Enerģija

Par ilgtspējīgu investīciju taksonomiju bez dabasgāzes un kodolenerģijas

Eiropas Komisijas priekšlikums iekļaut kodolenerģiju un dabasgāzi kā ilgtspējīgas investīcijas ES taksonomijā rada risku novirzīties no kopējiem ES klimata mērķiem un Eiropas Zaļā kursa. Publicējam vairākus Eiropas Vides biroja (EEB) apsvērumus, kāpēc dabasgāze un kodolenerģija nevar tikt uzskatīti par ilgtspējīgu ceļu, lai nākamajās desmitgadēs izveidotu dekarbonizētu un nepiesārņojošu energosistēmu. Taksonomijas galvenais mērķis ir klasificēt tās […]

Lasīt vairāk

Kāpēc ieguldījumi kodolenerģijā ir neilgtspējīgi

Eiropas vides organizācijas uzsver, ka kodolenerģija ir nepiemērots risinājums energosistēmas dekarbonizācijai un neatbalsta tās iekļaušanu Eiropas Savienības ilgtspējīgu finanšu ieguldījumu klasifikācijā. Lai Eiropas Komisijas ilgtspējīgu ieguldījumu taksonomijas piedāvājumu varētu uzskatīt par zaļu, no tā satura jāizslēdz kodoleneģija un dabasgāze, tā radot uzticamu pamatu pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem. Saasinoties fosilo energoresursu un elektroenerģijas cenu pieauguma izraisītajai […]

Lasīt vairāk

What 2021 brought for renewables in Latvia

As the year 2021 drew to an end, Green Liberty reached out to the community of experts in order to map the main events and processes shaping the arena of Latvia’s renewable energy sector. The unprecedented rise of energy prices has dramatically shaken the markets and expenditure plans of households and business, thus we highlight […]

Lasīt vairāk

Cik daudz enerģijas ir pietiekami? Diskusijas atziņas

Lielākā daļa esošo modeļu par enerģijas sektora attīstību un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju dinamiku lielākā uzmanība pievērš pasākumiem, kas vērsti uz energoefektivitātes uzlabojumiem un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem (AER). Šie pasākumi ir būtiski un var uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti un mazināt slodzes vidē, taču lielākoties ir nepietiekami, lai nodrošinātu nepieciešamo emisiju un enerģijas patēriņa samazinājumi. […]

Lasīt vairāk

Diskusija “Atkritumu dedzināšana – iespēja vai drauds”

Paldies visiem, kas iesaistījās diskusijā “Atkritumu dedzināšana – iespēja vai drauds” Sarunu festivāla LAMPA 2021 ietvaros! Sarunas ierakstu varat skatīties LMT Straume. Semināra norisi finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #NVOfonds2021

Lasīt vairāk

Emisiju tirdzniecības sistēma

Palielinot ES klimata ambīciju līmeni Eiropas zaļā kursa ietvaros, atbilstoši pielāgojama oglekļa emisiju tirdzniecības sistēma (ETS), kas ir brīvā tirgus mehānisms emisiju apjoma ierobežošanai. Pirmkārt, palielināms ETS kopējais ambīciju līmenis līdz 2030. gadam, kas iecerētā 43 % samazinājuma pret 2005. gadu vietā būtu jāpalielina uz 65 %. Vides organizācijas iesaka vēl lielāku samazinājumu, taču izvēli […]

Lasīt vairāk

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms ir paredzēts kā jauns instruments Eiropas zaļā kursa ietvaros, lai cīnītos ar oglekļa emisiju pārnesi, kas nozīmē ražošanas pārcelšanu ārpus ES, kur dekarbonizācijas prasības ir zemākas, kā arī, lai aizsargātu ES tirgu pret lētāku importu, kas neietver dekarbonizācijas izmaksas. Konkrēts īstenošanas mehānisms vēl tiek apspriests, izvēloties starp nodokļiem, nodevām vai importa ietveršanu […]

Lasīt vairāk

Notiks priekšvēlēšanu “Zaļais Grils” – pašvaldību vēlēšanu kandidātu debates par dabas, klimata un vides jautājumiem

Jau 5. jūnijā veiksim izvēli, kas būs tie politiķi, kas noteiks dzīvi pašvaldībās nākamos četrus gadus. Vai šie politiķi būs arī tādi, kuri spēs pašvaldībās īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus? Vai potenciālajiem pašvaldību politiķiem, kuri ir vistuvāk cilvēku ikdienas dzīvei, ir nosprausti mērķi dabas, vides un klimata jautājumos? Projekts “Zaļais barometrs” 26. un 27. maijā plkst. […]

Lasīt vairāk

Zaļais Barometrs – vides politikas notikumu apskats // marts, aprīlis

Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns – panākts nozīmīgs progress Atveseļošanas un noturības mehānismā paredzētā apjomīgā finansējuma izlietošanas plānu kalšana Latvijai bija viena no šī gada pirmās puses nozīmīgākajām diskusijām arī attiecībā uz vides un klimata jomu. Jau janvārī vides organizācijas pauda bažas, ka Latvijas ieceres neatbilst šī mehānisma būtībai, kas ir – palīdzēt valstīm […]

Lasīt vairāk

Kā ES fondi ir mainījuši centralizēto siltumapgādi Latvijā un kur virzāmies tālāk

Kopsavilkums publikācijai “Centralizētā siltumapgāde – ES investīciju nozīme“. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, siltumapgāde ir nepieciešamība un nozīmīga dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Siltums Latvijā tiek patērēts vidēji 200 dienas gadā un apmēram 60 %[i] energoresursu tiek patērēti tieši siltumapgādē. Neapšaubāmi, runājot par siltumapgādi, svarīgs ir ne tikai siltumapgādes veids, katla efektivitāte, bet īpaša nozīme ir energoresursam jeb […]

Lasīt vairāk