Lai saglabātu klimata līdzsvaru pasaulē, oglekļa dioksīda (CO2) emisijas uz vienu cilvēku nedrīkst pārsniegt 3,8 tonnas gadā. Latvijas oglekļa dioksīda emisijas pašlaik pārsniedz šo noteikto robežslieksni, sasniedzot 4,1 tonnas CO2 uz cilvēku gadā. Mums ir jāsamazina piesārņojums, lai mēs paši un nākamās paaudzes varētu dzīvot labāk.Biedrība Zaļā brīvība, sadarbībā ar Latvijas zaļo kustību, ECAT-Lithuania un INFORSE-Europe, Ziemeļvalstu padomes atbalstīta projekta ietvaros, piedāvā 8 galvenos soļus līdz klimatam draudzīgam dzīvesveidam.
1. solis. Pārtika
Pasaulē 14 % siltumnīcas efekta gāzu izmešu rada tas, kā mēs audzējam, apstrādājam, izplatām un patērējam pārtiku. Vēl 18 % izmešu rodas mežu izciršanas dēļ, kas lielā mērā notiek tāpēc, lai atbrīvotu zemi lauksaimnieciskai ražošanai.
Visvieglāk un visbiežāk samazināt savu ieguldījumu globālās sasilšanas pastiprināšanā var ēdiena gatavošanas procesā. Šeit pamatprincipi ir skaidri: kad vien iespējams, izvēlies vietējo, sezonai atbilstošu augu valsts pārtiku! Neizmet to atkritumos! Gandrīz viena desmitā daļa no rūpnieciski attīstītajās valstīs radītajiem siltumnīcas efekta gāžu izmešiem ir no tādu pārtikas produktu audzēšanas, ko neapēd, bet gan izmet atkritumos. Pols Makartnijs iesaka ieviest veģetārās pirmdienas.
2. solis. Mājoklis
Vislielāko kopējo CO2 emisiju apjomu Latvijā rada mājoklis: apkure, elektrība, siltais ūdens. Siltini māju un iegādājies siltu džemperi, lai justos labi zemākā temperatūrā! un taupi enerģiju.
Enerģija, kas tiek izmantota, lai ražotu celtniecībai nepieciešamos būvmateriālus, parasti sastāda 22 % no kopējās enerģijas, kas nepieciešama ēkai tās dzīves ciklā. Tāpēc jāpievērš uzmanība gan izvēlētajiem būvmateriāliem, gan ēkas konstrukcijas energoefektivitātei.
Pierādīts, ka nav neviena cita tik ērti izmantojama celtniecības materiāla, kura ražošanai būtu nepieciešams mazāks enerģijas patēriņš nekā koksnei. Koksnes ražošana un apstrāde ir ne tikai energoefektīva, koksni daudzos gadījumos var izmantot arī tādu energoneefektīvu materiālu kā tērauds, alumīnijs, betons vai plastmasa aizvietošanai.
Katrs koksnes kubikmetrs, kas tiek izmantots citu celtniecības materiālu aizvietošanai, samazina CO2 emisijas atmosfērā vidēji par 1,1 tonnu. Ja to pieskaita 0,9 tonnām CO2, kas tiek uzkrātas koksnē, katrs koksnes kubikmetrs kopumā piesaista divas tonnas CO2. Pamatojoties uz šiem skaitļiem, koka ēku skaita palielināšana Eiropā par 10 % nodrošinātu CO2 samazinājumu par 25%, kā to nosaka Kioto protokols.
Kokam termoizolācija ir 15 reižu labāka nekā betonam, 400 reižu labāka nekā tēraudam un 1770 reižu labāka nekā alumīnijam. 2,5 cm biezai koka plātnei ir labāka siltumizturība nekā 11,4 cm biezai ķieģeļu sienai. Tieši tāpēc koks kļūst par arvien populārāku risinājumu.
Ja koksni pēc izmantošanas nevar izmantot atkārtoti vai pārstrādāt, tā joprojām var atbrīvot enerģiju sadegot. Taču, tā kā sadegšanas rezultātā izdalītais CO2 daudzums nav lielāks par iepriekš uzkrāto enerģijas daudzumu, koksnes sadedzināšanai ir nulles oglekļa emisiju līmenis.
3. solis. Transports
Kad vien iespējams, izvēlies sabiedrisko transportu vai divriteni, sūti bērnus skolā, kas ir tuvu pie mājām, neļaujies aviokompāniju lētajiem piedāvājumiem. Sabiedriskais transports uz vienu nobraukto pasažierkilometru rada daudz mazāk CO2 emisiju. Ja tomēr izvēlies braukt ar auto, nebrauc viens.
