2000. gada vidējā rādītāja. Avots: http://citadapasaule.com/category/klimats, pārpublicēts no National Snow and Ice Data Center

Grenlande atkārtoti piekrastes zonās varētu kļūt par vikingiem pazīstamo “zaļo zemi” jeb Grønland. Hidroloģiskā cikla izmaiņas klimata pasiltināšanās rezultātā ne tikai palielinās saldūdens īpatsvara ievērojamo pieaugumu Arktiskajās zonās visā ziemeļu puslodē, tādējādi palielinot okeāna straumju virzienu izmaiņu risku, tās arī veicinās piekrastes tagadējo ekosistēmu dzīvotspēju un bioloģisko daudzveidību, paaugstināto barības vielu un mikroelementu pieplūde ietekmēs biocenozes visdažādākajos līmeņos okeānā un uz krasta zemūdens nogāzēm. Sekas joprojām nav apzinātas, tomēr ir skaidrs, ka tas var ietekmēt arī globālo oglekļa ciklu, jo mainīsies Arktisko ūdeņu fizikāli ķīmiskais sastāvs, piekrastei tuvināto ūdeņu vides skābums, ūdens temperatūra.

Jāatgādina, ja runājam par plašāk dzirdēto problēmu saistībā ar Pasaules okeāna ūdens līmeņa celšanos – arī liela daļa Latvijas piekrastes jau tuvākajās desmitgadēs var nokļūt tiešas šo procesu ietekmes riska zonā, it īpaši, Rīga, Ventspils, Liepāja, Jūrmala, Saulkrasti, Rīgavas līdzenums, Piejūras un Kursas zemienes, Vidzemes piekraste.

Avoti:

Bhatia, M.P., Kujawinski, E.B., Das, S.B., Breier, C.F., Henderson, P.B., Charette, M.A. (2013) Greenland meltwater as a significant and potentially bioavailable source of iron to the ocean. Nature Geoscience 6, 274-278.

Collins, M., Knutti, R., Arblaster, J., Dufresne, J.-L., Fichefet, T., Friedlingstein, P., Gao, X., Gutowski, W.J., Johns, T., Krinner, G., Shongwe, M., Tebaldi, C., Weaver, A.J., Wehner, M. (2013) Long-term Climate Change: Projections, Commitments and Irreversibility. In: Stocker, T.F., Qin, D., Plattner, G.-K., Tignor, M., Allen, S.K., Boschung, J., Nauels, A., Xia, Y., Box, V., Midgley, P.M. (Eds.) Climate Change 2013: The Physical Science Basis. Contributions of Working Group I to the Fifth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change. Cambridge University Pess, Cambridge, UK and New York, NY, USA.

Cowton, T., Nienow, P., Bartholomew, I., Sole, A., Mair, D. (2012) Rapid erosion beneath the Greenland ice sheet. Geology 40, 343-346.

Fettweis, X., Franco, B., Tedesco, M., van Angelen, J.H., Lenaerts, J.T.M., van den Broeke, M.R., Gallee, H. (2013) Estimating the Greenland ice sheet surface mass balance contribution to future sea level rise using the regional atmospheric climate model MAR. Cryosphere 7, 469-489.

Gardner, W., Seitzinger, S., Malczyk, J. (1991) The effects of sea salts on the forms of nitrogen released from estuarine and freshwater sediments: Does ion pairing affect ammonium flux? Estuaries 14, 157-166.

Gurnell, A.M., Clark, M.J. (1987) Glacio-fluvial sediment transfer: An Alpine Perspective. Wiley & Sons, Chichester.

Hudson, B., Overeem, I., McGrath, D., Syvitski, J.P.M., Mikkelsen, A., Hasholt, B. (2014) MODIS observed increase in duration and spatial extent of sediment plumes in Greenland fjords. The Cryosphere 8, 1161-1176.

PS Šis raksts tapis ar projekta “Klimata izglītība visiem” atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments.EEA