Šogad Eiropas Investīciju Banka (EIB) pārskatīs savus enerģētikas projektu aizdevuma nosacījumus. Katru gadu EIB vairāk nekā 10 miljardus eiro investē tieši enerģētikas sektorā un apmēram 20 miljardu eiro klimata pārmaiņu mazināšanas un adaptācijas projektu īstenošanai. Aptuveni 90% no šīm investīcijām ir tieši Eiropas Savienības teritorijā.
EIB arī izsniedz līdzfinansējumu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanai, tādēļ Bankas pārskats ir nozīmīgs un ietekmēs veidu, kā ES fondi būs ieviešami dalībvalstīs. EIB arī pārrauga tā sauktā Junkera plāna finansējumu jeb Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, un plānots, ka Banka spēlēs nozīmīgu lomu arī jaunajā finanšu investīciju fondā (Single Investment Fund), kas stāsies spēkā jaunajā ES budžeta periodā no 2021.gada.
Šī brīža spēkā esošie Aizdevuma kritēriji enerģētikai tika ieviesti 2013.gadā un tajos ietverts – emisiju rādītāja standarts, kas noteica to, ka vairs neliedz Bankas tiešu atbalstu ogļu spēkstacijām. Šī brīža situācija, kad valstis ir vienojušās par Parīzes nolīgumu, paver jaunu iespēju Bankai izvērtēt, vai tās finanšu politika atbilst Parīzē pieņemtajiem nosacījumiem un palīdz sasniegt globālos klimata mērķus.
EIB būtu jāpārveido sava investīciju politika tā, lai netiktu finansēti fosilo enerģijas resursu atbalstoši projekti, bet gan tiktu atbalstītas investīcijas atjaunīgos energoresursos un energoefektivitāti paaugstinošos projektos, īpaši maza izmēra un kopienu virzītu, decentralizētos enerģētikas projektos.
Šīs politikas kontekstā, EIB enerģētikas politikas pārskats sniedz iespēju nacionāliem un reģionāliem ekspertiem, NVO un sabiedrības pārstāvjiem iesaistīties un sniegt savu skatījumu par iespējām, kā izmantot Bankas potenciālu, lai veicinātu enerģētikas sektora pārveidi.
Eiropas līmenī NVO iesaisti EIB politikas novērtējumā koordinē Counter Balance un CEE Bankwatch Network. Bankwatch gatavo īpašu pārskatu par EIB enerģētikas aizdevumu politiku un, lai nodrošinātu nacionālo ekspertu ieteikumu un viedokļu atspoguļojumu, Bankwatch iesaista savas dalībvalstis, caur kurām interesenti var uzzināt vairāk par EIB darbību un sniegt savus priekšlikumus politikas pārskatam. Biedrība Zaļā brīvība ir tā dalīborganizācija, kas pārstāv Bankwatch sadarbības tīklu Latvijā.
Jaunā enerģētikas politika būs jāapstiprina EIB valdei, kuras sastāvā ir arī pa vienam pārstāvim no katras ES dalībvalsts. Latviju EIB valdē pārstāv Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola. EIB Latvijā darbojas no 1994.gada un kopumā šajos gados ir investējusi vairāk nekā 2,5 miljardu eiro.
Banka joprojām lielā mērā atbalsta investīcijas fosilajā enerģijā, pārsvarā gāzē, ieskaitot projektus, kuri negatīvi ietekmē vides un sociālos aspektus, piemēram, Dienvidu Gāzes koridora izbūve. No 2013.gada kopumā fosilā un neilgtspējīgā enerģētikā ieguldīti vairāk nekā 14 miljardi eiro. Turklāt neskatoties uz to, ka apjoms, ko EIB iegulda klimata aktivitātēs ir visai liels, ir vērojamas lielas atšķirības finansējuma pārdalē valstu starpā. Tas liecina par to, ka EIB klimata aktivitātes tiek atbalstītas un finansējums novirzīts lielākoties uz ES stiprākajām ekonomikām.
EIB nodrošina finansējumu Latvijā pārsvarā ES fondu programmu ietvaros visos sektoros, bet diemžēl pārāk maz finansējuma piesaistīti energoefektivitātei un atjaunīgās enerģijas attīstībai. Kopš 2013.gada Latvijā tikai niecīgi 0,2% un 0,9% no EIB aizdevumiem investēti atjaunīgajos energoresursos un energoefektivitātē attiecīgi. Tas ir viens no vissliktākajiem rezultātiem ES, kur EIB vidēji iztērēja 5,7% un 4,6% no kopējā aizdevumu apjoma atjaunīgajā enerģijā un energoefektivitātē.
Sekojošie divi grafiki atspoguļo šo problēmu:
EIB investīciju apjoms atjaunīgās enerģijas projektos laika posmā no 2013. – 2016. gadam ES dalībvalstīs, %
EIB investīciju apjoms, kas ieguldīts energoefektivitātē laika posmā no 2013. – 2016. gadam ES dalībvalstīs, %
NVO sektora ieteikumi enerģētikas politikas pārskatam:
Šī gada februārī grupa Eiropas NVO norādīja EIB valdei par nepieciešamību jaunajā enerģētikas politikā nodrošināt lielāku klimata ambīciju, lai nodrošinātu to, ka globālās temperatūras paaugstināšanas nenotiek vairāk par 1,5 °C. Galvenās rekomendācijas:
- Izslēgt turpmāku atbalstu fosilo resursu enerģijas projektiem, tostarp, enerģijas infrastruktūras attīstībai, kur tiek izmantoti fosilie resursi;
- Ietvert principu: energoefektivitāte kā pirmā prioritāte un veicināt atjaunīgo energoresursu attīstību;
- Atbalstīt valstī izstrādāto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu ieviešanu;
- Transporta sektorā būtu jāpārstāj investēt gaisa transporta un lielceļu infrastruktūrā, ja vēlamies sasniegt virzību uz mazoglekļa ekonomiku arī transporta sektorā;
- Latvijas gadījumā vēlamies ieteikt aktīvāku EFSI izmantošanu energoefektivitātes sektorā un rast iespējas piesaistīt iespējami lielāku privāto investīciju apjomu, kā arī visos publiskajos investīciju projektos pārtraukt investīcijas gāzes un citos fosilās enerģijas infrastruktūras projektos.
Selīna Vancāne
Nacionālā enerģētikas un klimata, publisko finanšu programmas koordinatore
CEE Bankwatch Network, biedrība Zaļā brīvība
selina.vancane(at) bankwatch.org