Skip to content

Mēs daudz dzirdam par klimata pārmaiņas kā tādām, taču arī dabisko procesu radītas ekstremālas klimatiskas parādības tādas kā sausums/intensīvi nokrišņi, karstuma viļņi/neparasts aukstums, vētras, plūdi, virpuļviesuļi, krusa un tā tālāk un tā joprojām ietekmēs visas zemeslodes iedzīvotājus nākotnē – gluži tāpat kā senāk. Klimata pārmaiņas šīs parādības pastiprinās un aizvien biežāk būs jādomā par pielāgošanās iespējām novērojamajām pārmaiņām. Tā, piemēram, 2012. gadā novērotas 905 dabas katastrofas, no kurām 93 % saistāmas ar klimatiskām parādībām (45 % meteoroloģiskas (vētras), 36 % hidroloģiskas (plūdi), 12 % klimatoloģiskas (karstuma viļņi, mežu ugunsgrēki un citi). Tātad, lai nodrošinātu kvalitatīvu dzīves vidi un mazinātu bīstamu klimatisko parādību radītās ietekmes svarīgi tām piemēroties: adaptēties klimata pārmaiņām/klimata mainībai.

Kas tad īsti slēpjas zem adaptācijas koncepcijas? Aizsardzība un piemērošanās klimata riskiem ir uzsākusies cilvēcei atdaloties no dabas vides jau pirmsākumos – cilvēks kļuva mazāk atkarīgs no aukstuma, kad iemācījās izmantot uguni, savukārt mītnes izveide ievērojami samazināja cilvēka atkarību no vides apstākļiem. Tomēr vēlāk, kad iedzīvotāju skaits palielinājās, aizvien vairāk nozīmes bija pretplūdu aizsardzībai, dzīves vietu izveidei, lai plūdi neapdraudētu mītnes. Vienkāršā atziņa, ka māju nedrīkst celt plūdu apdraudētās upju palienās ir kaut kas tāds, kas ir bijis pašsaprotams gadsimtiem ilgi, bet kas mūsdienās ir jāatklāj no jauna! Var apgalvot, ka mūsdienu klimata adaptācijas koncepcijas viens no būtiskiem avotiem ir tās zināšanas un mutvārdu tradīcijas, kuras ir pastāvējušas gadsimtiem ilgi. No otras puses, mūsdienu tehnoloģiskais progress, sabiedrības pārvaldības sistēma un strukturētās pieejas problēmu risināšanai prasa izstrādāt jaunas metodes, lai mazinātu klimata pārmaiņu/mainības radītos riskus.

Adaptācijas politikas veidošanas un īstenošanas dalībnieki (pēc Lim and Spanger-Siegfried 2005)

Adaptācijas jēdziens ir viennozīmīgi saistīts ar ilgtspējīgas attīstības politikas izstrādi un ir risināms dažādos līmeņos.

Adaptācija neizbēgami nozīmē ieguldījumus, lai mazinātu riskus, kas ir tikai iespējami, jeb varbūtīgi. Klimata pārmaiņas notiek, tāpat stipru vētru ietekmes un gadījumi ir neizbēgami, tomēr kritiski svarīgi ir ekonomikas kategorijās izvērtēt klimata radītos riskus. Tieši klimata pārmaiņu ekonomiskā novērtējuma komplicētība ir galvenais faktors, kas ir kritiski svarīgs gan diskusijās ar sabiedrību par klimata politikas mērķu sasniegšanu, gan arī konkrētu investīciju projektu pamatošanai. Jautājumu sarežģī tas, ka ir ietekmes, kuras monetārās kategorijās vērtēt ir grūti, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Tomēr ir pietiekami daudz klimata risku veidu, kuru ietekmes un potenciālās izmaksas novērtēt var visai precīzi, piemēram, zemes platību zaudējumus piekrastes noskalošanas rezultātā.

Adaptācijas politika ir pasaules vides politikas viens no elementiem un tā ir saistīta ar klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanas politiku, respektīvi, klimata pārmaiņu mazināšana un piemērošanās tām ir integrāli saistītas.

Avoti:

Climate change 2014: Impacts, adaptation and vulnerability. Pieejams: http://www.ipcc/ch/report/ar5/wg2/

European climate adaptation platform. Pieejams: http://climate-adapt.eea.europa.eu/

Climate change impacts and adapting. Pieejams: http://www.epa.gov/climatechange/impacts-adaptation/

Adaptation and mitigation strategies. Pieejams: http://adam-digital-compendium.pik-potsdam.de/adaptation-catalogue/

Lim B., Spanger-Siegfried E. (2005) Adaptation policy frameworksfor climate change. Developing strategies, policies and measures. Cambridge University Press: Cambridge

PS Šis raksts tapis ar projekta “Klimata izglītība visiem” atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments.EEA