Skip to content

Pāreja uz tīrāku un atjaunojamu enerģiju jeb Energiewende ir Vācijas ievērojamākais politiskais projekts kopš tās atkalapvienošanās, raksta Der Spiegel. Energiewende mērogs un izmaksas Vācijas sabiedrībā rada pretrunas. Turklāt enerģijas sektora pārveide vēl nav sniegusi vēlamo siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazinājumu. Tomēr “draudi izgāzties” nenozīmē atteikšanos par labu fosilai nākotnei. Tieši pretēji – jāmeklē iztrūkstošie posmi enerģijas ražošanā, sadalē un uzglabāšanā ceļā uz klimatneitrālu ekonomiku 2050.gadā.  

Tiekoties ar enerģētikas politikas interešu grupu Rīgā aprīļa beigās, vācu vides organizācijas E3G un Deutsche Umwelthilfe (DUH) skaidroja, kā transformācija vērojama elektroenerģijas ražošanā, bet arvien iztrūkst transporta un būvniecības / siltumapgādes jomās.

Vācijas mērķis 2020.gadam ir samazināt SEG emisijas par 40% attiecībā pret 1990.

Alexander Reiztenstein (E3G):
Vai Vācija ir līdere vai atpalicēja cīņā ar klimata pārmaiņām?

Vācijas enerģētikas sektorā galvenā problēma ir ogles. Turklāt akmeņogles tiek importētas. Lai panāktu ar klimata mērķiem saskanīgu transformāciju, atjaunojamās enerģijas pieaugums ir jāpapildina ar tīklu paplašināšanu, energoefektivitātes pasākumiem, citu sektoru elektrifikāciju un enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijām.

Saulainajā Lieldienu pirmdienā, 22.aprīlī, Vācija sasniedza jaunu rekordu, kad vismaz dažas stundas viss elektroenerģijas patēriņš tika nodrošināts ar saules, vēja un biomasas palīdzību. Tomēr ikdienā arvien lielu enerģijas daļu ražo ogļu spēkstacijas. Lai gan nesen Vācijas valdība pieņēma lēmumu par ogļu izmantošanas pārtraukšanu līdz 2038.gadam, atjaunojamās enerģijas ražošanas pieaugums ir lielākoties aizstājis kodolenerģiju.  

“Sabiedrības lielākā daļa Vācijā atbalsta ambiciozāku klimata politiku, parasti 80-90% no aptaujātajiem, pamatā katrs. Bet, protams, ja jautājums skar kāda darbu, dzīvesvietas, tad tas izskatās savādāk. …Politiskā kontekstā risinājums ir investīcijas ogļu reģionu alternatīvā attīstībā.”

Nākamie lielie jautājumi:

  • Vai iespējams izvairīties no dabasgāzes, aizvietojot ogles?
  • Skaidras attīstības takas un taisnīga pāreja citos sektoros?
  • Cik ambicioza būs klimata rīcība ekonomikā un finansēs?
  • Sociālo kustību ietekme nākamajos mēnešos?

Constantin Zerger (DUH):
Tirgus mehānismi Vācijas atjaunojamās enerģijas likumā

Enerģētikas sektors vēl nekad nav bijis brīvs tirgus. Tā plānošanā un teritoriālajā organizācijā ir daudz politiskas ietekmes. Vācijas atjaunojamās enerģijas likumā kopš 2000.gada tika paredzēti fiksēti feed-in tarifi, radot vairāk priekšrocību atjaunojamās enerģijas ražošanai. Pēc likuma pārskatīšanas 2014./2017. gadā aktuālā pieeja ir cenu izsoles. Neskatoties uz progresu, pastāv dažādi šķēršļi klimatneitrālas enerģētikas attīstībā. Viens no tiem ir ģeogrāfiskās atšķirības – visvairāk atjaunojamās enerģijas tiek ražots Ziemeļvācijā, bet augstākais patēriņš ir Bavārijā.

DUH piedāvā 6 punktu plānu 65 % atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanai 2030. gadā:

  • Atjaunojamās enerģijas likumā noteikt saistošu kopējās jaudas ikgadēja pieauguma trajektoriju.
  • Enerģētikas projektiem ir jārada vietēji un sabiedriski ieguvumi arī finansiāli.
  • Iedzīvotāju savlaicīga un jēgpilna iesaiste plānošanas procesā neaprobežojas ar likuma normu izpildi.
  • Skaidri dzīvnieku un augu sugu aizsardzības pasākumi.
  • Reģionāli atbalsta mehānismi, piemēram, vienmērīgāks vēja parku izvietojums Vācijas dienvidos.
  • Atcelt likumā noteiktos ierobežojumus saules PV īpatsvaram, lai dažādotu avotus un netieši veicinātu lielāku vēja enerģijas akceptu.  

“Izsoļu sistēma ir palīdzējusi samazināt atjaunojamās enerģijas izmaksas un uzlabojusi konkurenci. Bet izmaksu noteikšanas sistēma nav gana pievilcīga ražotājiem, jauno projektu skaits samazinās. Izsoļu skaits nav pietiekams. Un ierobežjumi, ko nosaka reģionālās un telpiskās plānošanas likumi, ir sarežģīti.”

 

2019. ir “klimata gads” Vācijā ne tikai populāro sabiedrisko kustību dēļ. Janvārī pieņemts lēmums par atteikšanos no oglēm, un izstrādē ir klimata rīcības likums, lai noteiktu SEG emisiju samazinājuma mērķus katrai ministrijai. Pāreja uz tīru un pieejamu enerģiju nevar notikt bez pārvaldes un īpašuma “decentralizācijas” un pilsoņu virzītām pārmaiņām, taču politikai arvien ir noteicošā loma, lai panāktu industrijas ilgtspējīgākas rīcības.

Prezentāciju audioieraksts pieejams šeit.

Pateicība Edgaram Vīgantam, Helēnai Rimšai, Agrim Kamenderam un Reinim Āboltiņam par ziņām par aktuālo Latvijā pieredzes apmaiņā ar vācu kolēģiem.

Pasākums 2019.gada 30.aprīlī tika organizēts ar Konrad Adenauer Stiftung atbalstu.

Zaļā brīvība un CEE Bankwatch Network sadarbojas ar Deutsche Umwelthilfe un E3G Eiropas klimata inciatīvas projekta “Enerģētikas sistēmas pārveide CEE reģionā un mācīšanās no vācu pieredzes” ietvaros.