Skip to content

14. novembrī biedrības Zaļā brīvība un Zemes draugi kopā ar CEE Bankwatch pārstāvniecību Latvijā informēja atbildīgās Latvijas institūcijas par Eiropas nevalstisko organizāciju veiktajiem pētījumiem un secinājumiem par Eiropas Investīciju bankas investīcijām enerģijas un klimata jomā, kā arī par EFSI darbības izvērtējamu ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kopš 2015. gada pieejami Eiropas stratēģiskā investīciju fonda aizdevumi savu projektu īstenošanai. EFSI ir iespēja Latvijas uzņēmējiem ar Eiropas Investīciju bankas līdzdalību piesaistīt investīcijas stratēģisku un augstas ekonomiskās, vides un sabiedriskās pievienotās vērtības projektu finansēšanai un īstenošanai [i]. EFSI finansējuma investīcijas var saņemt projektiem šādās nozarēs: pētniecība, izstrāde/attīstība un inovācijas, enerģētika, transporta infrastruktūra, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrāde un ieviešana, vides un resursu efektivitāte, kultūra, izglītība un veselība. Latvijā Finanšu institūcija ALTUM ir nacionālais kontaktpunkts Latvijā projektu virzītājiem un attīstītājiem sadarbībai ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros izveidoto Eiropas Investīciju konsultāciju centru (EIAH – European Investment Advisory Hub).

Šobrīd Eiropas Parlaments lemj par Eiropas investīciju plāna un tā galveno instrumentu Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (EFSI – European Fund for Strategic Investments) pagarinājumu līdz 2020. Jaunais EFSI regulējums paredz uzlabot investīciju caurspīdīgumu un tā sasaisti ar Parīzes Klimata nolīgumu, diemžēl vairākas Eiropas vides organizācijas norāda uz to, ka lēmum pieņēmēji kļūdījušies atkal un turpina investēt fosilo resursu attīstībā.

Eiropas vides organizācijas, tai skaitā CEE Bankwatch Network un Climate Action Network Europe, kuru sadarbības tīklā darbojas arī biedrība Zaļā brīvība savā pētījumā par EFSI atgādina, ka no 1,8 miljardu EUR vērto garantiju fonda EFSI 30% līdzekļu ir novirzīti fosilās enerģijas investīcijās, turklāt lauvas tiesu investīciju transporta sektora attīstībai ir ieguldītas ceļu infrastruktūrā, kas liek secināt, ka šādi virzība uz ilgtspējīgu attīstību Eiropā netiek veicināta.

Vēlamies iepazīstināt ar Eiropas nevalstisko organizāciju, kuru sadarbības tīklā darbojamies, veiktajiem pētījumiem un secinājumiem par Eiropas Investīciju bankas investīcijām enerģijas un klimata jomā – https://bankwatch.org/publication/the-winners-and-losers-of-climate-action-at-the-european-investment-bank, kā arī par EFSI darbības izvērtējamu ilgtspējīgas attīstības kontekstā – https://bankwatch.org/publication/doing-the-same-thing-and-expecting-different-results

Latvijas sakarā svarīgi pieminēt, ka Latvija ir viena no top 10 finansējumu saņēmējām no EFSI un no garantijās piešķirtiem 108 miljoniem EUR tikai 3 miljonu EUR ir privātās investīcijas. Jāatzīmē, kā EFSI sākotnējā stratēģija bija ar šo investīciju palīdzību piesaistīt pēc iespējas lielāko privāto investīciju, turklāt viens no galvenajiem performances rādītājiem ir tieši spēja mobilizēt privātās investīcijas. Latvijas sakarā šis rādītājs ir ļoti zems. Papildus jāatzīmē, ka īpaši svarīgi EFSI būtu plānot energoefektivitātes pasākumu ieviešanai, kur pieejamais publiskais investīciju apjoms nespēj nosegt pat nelielu daļu no nepieciešamā, piemēram, lai veiktu dziļo renovāciju ēku sektorā Latvijā.

Lai arī Latvija aktīvi izmanto EFSI  investīciju potenciālu tā nepilnvērtīgi novērtējusi un izmantojusi iespēju arī paralēli izmantot ieguldījuma iespējas, ko sniedz Eiropas Investīciju banka. Svarīgi pieminēt Eiropas Investīciju bankas (EIB) sakarā, ka Latvija laika posmā 2013-2016.gadā bija starp tām valstīm kuras vismazāk no EIB investīcijām ieguldījušas energoefektivitātē: ja Eiropā vidēji 5% investīcijas no EIB tiek ieguldītas energoefektivitātes projektos tad Latvijā šis rādītājs ir zem 1%.

Kā galvenās rekomendācijas pētījumos tiek minētas:

 

  • Izslēgt turpmāku atbalstu fosilo resursu enerģijas projektiem, tostarp, enerģijas infrastruktūras attīstībai, kur tiek izmantoti fosilie resursi;
  • Nodrošināt, ka investīciju prioritāte Inovācijas un Infrastruktūra atbilst klimata aizsardzības mērķiem;
  • Ieviest mērķi, ka vismaz 50% no finansējuma prioritātē Inovācijas un Infrastruktūra tiek ­­­novirzīti klimata aizsardzības projektiem; īpaši, EFSI vajadzētu iezīmēt energoefektivitātes finansējuma prioritāti;
  • Transporta sektorā būtu jāpārstāj investēt gaisa transporta un lielceļu infrastruktūrā ja vēlamies sasniegt virzību uz mazoglekļa ekonomiku arī transporta sektorā;
  • Latvijas gadījumā vēlamies ieteikt aktīvāku EFSI izmantošanu energoefektivitātes sektorā un rast iespējas piesaistīt iespējami lielāku privāto investīciju apjomu, kā arī visos publiskajos investīciju projektos pārtraukt investīcijas gāzes un citos fosilos enerģijas infrastruktūras projektos.

EFSI vestule FM un EM Zala briviba 14.11.17

vairāk informācijas: selina.vancane@bankwatch.org

[i] CEE Bankwatch Network, briefing May 2017, European Investment Bank in 2016 – focus on climate and energy

[i] https://ec.europa.eu/commission/priorities/jobs-growth-and-investment/investment-plan-europe-juncker-plan/investment-plan-results/investment-plan-latvia_lv