Lidmašīnu radītais CO2 izmešu daudzums atmosfērā viena gada laikā ir vienāds ar CO2 daudzumu, ko ģenerē viss Āfrikas kontinents kopumā. Gaisa transports ir viens no visstraujāk augošajiem CO2 gāzu ģenerētājiem atmosfērā, kuras radītais siltumnīcas efekts ir par iemeslu draudošām klimata izmaiņām pasaulē. Nekad nelido tur, kur var aizbraukt ar sabiedrisko transportu.
4. solis. Darbs un patēriņš
Cilvēki strādā, lai iegūtu līdzekļus savu vajadzību apmierināšanai. Ir reģistrēti gadījumi, kad cilvēki mirst no pārstrādāšanās, līdzīgi kā verdzības laikā. Japānā pat ir jauns vārds – karōshi – kas nozīmē nāve no pārslodzes. Latvieši strādā Eiropā garākās nedēļas – vidēji 42.5 stundas.
Nopelnītā nauda ir arī jāiztērē. Tāpēc, jo lielāki ienākumi, jo lielāka ietekme uz vidi.
Taču pētījumi rāda, ka labklājība un laimes sajūta ir tikai daļēji atkarīga no ienākumiem. Tā daudz vairāk korelē ar to vai cilvēkiem ir ciešas saites ar ģimeni, kaimiņiem vai piederība kādai sociālai kopienai.
Neļaujies sevi apmuļķot reklāmām un patērētājkultūrai. Pērc retāk, bet labākas un izturīgākas mantas. Labo un pārtaisi. Izmanto bibliotēkas, maiņas portālus un pasākumus. Pavadi brīvo laiku ar ģimeni un draugiem.
5. solis. Stādi!
Kokus, dārzeņus vai ko citu. Tikai nevis interneta saimniecībās, bet gan dzīvē. Augi absorbē CO2 un izdala skābekli, tādejādi cīnoties ar klimata izmaiņām. Savas pārtikas audzēšana samazinās pārvadāšanā radīto oglekļa izmešu daudzumu, bet ir arī interesanta nodarbošanās, īpaši ja jums ir mazi bērni.
Kā ziņo Edinburgas oglekļa kontroles centrs, vidusmēra koki, rēķinot uz vienu audzes kubikmetru, ar fotosintēzes palīdzību uzņem apmēram vienu tonnu oglekļa dioksīda un izdala 0,7 tonnas skābekļa. Koku piesaistītais CO2 nenokļūst atmosfērā visa koksnes izstrādājuma dzīves cikla laikā, kā arī pēc tā, ja koksnes produkciju pārstrādā un izmanto atkārtoti (piemēram, kokmateriāla plātņu vai reģenerētas koksnes veidā).
6. solis. Bērni un izglītība
Jo vairāk cilvēku pasaulē, jo vairāk resursu viņiem vajag un jo vairāk piesārņojuma rodas. Kļūstiet par vecākiem tikai tādā gadījumā, ja esat simtprocentīgi pārliecināti, ka tā ir jūsu lielākā vēlēšanās.
Mācies pats un palīdzi iemācīties citiem. Aicini arī ģimeni, draugus un kolēģus dzīvot klimatam draudzīgi. Taču bieži vien jāpārliecina ir nevis tuvākie, bet sveši cilvēki – veikalu administratori, uzņēmumu vadītāji vai politiķi. Nekautrējies un izsaki savu viedokli, aicinot arī viņus mainīt savus uzskatus un pieņemt videi draudzīgus lēmumus. Kā patērētājam tev ir vara noteikt, ko un cik daudz tu vēlies iegādāties.
7. solis. Politika
Pirms piedalīšanās vēlēšanās izlasi partiju programmas. Atbalsti politiķus, kuri mēģina panākt godprātīgu un ilgtspējīgu enerģētikas politiku un samazināt ietekmes uz klimatu.
Atbalsti politiku kas vērsta uz energoefektivitātes palielināšanu, neatjaunojamo energoresursu izskaušanu, sabiedriskā transporta un bioloģiskās pārtikas atbalstu.
Prasi savai pašvaldībai ierīkot veloceliņus un drošas velonovietnes, nodrošināt šķiroto atkritumu savākšanu un veselīgu, sezonālu un bioloģiski audzētu pārtiku bērnudārzos, skolās un slimnīcās.
8. solis. Kopiena
Atrodi domubiedrus, kam arī rūp vides aizsardzība, piedalies uzkopšanas un ideju talkās, citos tuvākās apkaimes pasākumos. Iesaisties sabiedriskās organizācijās, kuru mērķis ir uzlabot vides kvalitāti.
Izrēķini savu oglekļa pēdu Pasaules dabas fonda kalkulatorā.