Skip to content

Eiropas Investīciju banka šonedēļ lems par aizdevumu pārtraukšanu fosilā kurināmā projektiem enerģētikā pēc 2020. gada. Latvija ir viens no 28 EIB akcionāriem, un 14. novembrī notiks EIB direktoru padomes tikšanās, lai vienotos par EIB jauno enerģētikas aizdevumu politiku, kuru plānots apstiprināt līdz gada beigām. EIB ir lielākā daudzpusējā attīstības banka pasaulē un tās izšķiršanās par aktīvāku rīcību mazoglekļa attīstības jomā ietekmēs arī citus finanšu tirgus dalībniekus. Finanšu ministrija pagaidām viedokli par Latvijas pozīciju nesniedz.

Ambiciozo aizdevumu politikas maiņas priekšlikumu vairākas ES dalībvalstis vēl nav akceptējušas, iebilstot pret ierobežojumiem dabasgāzes projektu finansēšanā pēc 2020. gada. Tomēr novembra sākumā ES finanšu ministri kopīgā paziņojumā aicināja daudzpusējās attīstības bankas pārtraukt fosilā kurināmā projektu atbalstu un finanšu plūsmas virzīt klimata pārmaiņu mazināšanai saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Enerģētikas aizdevumu politika ir nozīmīga EIB klimata stratēģijas īstenošanai. EIB mērķis ir novērst investīciju plaisas, ko veido pretrunas starp finanšu tirgu un vides ilgtspējas principiem, četros tematiskos virzienos:

  • energoefektivitāte (īpaši ēku)
  • energoapgādes dekarbonizācija
  • inovatīvas tehnoloģijas
  • infrastruktūras nodrošinājums

Šogad izstrādātais enerģētikas aizdevumu politikas projekts paredz stiprināt EIB sadarbību ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai veicinātu investīciju piesaisti nacionālo klimata un enerģētikas plānu mērķu īstenošanai nākamajā desmitgadē. Kritēriju maiņa bankas aizdevumu piešķiršanai ir svarīgs solis, lai ierobežoto publisko finansējumu pārvirzīšanu mērķiem, kas tieši risina novecojušu tehnoloģiju radītās vides problēmas Eiropas un arī Latvijas energoapgādē.

Kopš 2013. gada EIB aizdevumos fosilā kurināmā projektiem ir izlietojusi jau vairāk nekā 13 miljardus eiro. Līdz šim Latvijā lielākie EIB aizdevumi enerģētikā Latvijā izmantoti Latvenergo TEC-1 un TEC-2 modernizācijai, taču nākamajos gados tiem jākļūst daudz pieejamākiem dažāda mēroga energoefektivitātes, viedo tīklu un atjaunojamās enerģijas projektiem.

Klimatneitrāla ekonomika ir ES ilgtermiņa mērķis, kas paredz neto nulles siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju sasniegšanu līdz 2050. gadam. Kā uzsver ES stratēģiskā klimatneitralitātes vīzija “Tīru planētu – visiem!”, enerģētikas sektors rada vairāk kā 3/4 no SEG emisijām ES, tāpēc pāreja uz ilgtspējīgākām mazoglekļa energoapgādes sistēmām ir prioritāte.

EIB norāda, ka ES dekarbonizācijas plānu īstenošanai nepieciešamais investīciju apjoms nākamajā desmitgadē divkāršosies. ¾ no investīcijām paredzētas tieši energoefektivitātes jomā, lai mazinātu enerģijas kopējo patēriņu. Lielākais pieaugums paredzams atjaunojamo energoresursu, mazoglekļa gāzes un energoapgādes tīklu finansēšanā, bet sarukums gaidāms dabasgāzes infrastruktūras projektiem.

Sadarbībā ar Eiropas Komisiju EIB izveidos Eiropas iniciatīvu ēku atjaunošanai, lai paplašinātu finansējuma piesaisti apbūvētās vides renovācijai un enerģijas patēriņa samazinājumam ēkās. Lai EIB aizdevumi būtu pieejamāki ES dalībvalstīm ar zemāku vidējo ienākumu līmeni, tostarp Latvijai, tiks izstrādāta Enerģētikas pārejas pakotne ar augstāku EIB projektu līdzfinansējumu – 75%.

Jaunais enerģētikas aizdevumu politikas projekts ir nonācis Eiropas vides organizāciju un klimata aizsardzības kustības uzmanības centrā. Priekšlikumus projektu atbilstības kritērijiem un aicinājumu EIB kā Eiropas Savienības bankai publiskos finanšu resursus izmantot klimatneitrālas ekonomikas veicināšanai ir parakstījuši vairāki tūkstoši eiropiešu. Izņemot ES kopējo interešu projektus, kuros iekļauti arī vairāki pretrunīgi vērtēti dabasgāzes infrastruktūras objekti, EIB aizdevumus vairs nepiešķirs tradicionālajiem fosilo energoresursu projektiem, ja tie neparedz energoresursu patēriņa un SEG emisiju būtisku samazinājumu.

EIB aizdevumi var kļūt par nozīmīgu resursu, lai pārvarētu finanšu barjeras Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam mērķu sasniegšanā. Gan Eiropas iniciatīva ēku atjaunošanai, gan Enerģētikas pārejas pakotne sola izdevīgākus nosacījumus energoefektivitātes un oglekļa mazietilpīgas enerģētikas projektu finansēšanai, mazinot dabasgāzes nozīmi arī Latvijas energoapgādes sistēmā.

 

 


Vairāk informācijas:

Krista Pētersone
+371 29416535
krista.petersone@bankwatch.org

Biedrība “Zaļā brīvība”
CEE Bankwatch Network