Aicinām iepazīties ar Rīgas Tehniskās Universitātes doktorantūras studentes Alīnas Safronovas pētījuma virzienu, personīgo un profesionālo motivāciju, kas apkopota nelielā intervijā. Kā Tu nonāci līdz doktorantūras studijām RTU un kāda ir Tava disertācijas tēma? Studēt vides zinātni es izvēlējos 2016.gadā, aizejot uz RTU atvērtajām dienām. Jau tad apzinājos klimata pārmaiņu problēmu un mērķtiecīgi meklēju tādu studiju […]
Jaunumi
Jaunākais blogā

CAN Europe: vadlīnijas ātrākai un godīgākai atļauju piešķiršanai pārejā uz atjaunīgo enerģiju Eiropā
Eiropas klimata rīcības tīkls (Climate Action Network Europe – CAN Europe) nācis klajā ar vadlīnijām, kas sniedz pārskatu par atļauju piešķiršanas politiku un regulējumu Eiropā atjaunīgās enerģijas jomā. Pārskats parāda jaunāko atļauju piešķiršanas noteikumu ieviešanu dažās dalībvalstīs, aicinot pievērst uzmanību vajadzībai pēc pienācīgas uzraudzības un stingras īstenošanas. Gadījumu izpēte sešās ES dalībvalstīs (Čehija, Igaunija, Vācija, […]
Atkrastes vēja enerģijas izmantošanas paplašināšanās un ar to saistītā sabiedrības pretestība pierāda, cik svarīgi ir izpētīt jaunas pieejas ieinteresēto pušu iesaistīšanai. Ir nepieciešami efektīvi konfliktu risināšanas veidi, jo Baltijas jūrā izvirzīti mērķi saražot 22,5 GW līdz 2030. gadam, 34,6 GW līdz 2040. gadam un 46,8 GW līdz 2050. gadam. Šobrīd Baltijas jūras atkrastes vēja parki saražo 2,2 GW. […]
Šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstis steidz atjaunot savus Nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP) līdz 2030. gadam. Šie plāni tika sākotnēji izstrādāti 2019. gadā, taču 2023.gadā tiem tika jau sākotnēji paredzēta pārskatīšana, kas tagad ir izvērties par vērienīgu pasākumu saistībā ar to, ka šī gada sākumā ES apņēmās dalībvalstu kopējo siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisiju mērķi krietni […]
Mūsdienu enerģētikas trilemma (ietekme uz vidi, izmaksas un energoapgādes drošība) izvirza apkuri un dzesēšanu uzmanības centrā. 17,5 % no globālajām emisijām ir saistītas ar enerģijas izmantošanu ēkās. Ukrainas konflikts aktualizēja enerģētiskās drošības jautājumu, un, iespējams, gāzes piegāžu manipulāciju dēļ daudzās valstīs apkurē dominējošās kurināmās gāzes cenas strauji pieauga.
Demokrātijas festivālā, kurš šogad notiks 28. un 29. jūlijā Kuldīgas pilsētas dārzā, sadarbībā ar biedrības “Zaļā brīvība” iniciatīvu “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem” būs padomāts, lai tas ir draudzīgs ne tikai apmeklētājiem, bet arī videi, piedāvājot gan depozīta glāzes, gan citus vairākkārt izmantojamus resursus.