Vācija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības valstīm, kas jau 90-to gadu beigās ieviesa plašus atbalsta pasākumus atjaunīgajai enerģijai. Šo pasākumu kopumu sauc par Energiewende jeb Enerģijas sektora pārveidi. Energiewende pieredze ir ļoti vērtīga citām valstīm, kuras atbalsta pasākumus atjaunīgajai enerģijai ieviesa vēlāk vai arī to vēl nav darījušas, lai varētu mācīties no Vācijas gan veiksmīgi īstenotajiem pasākumiem, gan neveiksmēm.
Oktobra beigās Zaļā brīvība ar Latvijas enerģētikas ekspertu grupu devās studiju vizītē Berlīnē pie vairākām vides un ilgtspējīgas enerģētikas organizācijām, Vācijas Ekonomikas un enerģētikas ministrijas un vairākām valsts aģentūrām pieredzes apmaiņā, lai izzinātu Vācijas Energiewende pieredzi un to, ko būtu derīgi izmantot Latvijas situācijas uzlabošanai.
Jau 2000. gadā Vācijā tika pieņemts Atjaunīgās enerģijas likums, kas paredzēja papildus finansiālu atbalstu tiem atjaunīgās enerģijas ražotājiem, kas ražoja kliedēti enerģiju un to ievadīja kopējā tīklā par to saņemot īpašu tarifa komponenti. Visbiežāk tie bija tieši saules PV paneļi, ko izmantoja visplašāk, bet atbalstāma ir arī vēja un biomasas izmantošana. Ikviens elektroenerģijas patērētājs maksāja noteiktu summu par atjaunīgo elektroenerģiju ar šo, nedaudz paaugstināto tarifu (feed-in tariff sistēma). Šobrīd tie ir 6,79 eiro centi, kas patērētājam jāpiemaksā par katru patērēto kWh (no 2019. gada tie būs 6,405 centi/kwh). Izņēmums ir energoietilpīgās industrijas, kuras var nemaksāt šo atjaunīgās enerģijas piemaksu, lai nekaitētu tautsaimniecībai. Atjaunīgās enerģijas atbalsta ieviešana panāca to, ka, pirmkārt, strauji pieauga atjaunīgās enerģijas ražotāju skaits un saražotās enerģijas no AER īpastvars (gan lielie ražotāji, gan arī individuālie ražojošie patērētāji), otrkārt, attīstījās atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju nozare, radot jaunus uzņēmumus un darbavietas.
Tā kā atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju cenas samazinājās, palielinājās arī saražotais AER īpatsvars un tā kļuva lētāka – ap 2008. gadu tarifs tika samazināts saules enerģijas kolektoriem, dažus gadus vēlāk vēja elektroģeneratoriem un pirms pāris gadiem arī biomasas koģenerācijas stacijām. Tas gan attiecas tikai uz no jauna slēgtajiem līgumiem, nevis uz jau noslēgtajiem līgumiem, kas parasti tiek slēgti uz 20 gadiem. Ņemot vērā lielo saules enerģijas ražotāju piedāvājumu, tika arī veiktas izmaiņas zemes izmantošanas likumā, kas noteica to, ka enerģijas ražošana nevar tikt nodrošināta vietās, kur ir laba lauksaimniecības zeme.
Energiewende rezultātā kopš 1990. gadu sākuma atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā patērētā elektroenerģijā pieauga no 3,4% līdz gandrīz 40% šobrīd. Pārējo elektroenerģiju ražo pamatā no oglēm un dabasgāzes.
Galvenais trūkums un lielākā kritika, kas vērsta uz Energiewende, ir elektroenerģijas cenas sadārdzinājums. Daļēji pie tā vainojams tas, ka sākotnēji neviens neparedzēja, ka atjaunīgās enerģijas ražotāji savairosies un attīstīsies tik ātri. Tas radīja lielu slogu elektroenerģijas patērētājiem šo gadu laikā. Tomēr Vācijas vides organizācijas un valsts institūcijas uzskata, ka tā nav uzskatāma par neveiksmi, jo, raugoties ilgtermiņā un klimata pārmaiņu radītos draudos, tā ir nenovēršama un nepieciešama investīcija, kas noteikti atmaksāsies.
Bez piemaksas par atjaunīgās enerģijas ražošanu citi atbalsta pasākumi ir izsoles mehānisma īstenošana lieliem projektiem, piemēram, vēja parku būvniecībai, lai nodrošinātu pēc iespējas lielu efektivitāti, atbalsta programmas atjaunīgās enerģijas avotu uzstādīšanai ēkās, kā arī iespēja uzstādīt atjaunīgās enerģijas avotu savā īpašumā bez sākotnējas investīcijas, noslēdzot ilgtermiņa līgumu ar valsts aģentūru, kura veic sākotnējās investīcijas, īsteno uzturēšanu, apkopi un pamazām atgūst ieguldītos līdzekļus.
“To īstenoja cilvēki. Jebkurš varēja būt daļa no Enerģijas pārejas, ierīkojot savus atjaunīgās enerģijas avotus. Tas padarīja Enerģijas pāreju par veiksmes stāstu un sniedza pieņemšanu, uz kuru joprojām paļaujamies”, stāstīja Frenks Pīters no Agora Energiewende.
