Klimata pārmaiņas, kas ir zinātniski pierādīts process, ir viena no būtiskākajām globālajām vides problēmām un līdz ar to viens no svarīgākajiem globālo, reģionālo un nacionālo rīcībpolitiku virzieniem 21. gadsimtā. Šāda rīcībpolitika ir gan ANO konvencija par klimata pārmaiņām un Kioto protokols, gan Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politika. Šo politiku ieviešanā iesaistās arī Latvija, kurai ir jāpilda kopējās saistības un jāsasniedz noteiktie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) izmešu samazinājuma mērķi (tie sastāda 20 % ES līdz 2020. gadam). Diemžēl mūsu lēmumu pieņēmēju un sabiedrības domāšanas valdošā paradigma atbildību par vides kvalitāti saista pamatā ar vides sektora nozares politiku un ieviešanas mehānismiem, neuzņemoties atbildību un neintegrējot vides (klimata) mērķus citu nozaru programmās un pasākumos.
Arī 2005. gadā Ministru kabinetā apstiprinātā Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010. gadam ir bijusi samērā iecietīga un neparedz efektīvus pasākumus klimata pārmaiņu novēršanai un striktai politikai visos tautsaimniecības sektoros. Kompromisa ekonomiskie instrumenti (nodokļi transporta un enerģētikas sektorā u.c.) nav pierādījuši savu efektivitāti uzvedības maiņas veicināšanai videi draudzīgākā virzienā. Atjaunojamo energoresursu atbalsts un energoefektivitātes pasākumi mājsaimniecībās ir tipiski klimata pārmaiņu samazināšanas darbības virzieni. Nākotnes mērķiem tas ir par maz!
Sabiedrības un NVO interese un izpratne par procesiem un spiediens uz politikas veidotājiem līdz šim ir izpaudies pārsvarā enerģētikas sektora ietvaros. Zinātniskā izpēte un akadēmiskā doma, kā arī ar to saistītā sabiedrības izglītošana arī koncentrējas vai nu uz klimata pārmaiņu procesu izpēti un adaptācijas procesiem, vai energoefektivitāti. Atsitiena, apjoma un izaugsmes efekta rezultātā mūsu SEG emisiju apjomam valstī ir tendence pieaugt (FEI, 2005.-2008. gada izvērtējuma dati).
Ir skaidrs, ka Latvija ar šādu ierobežotu paņēmienu kopumu nevarēs iekļauties pieļautajās emisiju pieauguma 17 % robežās, salīdzinot ar 2005. gadu. Vēl lielākas grūtības mērķu sasniegšanā ir paredzams, ja ES izvirzīs vēl augstākus mērķus emisiju samazināšanai (2020. gadā 30 % pret 1990. gadu). 1/3 emisiju (pamatā liela apjoma ražošanas un enerģētikas sektorā) aptver emisiju tirdzniecības sistēma (ETS), kas ir brīvā tirgus mehānisms emisiju apjoma ierobežošanai. Atlikušās 2/3 no izmešu kopējā apjoma valstī veido emisiju tirdzniecībā neietvertais jeb tā saucamais ne-ETS sektors (transports, lauksaimniecība, mežsaimniecība, atkritumu apsaimniekošana, mājsaimniecības, rūpniecība).
Politikas mērķu un pasākumu kopums, kas attiecas uz šiem sektoriem, kā arī nozares pārstāvju izpratne un gatavība uzņemties atbildību par sava ieguldījuma klimata izmaiņās samazināšanu, ir nepietiekama un ir jāmaina, veidojot atbildīgāku nozaru un mērķa grupu līdzdalību tādā integrētā kā klimats politikā. Šīs izmaiņas ir jāveicina gan no apakšas – iesaistot katra sektora interešu grupas politikas priekšlikumu apspriešanā, gan arī no augšas – veicinot labāku starpministriju un ekspertu sadarbību.
Ir nepieciešams aktivizēt sabiedrības domu jauna veida – mērķorientētas – klimata rīcībpolitikas veidošanai, kas ņemtu vērā ambiciozos ES klimata politikas mērķus un tos visos veidos integrētu arī sektoriālajās rīcībpolitikās.
Šim nolūkam svarīgs uzdevums ir visaptveroša katras nozares emisiju avotu un attīstības tendenču konstatācija un iespējamo risinājumu – emisiju samazināšanas pasākumu un stratēģiju- izvērtēšana un plaša diskusija sabiedrībā. Šī diskusija būtu pirmais ieguldījums kontekstā ar rīcībpolitikas plānošanas cikla kārtējo posmu – jaunas nacionālās klimata politikas 2011. -2020. gadam veidošanu, kurā jāizšķiras par konceptuāliem pavērsieniem visu sektoru atbildībā par valsts un planētas ilgtspēju.
Zaļā brīvība sadarbībā ar Reģionālo vides Centru un Fizikālās enerģētikas institūtu, ar Sorosa fonds – Latvija atbalstu, ir uzsākusi semināru sēriju, kurā tiks apspriesti politikas priekšlikumi SEG emisiju samazināšanai.
Šeit jums piedāvājam ekspertu ziņojumus par SEG emisiju samazināšanu:
- pakalpojumu un rūpniecības sektorā (prezentācija),
- mežu sektorā (prezentācijas: 1., 2.),
Komentārus lūdzu sūtīt uz janis@zalabriviba.lv