Skip to content

Viena tonna CO2 izmešu ietekmēs visas pasaules klimatu neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā tie ir radušies. Toties vienas tonnas CO2 izmešu samazināšana dažās valstīs infrastruktūras apsvērumu dēļ izmaksā dažādi. Tāpēc Kioto protokols paredz valstīm dažādas iespējas, kā samazināt savus izmešus, iesaistoties starptautiskos pasākumos. 

Pasaulē jau ir pieredze ar tirgus pieeju piesārņojuma samazināšanai. Šai gadījumā, Konvencijas dalībvalstis vienojas par kopējo atļauto CO2 izmešu daudzumu, kā arī par principiem, pēc kuriem valstīm tiek piešķirtas “atļaujas” noteiktam izmešu daudzumam. Vadoties pēc savām vajadzībām, katra valsts ir tiesīga pārdot nevajadzīgās vai uzpirkt papildus atļaujas no citām valstīm. ASV šis princips tika pielietots, lai samazinātu sēra dioksīda (SO2) izmešu daudzumu elektroenerģijas ražotāju starpā, un pieredze rāda, ka kopējais izmešu daudzums tiešām samazinājās.

ES Emisiju kvotu tirdzniecības shēma

Latvija, kā Eiropas Savienības dalībvalsts, ir iesaistīta ES Emisiju kvotu tirdzniecības shēmā (Direktīvu 2003/87/EK). Pašlaik Latvijā darbojas jau otrais Emisiju kvotu sadales plāns 2008.-2012.gadam. Tajā ir veikts jauns valsts kopējā emisijas kvotu apjoma aprēķins un jauna metodika emisijas kvotu aprēķinam nozaru un iekārtu līmenī. Tāpat ir precizēts emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas aptverto iekārtu saraksts, pārrēķināts jauno iekārtu rezerves apjoms un precizēta emisijas kvotu aprēķina kārtība jaunām iekārtām.

Šajā plānā valdība priekšroku emisiju kvotu sadalē ir devusi rūpniecībai, par 20% samazinot kvotu daudzumu enerģētikā. Kopumā Latvijai EK piešķīrusi 3,428 miljonus emisijas kvotu, no tām lielāko daļu piešķirs enerģētikai – 1,596 miljonus kvotu, kas gan ir 20% samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo laika periodu. Bet rūpniecībai piešķirti 1,046 miljoni emisijas kvotu, kas ir par 6% vairāk nekā iepriekš. Savukārt jauno iekārtu rezervei atvēlēti 785,8 tūkstoši kvotu, kas ir tikpat cik iepriekš.

Starptautiskā emisiju tirdzniecība

Paralēli ES emisiju tirdzniecībai Latvija no 2008.gada arī iesaistās starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (Koncepcija par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā). Starptautiskā emisiju tirdzniecība paredz, ka valstis, kurās emisiju apjoms ir zemāks par to saistību līmeni, var pārdot savas neizmantotās “emisiju tiesības” (noteiktās daudzuma vienības) citai valstij, kas pārsniegusi savu pieļaujamo emisiju apjomu. Tādējādi emisiju apjoms kopumā nemainās. Iegūtie līdzekļi no Latvijai piederošo brīvo emisiju tiesību jeb noteiktā daudzuma vienību pārdošanas tiks ieskaitīti valsts budžetā un izmantoti tādu projektu atbalstam, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicina cilvēkresursu kapacitātes celšanu un informē sabiedrību par klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumiem. Finansējumu varēs saņemt jebkura juridiska persona esošās valsts atbalsta likumdošanas ietvaros.

Starptautiskā emisiju tirdzniecības sistēma ir atsevišķa, jeb paralēla sistēma ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai un Latvijai nav iespējas piešķirt brīvās starptautiskās emisiju tiesības uzņēmumiem, kuriem nepieciešamas kvotas Eiropas Savienības sistēmā. Tomēr Latvijas iesaistīšanās starptautiskajā emisiju tirdzniecībā dos iespēju attiecīgajiem Latvijas uzņēmumiem investēt papildus līdzekļus emisiju samazināšanai (līdz ar to samazinās nepieciešamība pēc Eiropas Savienības kvotām), piesakoties uz valsts atbalstu, līdz ar starptautiskās emisiju tirdzniecības sistēmas ieviešanu.

Kioto protokola projektu mehānismi

CO2 un citu SEG samazināšana ir daudz lētāka Centrālajā un Austrumeiropā un mazāk attīstītajās valstīs nekā rietumos. Tāpēc Kioto protokolā tika iekļauti vairāki elastīgie mehānismi, kuras attīstītajām valstīm paver iespēju veikt SEG izmešu samazināšanas investīcijas tajās valstīs, kur tas ir izdevīgāk. Arī Latvija var iesaistīties divos šādos mehānismos: kopīgi īstenojamie projekti un tīrās attīstības mehānisms.

Līdz šim Latvijā ir veikti vairāki desmiti šāda veida projekti. Šai sakarā Latvijā ir apstiprināta ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas koncepcija (2002.-2012.gadam).

Stratēģijā aprakstīta Ministru kabineta, KĪP komisijas, Vides ministrijas, KĪP grupas un tās vadītāja, kopīgi īstenojamo projektu īstenotāju, pilnvarotās sertifikācijas institūcijas, SEG reģistra un Latvijas Vides aģentūras kompetence KĪP realizācijā. Stratēģijas īstenošanas rezultātā ir izveidota KĪP tehniskās, finansiālās un administratīvās vadības sistēma un sagatavots projektu portfelis.

Šo mehānismu īstenošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ir paredzēts izmantot sekojošajās jomās:

  • Energoefektivitāte sabiedriskajā sektorā (bērnudārzi, skolas, u.c.);
  • Biomasas izmantošana elektroenerģijas ražošanā un siltumapgādē;
  • Energoefektivitāte daudzdzīvokļu māju sektorā.