Vairāk kā 90% uzņēmumi tiek klasificēti kā mazie un vidējie, bet mazāk par 1% uzņēmumu ir saņēmuši ISO 14001 vides pārvaldības sertifikātu. Tas parāda Baltijas valstu uzņēmumu mazo interesi par vides aizsardzību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Vides NVO būtu jādarbojas kā virzītājspēkam, veicinot uzņēmumu vides apziņu, bet vispirms ir jāpalielina NVO spējas un zināšanas šajā jomā.
Tāpēc šī gada 21.martā Viļņā, Lietuvā divdesmit Latvijas un Lietuvas NVO pārstāvji piedalījās seminārā par to, kā strādāt ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai samazinātu to siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. NVO pārstāvji apguva zināšanas un prasmes, kas nākotnē palīdzēs efektīvi komunicēt un sadarboties ar uzņēmumiem, lai tos mudinātu veikt reālas darbības uzņēmumu vides slodžu samazināšanā (Henning Rasmussen prezentācija).
Ideja ar pēc iespējas mazākiem resursiem un piepūli panākt pēc iespējas lielāku rezultātu ir jau vairākus tūkstošus gadus veca. Taču industriālās revolūcijas laikā 18.gs., kad sabiedrība sāka daudz intensīvāk izmantot dabas resursus un par cilvēku darbu bija jāmaksā, šī tēma strauji aktualizējās. Kopš tā laika ir attīstītas daudzas efektīvākas tehnoloģijas.
Jaunākās tehnoloģijas, piemēram, hibrīda automašīnas (daļēji uz elektrību, daļēji uz benzīna) tiešām tērē mazāk fosilā kurināmā, kura dedzināšana ir viens no galvenajiem klimata izmaiņu faktoriem. Energoietiplīgās tehnoloģijas uzņēmumos tiks aizstātas ar taupīgākām. Produktu ekodizains ļauj preces vieglāk pārstrādāt un neradīt tik daudz atkritumu. Līdz ar to, ieviešot efektivitātes pasākumus, kas daudzreiz ir arī ekonomiski izdevīgi, mēs varam samazināt savu slodzi uz vidi bez nepieciešamības mainīt savu dzīvesveidu.
ANO Vides programma (UNEP) ir publicējusi Zaļās ekonomikas ziņojumu par to, kā veicināt zaļāku globālo ekonomikas izaugsmi, iekustināt ekonomiku pēc vispārējās lejupslīdes, tai pat laikā neradot ievērojamu SEG emisiju pieaugumu. Šajā pētījumā ir konstatēts, ka zaļo tehnoloģiju attīstībā ir jāiegulda 1,3 triljoni dolāru jeb 2 % no globālā IKP:
- $362 miljardi enerģētikas sektorā, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti un attīstītu atjaunojamo energoresursu ražošanu;
- $194 miljardi transporta sektorā, lai veicinātu tīrāku un zaļāku transportlīdzekļu attīstību un publisko transporta infrastruktūru un pilsētu plānošanu;
- $134 miljardi ēku labākai aprīkošanai, tostarp siltumizolācijai;
- $134 miljardi tūrisma nozarē;
- $108 miljardi lauksaimniecībā, paaugstinot produktivitāti ar saudzīgu ūdens izmantošanu un augsnes auglības nodrošināšanu;
- $108 miljardi labākai zvejniecības pārvaldībai; kompensācijas zvejniekiem, u.tml.;
- $108 miljardi atkritumu apsaimniekošanai, nākamajās divās dekādēs samazinot atkritumu apglabāšanu par 70 %;
- $108 miljardi ūdenssaimniecībai, lai nodrošinātu pašreizējās ūdens plūsmas, novērstu nelietderīgu ūdens izmantošanu apūdeņošanai un sniegtu pieeju miljoniem iedzīvotāju, kuri cieš no ūdens trūkuma;
- $76 miljardi rūpniecībai, lai uzlabotu tās efektivitāti un samazinātu izšķērdīgu resursu izmantošanu;
- $15 miljardi mežsaimniecībai, lai ierobežotu mežu izciršanu.
Projekts īstenots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu un Zaļajai brīvībai sadarbojoties ar DVI, Ilgtspējīgas attīstības iniciatīvu no Lietuvas un Center for Ildsjæle no Dānijas.