Turpinot ekspertu diskusiju sēriju, ar mērķi veicināt pāreju uz ilgtspējīgu enerģētikas sektoru Latvijā, š.g. 13. aprīlī, uz tikšanos atkal aicinājām jomas ekspertus, lai dalītos pieredzē un pārrunātu aktuālo atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes politikā Latvijā un Eiropā. Šī bija jau otrā darba grupas tikšanās un šoreiz uzsvars tika likts uz plānotajām enerģētikas politikas pārmaiņām Eiropā. Pašlaik Briselē notiek sarunas, lai vienotos par “Tīrās enerģijas” pakotnē ietverto direktīvu, tādām kā: Energoefektivitātes un Atjaunīgo energoresursu direktīvas, kā arī enerģijas un klimata kontekstā tik svarīgās regulas par Enerģētikas Savienības pārvaldību attīstību, kur Nacionālie Enerģijas un Klimata plāni (NEKP) ir būtiskākā sastāvdaļa.
Vairāk par Briselē notiekošo un aizkulisēm tur, kā arī par paredzamajiem riskiem saistībā ar politikas izmaiņām, pastāstīja CEE Bankwatch Network ES politikas koordinators Raphael Hanoteaux. Ieskatu Latvijas attīstības kontekstā un vairāk par Nacionālo Enerģijas un Klimata plāna (NEKP) izstrādes gaitu izklāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Ilze Prūse, kā arī Andžela Pētersone no Ekonomikas Ministrijas, kas pastāstīja vairāk arī par enerģētikas politikā aktuālo kopumā.
Runātais raisīja aktīvas dalībnieku diskusijas par šo plānu izstrādes nozīmību un visu iesaistīto mērķgrupu iesaisti tā attīstībā un veidošanā. Tā kā Enerģētikas Savienības pārvaldības regula un tajā iekļautais Nacionālais Enerģijas un Klimata plāns (NEKP) tiek veidots kā galvenā ceļa karte, lai virzītu un uzraudzītu to, kā tiek īstenoti ES klimata un enerģētikas politikas mērķi un uzdevumi, koncentrējoties gan uz atjaunojamo energoresursu attīstību, gan energoefektivitāti, starpsavienojumiem un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu, turklāt, tie tiek veidoti kā trīs sekojoši posmi ar periodu līdz pat 2050. gadam, šāda plāna saturīgu attīstības nozīmīgumu nevar pārvērtēt. Darba grupa aktīvi sekos līdz un iesaistīsies šī plāna attīstībā, kā arī informēs sabiedrību par iespējām iesaistīties.
Nākamā darba grupas tikšanās plānota jau maijā, kad ieplānota diskusija ar Eiropas Parlamenta deputātu un Enerģijas tirgus dizaina direktīvas un regulas ziņotāju Krišjāni Kariņu. Sarunā varēsim atskatīties arī uz to, kā norit enerģētikas politikas ieviešana un kādi ir turpmākie izaicinājumi šajā jomā.
Papildus Zaļa Brīvība veidos darba grupu, kurā apvienos ekspertus darbam energoefektivitātes komunikācijas jautājumu risināšanā. Darba grupa vienojās arī par kopīgām aktivitātēm vēlēšanu kontekstā, lai uzrunātu topošos Saeimas deputātus izvēlēties ilgtspējīgākus un visiem izdevīgākus risinājumus enerģētikas un klimata jomā. Atgādinām, ka, sadarbībā ar Latvijas dabas fondu, Zaļā Brīvība piedalās Vides Barometrā un, tiekoties ar katru partiju un analizējot tās programmu, ietekmē partijas ilgstpejīgas attīstības virzienu enerģētikas un klimata jomā.