Polijas pilsētā Ščecinā ir kāda iedzīvotāju kopiena, kura, pateicoties progresīviem un ambicioziem tās pārvaldniekiem – Kristofam Stasēvičam and Pjotram Bruskēvičam, ir pietuvojusies tuvāk enerģētiskajai pašpietiekamībai.
Relatīvi nelielās kopienas pārvalde nolēma uzsākt lokālu saules tehnoloģiju ieviešanas projektu, kas nodrošinātu 85 dzīvokļu ēku ar elektrību koplietošanas telpām (kāpņutelpu apgaismojumam, ārtelpai pie mājas, apakšzemes stāvvietai, kā arī elektrību liftu darbināšanai, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām).
Pirmais solis bija pārliecināt iedzīvotājus atbalstīt šo ideju. Pārvaldnieki uzsāka informatīvu kampaņu kopienas līmenī, pavadot daudz laika personīgās tikšanās, prezentējot materiālus par atjaunīgo enerģiju. Daži no iedzīvotājiem neslēpa savas bailes vai šaubas. Diskusijas un kopienas pārstāvju iepazīstināšana ar šādas atjaunīgās enerģijas spēkstacijas darbības būtību noveda pie kopēja pozitīva lēmuma, kas atļāva kopienas valdei projektu attīstīt tālāk. Valdei vajadzēja izvēlēties piegādātāju, kā arī domāt par līdzfinansēšanas iespējām. Tā kā ēka ir relatīvi jauna (tai ir tikai 10 gadi), tad kopiena vēl nebija paguvusi uzkrāt pietiekamus līdzekļus renovācijas vajadzībām.
Sākotnēji bija nodoms izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, taču, analizējot finansiālos nosacījumus, tas viņuprāt likās neiespējami.
“Labākajā gadījumā mēs varētu iekļūt tikai rezerves sarakstā”, stāsta kopienas aktīvisti, “tādām nelielām daudzdzīvokļu māju kopienām ES fondu līdzekļi ir neaizsniedzami. Par laimi Polijas individuālo enerģijas ražotāju programma (Polish Prosumer Program) mūsu projekta ieviešanu padarīja iespējamu”. Šīs programmas ietvaros investīcijai tika iegūta neatmaksājama subsīdija 40% apmērā no piemērojamām izmaksām. Atlikušajai daļai tika saņemts aizdevums tikai ar 1% likmi.
Pirms pirmie saules paneļi tika uzstādīti uz jumta, tika veikta detalizēta elektrības patēriņa analīze, lai aprēķinātu nepieciešamo uzstādīto saules paneļu jaudu. Gada laikā kopējais elektroenerģijas patēriņš ēkā sasniedz 22 MWh. Protams, iepriekšējās investīcijas, uzstādot ar kustību sensoriem aprīkotas LED apgaismojumu kāpņu telpās, garāžās un ārtelpas teritorijās ir izrādījušās noderīgas. Tika veikta arī elektriskās shēmas modernizācija, izveidojot vienotu sistēmu, kuru darbina 24 kW saules bateriju instalācija. Saules paneļi darbību uzsāka 2016. gada decembra pēdējās dienās un 2017. gada pirmajā pusgadā saražoja 13,6 MWh elektrības.
Šobrīd nelielā daudzdzīvokļu mājas kopiena Ščecinā gaida pirmā gada rezultātus, kas parādīs, vai 2018.gadā radīsies enerģijas pārpalikums. Ja tas radīsies, pārvaldniekiem jau ir plāns aizstāt parastos radiatorus kāpņu telpās ar elektriskajiem un tādejādi izmantot saražotās enerģijas pārpalikumu, lai samazinātu iedzīvotāju apkures rēķinus.
Būtiska šī projekta sastāvdaļa ir tā izglītojošais aspekts. Iedzīvotāji tiek iedrošināti uzraudzīt enerģijas ražošanu no saules ar mobilās aplikācijas palīdzību. Kopienas pārstāvju plāni ietver arī izbraukumu, semināru, darbnīcu organizēšanu skolām dažādu veidu saules paneļu popularizēšanai.
Šobrīd nelielajai, Ščecinā esošajai kopienai jau ir vairāki sekotāji, piemēram, iedzīvotāju kopiena Vroclavā, kurai šogad darbību uzsāka lielākā iedzīvotāju saules paneļu instalācija uz 35 augstceltņu jumtiem. Ščecinā vien, pateicoties Individuālo enerģijas ražotāju programmai, trīs citi kooperatīvi palielinās kopējo saules paneļu kapacitāti par 800 kW (no šiem projektiem labumu gūs apmēram 12 tūkstoši iedzīvotāju).
Kristofs Stasēvičs slavē Individuālo enerģijas ražotāju programmu par tās iedzīvotājiem draudzīgo attieksmi un īso procedūru, piesakoties fonda līdzekļiem. Pieteikšanās dokumentācija ir vienkārša, saprotama un caurspīdīga. To var vienkārši aizpildīt dažu darba dienu laikā, kam pateicoties viss pieteikšanās process ir ātrāks, nekā tas ir piesakoties ES fondu līdzekļiem, kur kopienas projektam vajadzētu sacensties ar citiem pretendentiem garās, vairāku pakāpju sacensībās, kurās ir risks izkrist katrā no posmiem.
Neskaidrība grantu saņemšanā arī ir būtisks trūkums pieteikšanās procesā uz ES fondu atbalstu. Kā citus šķēršļus Ščecinas kopienas pārstāvji min ļoti sarežģīto dokumentāciju un daudzos obligātos pielikumus. Īpaši atturoša ir prasība pēc visaptverošas ekonomiskās analīzes sagatavošanas. Tas prasa eksperta zināšanas un lielākoties tiek deleģēta uzņēmumiem, kas ir specializējušies pieteikumu sagatavošanā. Vidējās izmaksas šādam konsultāciju pakalpojumam variē no vairākiem desmitiem līdz vairākiem tūkstošiem zlotu, taču tas joprojām negarantē konkurences izturēšanu. Augstie sodi par prasīto dokumentu iesniegšanas kavēšanu pēc investīciju īstenošanas arī attur potenciālos labuma guvējus no pieteikšanās ES fondu līdzekļiem.
To visu apsverot, Kristofs Stasēvičs and Pjotrs Bruskēvičs secina, ka ES fondi nav paredzēti tādām nelielām biedrībām, kā daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju kopienai. Priekšroka tiek dota lieliem projektiem ar augstām sākotnējām izmaksām, kā arī pašvaldību īstenotiem projektiem, jo tām ir lieli cilvēkresursi, lai veiksmīgi īstenotu sarežģīto pieteikšanās procesu. Abi cer, ka tas drīz mainīsies un iedzīvotāji varēs vieglāk piekļūt mūsu kopējiem ES budžeta līdzekļiem un turpināt ieviest videi draudzīgus projektus.
Tulkots no raksta Peoplesbudget.eu