Skip to content

2016. gada 30. novembrī Eiropas Komisija iepazīstināja ar pasākumu kopumu, kas paredz līdz 2030. gadam gan vismaz par 40 % samazināt CO2 emisijas, gan modernizēt ES ekonomiku, palielināt tās konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību. Vairāk nekā 4000 lapuses garajā Ziemas paketē (ZP) noteikta virzība uz energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu attīstību, ekodizainu un rūpēm par patērētājiem, Enerģijas savienību. Patērētāju centrālā loma, izvēles un salīdzināšanas iespējas, pašu ražota elektrība, ilgtspējīga nodarbinātība, izaugsme un inovācijas, grūdiens jaunu tehnoloģiju attīstībai – tās ir dažas tēmas, kas raksturo šo pasākumu kopumu.

Zaļā brīvība kopā ar mūsu kolēģiem Climate Action Network Europa seko procesiem, kas diemžēl dzīvē izpaužas kā aizvien lielākas klimata pārmaiņas, piem. jūras līmeņa kāpums un laikapstākļu mainīgums. Ziemas pakete ir viens šāds centrāls vidēja termiņa plānošanas dokumentu kopums, kas mūs visus noteikti ietekmēs arī ar to, cik strauji un kā notiks klimata pārmaiņas. Publicēto Eiropas Komitejas piedāvājumu analizēs, apspriedīs un papildinās Eiropas Parlaments un Padome. Enerģetikas Padome jau sāka savas debates par šo jautājumu 5. decembrī. Sagaidāms, ka darbu veiks un dokumentus pieņems divu gadu laikā.

Uzskatām, ka galvenā ZP problēma ir tieši tās apjomīgums un tehnokrātisms. Mēs noteikti novēlam veiksmi mūsu Ekonomikas ministrijai, VARAM, Altum, Regulatoram u.c. ātri un efektīvi iepazīties un izdiskutēt kā pārņemt pirmajā rindkopā izklāstītos mērķus īpaši izaugsmes potenciāla realizēšanu, taču .. mums ir arī zināma piesardzība par šīs pārņemšanas efektivitāti. Ja dokuments būtu uz lapām 100 vai pat 200, tad varbūt mēs ticētu vairāk, bet 4000+, kas vēl tiek diskutēts; nu, cerēsim, ka 2030. gadam būs gan ekonomikas konkurētspēja, gan informēts patērētājs centrā, gan pašģenerācija, gan izaugsme un konkurētspēja, gan grūdiens attīstībai. Praksē šobrīd Eiropas austrumos ir daudz Krievijas finansēti kodolektrostaciju projekti dažādos attīstības stāvokļos un tiek virzīts stratēģiskais NordStream 2. Kā zināms, ir vai nu energoefektivitāte un AER attīstība, vai fosilo resursu subsīdija un kodolenerģijas attīstība.

Tomēr ZP ir noteikts saistošs 30 % mērķrādītājs energoefektivitātes jomā, kas noteikti samazinās atkarību no energoresursu importa un radīs jaunas darba vietas. Iedzīvotājiem energoefektivitāte patīk, jo kļūst lētāk un palielina nekustāmā īpašuma vērtību. Tātad, diezgan ticami, ka ēku fonds pie mums tiks renovēts vismaz daļēji, un tas ir labi, un tas ir pareizi, kā arī attiecas uz visām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, proti, ja grib, tad vēl var palielināt šos mērķus un saņemt lielāku fondu atbalstu.

Var sagaidīt, ka tiks nostiprināti bioenerģijas ilgtspējas kritēriji. Tieši šī daļa ir Eiropas Parlamenta Vides (ENVI) komitejas kompetencē, par pārējiem atbild EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteja. Mēs zinām, kā mums iet ar krāju un ilgtspējīgu mežistrādi, biogāzi un SEG piesaisti, līdz ar to varam sagaidīt, ka šajā jomā viedokļu un interešu sadursmes turpināsies ne tikai divus gadus vien. Varam ieteikt noteikt un katru gadu palielināt dabīgo mežu īpatsvaru – tas palīdzētu atrisināt daudzus problemātiskus jautājumus.

Pašģenerācija ir interesanta dinamika, kas, īpaši ievērojot Saules paneļu straujo palētināšanos un kolektoru draudzīgumu videi, kā arī pozitīvo pieredzi citās ES valstīs, ļauj paredzēt, ka līdz 2030. gadam tā būtiski attīstīsies arī pie mums salīdzinot ar esošo situāciju.

Visumā var konstatēt, ka lai gan savu galveno uzdevumu – nopietni izturēties pret savām saistībām pret Klimatu (Parīzes vienošanās izpratnē) – EK Ziemas pakete pavisam noteikti nepilda, jo klimata, energoefektivitātes un AER investīciju ambīciju līmenis ir daudz par zemu, tomēr taupīt enerģiju var un vajag, investēt arī vajag un šis dokumentu kopums, mēs ceram, ka arī pēc diviem gadiem, palīdzēs virzīties attīstības virzienā un turklāt vienlaikus noteiks bioloģiskai daudzveidības saglabāšanai piemērotus bioenerģijas ilgtspējas kritērijus.