Skip to content

Vai energokopienu attīstība ietekmēs to, kā raugāmies uz enerģijas ražošanu, patēriņu un izmaksām? Vai Latvijas iedzīvotāji mācēs izmantot savas tiesības  iesaistīties Eiropas Savienības Zaļā kursa pārejā uz tīrāku enerģiju? Vai iedzīvotāji, nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, publiskās institūcijas un uzņēmumi spēs veiksmīgi sadarboties?

Iepazīsties ar mākslinieces Dainas Jurķes ilustrācijām par mūsu galvenajām atziņām pēc festivāla “Lampa”:

2023. gadā Latvijā stāsies spēkā jauns energokopienu regulējums 

“Labi pārvaldītām un viedām enerģijas sistēmām ir jāattīstās kopā ar enerģijas demokrātiju un sociālo inovāciju. Enerogopienu attīstība un aktīvo lietotāju vide paver daudz  plašākas  cilvēku iespējas līdzdarboties, lai ražotu enerģiju no atjaunīgajiem resursiem gan pašpatēriņam, gan daloties ar citiem. Tas ir priekšnoteikums, lai enerģētikas pārkārtošana būs raitāka un ilgtspējīgāka no vides un ekonomiskā viedokļa,” iesaka Krista Pētersone, biedrības “Zaļā brīvība” atjaunīgās enerģijas projektu eksperte. Galvenie biedrības priekšlikumi ir iekļaut atbalstu energokopienu projektiem Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, izstrādāt elastīgus un iekļaujošus elektroenerģijas kopīgošanas noteikumus, kā arī prioritāri virzīt tos projektus, kas apvieno viedās tehnoloģijas ar sociāli taisnīgas energopārejas mērķiem.

Jūlija vidū Saeimā tika pieņemti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā un Enerģētikas likumā, ar kuriem arī Latvijā tiek pārņemtas ES Tīrās enerģijas pakotnes direktīvu normas par energokopienu izveidi, atbalstu sabiedrības līdzdalībai atjaunīgo energoresursu izmantošanā, elektroenerģijas kopīgošanu un aktīvo lietotāju iesaisti elektroenerģijas tirgū. Tā kā elektroenerģijas kopīgošanai aktīvo lietotāju grupu un kopienu ietvaros vēl jāizstrādā arī Ministru kabineta noteikumi, jaunais regulējums stāsies spēkā tikai nākamgad.

Energokopienu juridiskās formas drīkstēs būt dažādas – no biedrības līdz kapitālsabiedrībai – atkarībā no to dalībnieku organizatoriskās struktūras un izvēlētajiem darbības modeļiem galvenokārt ar atjaunīgās enerģijas izmantošanu saistītās jomās.  Gan ES enerģētikas un klimata politiku vēstījums, gan vides organizāciju un nozares ekspertu viedokļi sakrīt attiecībā uz energokopienu  sociālo un vides  lomu, nodrošinot atjaunīgās enerģijas patēriņu tuvāk tās ražošanas vietām, kā arī piedāvājot konkrētām ģeogrāfiskām situācijām pieejamākos un zaļākos energoapgādes risinājumus.  

Energokopienu statuss paredz kolektīvas vai kooperatīvas īpašuma  un resursu pārvaldības pieejas dažāda veida enerģētikas projektos. Šis modelis nav piemērtos visām situācijām un sadarbības veidiem: iedzīvotāju virzītās vai uz līdzdalību vērstās atjaunīgās enerģijas izmantošanas iniciatīvās var nošķirt kopienu īpašuma formas (community ownership or co-ownership) no kopējā labuma vietējā perspektīvā (local co-benefits). Kopējā labuma aspektā svarīgs ir ne tikai projektu ieguldījums enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā, bet arī to ietekme un izaugsmes iespējas, ko atjaunīgās enerģijas attīstītāji sniedz apkārtējai videi un sabiedrībai. Jauna iniciatīva Latvijā, kā to paredz Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi, būs vēja parku attīstītāju pienākums veikt ikgadēju maksājumu pašvaldības budžetā proporcionāli uzstādītajai jaudai. Lai gan uzņēmumu ieskatā šis maksājums palielina projektu finansiālo slogu un var izslēgt alternatīvus brīvprātīgas sadarbības veidus, vietējās sabiedrības faktiskie ieguvumi būs ļoti praktiski un atkarīgi no pašvaldību lēmumiem par finansējuma izlietošanas mērķiem.

