Biedrība “Zaļā brīvība”, Latvijas platforma attīstības sadarbībai, Ekodizaina kompetences centrs, Passive House Latvija, kas strādā kopā, lai atbalstītu ES apņemšanos sasniegt Parīzes klimata nolīguma un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, 11.oktobrī vērsās pie LR Ārlietu ministra Edgara Rinkeviča ar atklātu vēstuli par Eiropas daudzgadu budžetu pirms Vispārējo lietu padomes sēdes 2018. gada 16. oktobrī, ar aicinājumu nodrošināt, lai ES nākotnes finanses ir saskaņotas ar Eiropas klimata mērķiem un ir savienojamas ar Parīzes klimata nolīgumu un Ilgtspējīgas attīstības mērķiem visās programmās.
Nesen publicētais IPCC 5. ziņojums rāda, ka mums ir pietiekama zinātniskā izpratne, tehnoloģiskā rīcībspēja un finanšu līdzekļi, lai izvairītos no nelabvēlīgākajām klimata pārmaiņu ietekmēm. Būtiskākais šķērslis ir politiskās gribas trūkums.
Tādējādi, plānojot Eiropas daudzgadu budžetu, lūdzam Jums ņemt vērā sekojošo:
- Palielināt klimata aktivitāšu mērķi līdz vismaz 40 % no kopējā ES budžeta, ar specifiskiem ex-ante saistošiem mērķiem katrai programmai[1].
- Padarīt klimat-drošu visu ES budžetu un izslēgt līdzekļu atvēlēšanu tādiem projektiem, kas nav saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, piemēram, fosilo kurināmo infrastruktūrai un videi nedraudzīgiem projektiem. Paplašināt izslēdzošos kritērijus fosilajiem kurināmajiem Kohēzijas fonda programmas priekšlikumā visām fosilo kurināmo investīcijām un piemērot tās visās programmās.
- Iekļaut Energoefektivitāte Vispirms principu kā obligātu novērtēšanas rīku visā programmu un projektu plānošanas un sagatavošanas procesā, līdzīgi noteikumiem Enerģētikas savienības pārvaldības regulā.
- Uzlabot klimata aktivitāšu sasaisti ar izmērāmiem rādītājiem un rezultātiem. Ņemt vērā Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus klimata uzskaites metodoloģijai, nodalīt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus un izvairīties no pārrēķināšanas.
- Saskaņot finanšu plūsmu un fiskālos stimulus oglekļa mazietilpīgai attīstībai, kādu ES ir apņēmusies Parīzes klimata nolīgumā.
- Saskaņot Nacionālos Enerģētikas un Klimata Plānus ar ES budžeta esošām finanšu stratēģijām[2], kā arī stimulēt klimata aktivitātes, palielinot budžetu un nodrošinot labākus finanšu nosacījumus.
[1] Esošā priekšlikumā saistoši klimata aktivitāšu mērķi ir atrodami tikai ERAF, daļā no Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un daļā no InvestEU.
[2] Tādām kā ES Fondu Partnerības līgumiem, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, InvestEU priekšlikumiem un Kopējai lauksaimniecības politikai
vestule budzeta klimata merkiem