Apmeklētās vides organizācijas ir vienisprātis, ka piemaksa par atjaunīgās enerģijas ražošanu nav ideāls risinājums. Visgodīgākais un ilgtspējīgākais būtu CO2 nodokļa ieviešana visām precēm un pakalpojumiem, visos sektoros. Tā būtu patiesa “piesārņotājs maksā” principa ieviešana, kas automātiski padarītu videi draudzīgākas tehnoloģijas un pakalpojumus lētākus, bet piesārņojošās aktivitātes finansiāli neizdevīgas. Vācijā šobrīd šis jautājums nav dienas kārtībā, jo tas prasītu radikālas pārmaiņas visā nodokļu sistēmā, taču tas varētu mainīties un nākotnē Vācija varētu sekot Francijas un Nīderlandes piemēriem, kur kaut kādā formā šis princips jau tiek ieviests. Turklāt šobrīd Vācijā, reformējot esošo feed-in tariff sistēmu, tiek ieviesta jauna kompleksa sistēma, kas balstās uz tirgus principiem – market premium, kas tiks ieviesta papildus izsoļu principam.
Kopumā Vācijas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ir pieaugušas un Vācija nesasniegs tās noteikto SEG emisiju samazinājuma mērķi 2020. gadam. Daļēji pie tā ir vainojama ekonomiskā izaugsme, iedzīvotāju skaita pieaugums, transporta sektors, kurš pārāk lēni samazina emisiju apjomu, daļēji tas, ka ar energoefektivitātes veicināšanu gan Vācijā nav tik labi izdevies, kā tika iecerēts. Mērķis bija ik gadu renovēt, nosiltināt 2% no dzīvojamā sektora, šobrīd izdodas tikai 0,8% gadā. Energoefektivitātes atbalsta programmām, ko īsteno valsts finanšu institūcija KfW, līdzekļu netrūkst, tās ir efektīvas un iedzīvotājiem, uzņēmumiem pieejamas – gan daudzdzīvokļu ēkām, gan privātmājām, industrijām, gan jaunu ēku būvniecībai un esošu ēku renovācijai – taču šobrīd aktīvāku mājokļu nosiltināšanu bremzē tas, ka puse no visiem mājokļiem tik izīrēti, kas, pirmkārt, pats par sevi jau mazina īpašnieka interesi īstenot siltināšanas pasākumus, otrkārt, pēc nosiltināšanas lielākoties tiek īstenota tāda prakse, ka īres cena tiek palielināta par vidēji 11% , taču ietaupījums apkures izmaksās neatsver īres cenas pieaugumu, kas nav izdevīgi īrniekiem.
Vācijai šobrīd ļoti būtiski ir turpināt pāreju prom no ogļu ieguves un izmantošanas enerģētikā, kas ietver ne tikai atjaunīgās enerģijas attīstību, bet arī veselu reģionu nodarbinātības jautājumu risināšanu. Šobrīd valdība uz dabasgāzi raugās kā uz pārejas posmu starp ogļu un atomenerģijas izmantošanu un starp atjaunīgajiem, tāpēc visticamāk Nordstream 2 projekts tiks īstenots. Tomēr sastaptās nevalstiskās organizācijas uzskata, ka tas ir lieki, jo šādus projektus īsteno vismaz uz 30 gadiem, bet jau 2050. gadā ir jāpanāk nulle SEG emisijas, ja nevēlamies pieredzēt klimata katastrofu. Ja vēlamies sasniegt klimata un enerģijas mērķu izpildi, dabasgāze nedrīkst būt pārejas degviela un tā ir pilnībā jāizskauž tuvāko gadu laikā – tās vietā jāattīsta atjaunīgā enerģija, kas ir daudz ilgtspējīgāka un ekonomiski izdevīgāka.
Pieaugošu pretestību Vācijā pieredz jaunu vēja parku būvniecībai, kas saistīts ar ogļu industrijas aktīvo lobiju, kā rezultātā šobrīd ikviens jauns projekts pirms īstenošanas iziet tiesvedības procesu. Tomēr kopumā sabiedrības vairums atbalsta Energiewende (tiek lēsts, ka ap 85-90% iedzīvotāju atbalsta pāreju uz tīrāku enerģiju). Attiecībā uz iedzīvotājiem, kuru tuvumā ir iecere būvēt vēja parku – parasti 20% vietējo iedzīvotāju ir pret, 20% ir par un 60% ir neitrāli noskaņoti. Nereti visskaļākie ir tie 20%, kas ir pret, tāpēc var rasties neprecīzs priekšstats. Situāciju uzlabotu ar likumu noteikts atbalsts jeb finansiāli ieguvumi vēja parka tuvumā esošajiem iedzīvotājiem.
Problēmas, ar ko saskaras valstis, cenšoties samazināt SEG emisijas bieži vien ir līdzīgas, tāpēc ir vērts palūkoties uz citu valstu pieredzi, kas šo apzināto enerģijas pārejas procesu uzsāka ātrāk, it sevišķi šobrīd, Latvijā lemjot par nepieciešamajām izmaiņām OIK mehānismā. Pozitīvs dzinulis pārejai uz tīrāku enerģiju ir sabiedrības atbalsts un tas panākams, ja rūpīgi tiek skaidrota enerģētikas ietekme uz klimatu, vides un gaisa kvalitāti, kā arī ekonomiku.
Lai iepazītos ar gūto pieredzi Vācijā un pārrunātu redzēto, aicinām piedalīties seminārā šī gada 14. novembrī, Rīgas centrā. Informācija par pasākumu un pieteikšanās atrodama šeit.