Citu valstu pieredze

Ar tiesisko regulējumu nepietiek, lai  aizsāktu vērienīgu energokopienu projektu attīstību, jo ir jāapsver nepieciešamo investīciju apjoms, ieguvumu sadalījums, tehniskie risinājumi un, iespējams, pats grūtākais – iedzīvotāju iesaistīšana šajā procesā neatkarīgi no labklājības līmeņa. 

Tuvojoties jaunā regulējuma izskatīšanai Saeimā, arī sarunu festivālā “Lampa” notika diskusija par Baltijas pieredzi un izaicinājumiem energokopienu attīstības veicināšanā. Pasākumu organizēja biedrība “Zaļā brīvība” sadarbībā ar Dānijas Karalistes vēstniecību Latvijā. 

Dānijai ir liela pieredze atjaunīgās enerģijas jautājumos  – energokopienu veidošana ir viens no zaļās enerģijas pārejas instrumentiem, ko šī valsts izmanto. Izmēģināti arī dažādi energokopienu darbības modeļi. “Vairāku desmitgažu laikā Dānijai ir veiksmīgi izdevies pārveidot savu energosistēmu par vienu no efektīvākajām un zaļākajām pasaulē. Lielā mērā tas noticis, pateicoties ilgtermiņa plānošanai un stabiliem politiskiem mērķiem, spēcīgai privātā sektora iesaistei un vietējo kopienu līdzdalībai,” diskusijā sarunu festivālā “Lampa” sacīja Flemmings Stenders (Flemming Stender), Dānijas vēstnieks Latvijā.

Mikaels Vibergs Pēdersens (Michael Viberg Pedersen), uzņēmuma “European Energy Latvia” pārstāvis, uzskata, ka vislētākais veids, kā panākt, lai visiem būtu pieejama lēta elektroenerģija, ir paļaušanās uz liela mēroga enerģijas ražotājiem: “Tie ir rentablāki, un galu galā mums būs pati lētākā elektroenerģija, salīdzinot ar energokopienu maza mēroga projektiem.”  Taču  viņš uzsver, ka ne mazāk nozīmīga ir iespēja iegādāties šo uzņēmumu akcijas, kā arī veicināt savstarpēju sadarbību vietējo iedzīvotāju un attīstītāju starpā.

Igaunijā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā, pašvaldības un iedzīvotāji mēdz iebilst pret jauniem vēja parkiem. Savukārt lielmēroga saules parku izbūve ir ierobežota fragmentēto lauksaminiecības zemju dēļ. Tāpēc Ingrīda Nielsena (Ingrid Nielsen), Igaunijas Dabas fonda atjaunīgās enerģijas eksperte, uzskata, ka privāto zemes īpašnieku rokās ir laba iespēja izmantot savas zemes energokopienu veidošanai, jo īpaši laikā, kad elektroenerģijas cenas ir augstas.

Arī Lietuvā neviena energokopiena vēl nav reģistrēta, lai gan regulējums jau pastāv kopš 2019. gada. Pretēji lielo enerģijas ražotāju skepsei par iedzīvotāju spēju efektīvi sadarboties Živile Mantrimaite (Živile Mantrimaite), atjaunīgās enerģijas kampaņu vadītāja Lietuvā, norāda, ka tieši daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir vērā ņemams potenciāls kļūt par aktīvajiem lietotājiem, kas rīkotos kopīgi, lai izmantotu māju jumtus saules paneļu izvietošanai. Pagaidām nav izdevies vienoties ar sadales sistēmas operatoru par zemāku sadales tarifu piemērošanu vienas ēkas ietvaros kopīgotajai elektroenerģijai, taču risinājums tiek meklēts. 

Biedrības “Zaļā brīvība” eksperte Agita Pusvilka uzskata, ka energkopienu veidošanā būtiska nozīme ir “spējai uzņemties atbildību, komunicēt ar potenciālajiem kopienas locekļiem, apgūt noteiktas zināšanas par enerģijas ražošanu un būt informētam par finanšu instrumentu pieejamību. Elektroenerģijas cenas – tā atzīst daudzi eksperti – būs svārstīgas, bet nākotnē kritīsies neatkarīgi no energokopienām, par to parūpēsies lielie attīstītāji. Daudzdzīvokļu mājām ir potenciāls, ja cilvēki spēs vienoties savstarpēji, un normatīvais ietvars un arī pašvaldības būs atbalstoši.”

Biedrības “Zaļā brīvība” darbu energokopienu jomā finansiāli atbalsta Eiropas Klimata fonds un Ziemeļvalstu ministru padomes birojs Lietuvā. 

Vairāk informācijas: krista@zalabriviba.lv