Skip to content

Organizācijas CAN Europe un CEE Bankwatch ir publicējušas ziņojumu – izvērtējumu par dalībvalstu patiesajiem centieniem novirzīt EUR 672 miljardus, lai veiktu Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) plānos paredzēto klimata pasākumu īstenošanu.

Ziņojumā aplūkoti 10 valstu – Čehijas, Igaunijas, Ungārijas¹, Itālijas, Latvijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas – ANM plāni, kas iesniegti un apstiprināti Eiropas Komisijā.

Lejupielādēt ziņojumu

ANM finansējums ir paredzēts, lai palīdzētu dalībvalstīm atgūties no Covid- 19 pandēmijas radītajām sekām, finansējot videi draudzīgu atveseļošanos, klimata jautājumu risināšanai atvēlot vismaz 37% no paredzētā ANM finansējuma. Noteikumi paredz arī to, ka visas reformas un investīcijas, iekļautas ANM plānos, nedrīkst kaitēt vides mērķiem².

Tomēr vairākas valstis prioritāri izvirzījušas ieguldījumus tādos pasākumos, kas ir pretrunā ar ES klimata mērķiem. Tā piemēram, Itālija, Rumānija, Čehija un Slovākija plāno finansēt fosilās gāzes katlus apkurei kā daļu no plašākiem ēku renovācijas pasākumiem, nevis izmantot šiem mērķiem atjaunīgos energoresursus.

Savukārt citas dalībvalstis ir paredzējušas investīcijas pasākumiem, kas varētu nopietni kaitēt videi un kavēt bloka virzību uz Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķu sasniegšanu. Piemēram, Latvijā ir plānoti 29 meliorācijas projekti, kas neatgriezeniski mainītu vietējās ekosistēmas. Slovēnija ierosinājusi Mokrices hidroelektrostacijas būvniecību uz Sava upes, kas ir Natura2000 aizsargājama teritorija. Bet Igaunijā caur Natura2000 teritoriju un mežiem, kā arī mitrājiem ar augstu dabas aizsardzības vērtību plānots būvēt Rail Baltic dzelzceļa līniju.

Tomēr, kā norādīts ziņojumā, dažās galvenajās jomās, dalībvalstis ir apņēmušās veikt būtiskas reformas, kas vērstas uz klimata pārmaiņu, to negatīvās ietekmes mazināšanu. Tā Itālija, Rumānija un Spānija plāno veikt izmaiņas nacionālajā likumdošanā, lai būtiski palielinātu atjaunīgo energoresursu avotu izmantošanu, savukārt Portugāles, Slovēnijas un Latvijas reformas būs saistītas ar sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošanu.

Ne mazāk svarīgi Atveseļošanas plānu īstenošanā ir pilsoniskās sabiedrības iesaiste. Kā atzīst Kristops Josts (Christophe Jost), CEE Bankwatch vecākais ES politikas analītiķis: “Kad pilsoniskās sabiedrības pārstāvji ir iesaistīti plānošanā, rezultāti runā paši par sevi. Tā ir ne tikai pieņemšana, bet sasaiste ar procesiem, kā rezultātā ir lielāka iespēja izvairīties no nevajadzīgiem un liekiem tēriņiem. Tāpēc Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina līdzvērtīga publiska uzraudzība par atveseļošanās izdevumiem jau tagad, kad tiek saņemta nauda!”

Latvija plāno š.g. pavasarī saņemt nākošo maksājumu no Atveseļošanas fonda. Eiropas Komisija atļaus turpmākas izmaksas tikai tad, kad būs izvērtējusi Latvijas sasniegtos, ANM plānā noteiktos atskaites mērķus. Dana Lūse no biedrības “Zaļā brīvība” piebilst: “Lai nodrošinātu pārskatāmu un plānojamu nākošo maksājumu saņemšanu, Latvijai ir jāpārskata un jāpilnveido plānotās reformas”.

Informāciju sagatavoja:
Dana Lūse, Biedrība “Zaļā brīvība”
dana@zalabriviba.lv


¹ Ungārijas atveseļošanas plāns gaida apstiprinājumu no Eiropas Komisijas

² Lai iegūtu plašāku informāciju par principu “nav kaitīgs vides mērķiem”, skatiet vides organizāciju Green 10 grupas instruktāžu.