Šī gada 2.maijā, Eiropas Komisija publicēja savu pozīciju par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu laika periodam pēc 2020.gada, kurā definētas budžeta prioritātes un galvenie nosacījumi. Nākamā budžeta periodā 2021-2027 Eiropas Savienības budžets būs 1,279 triljonu eiro liels un Eiropas Komisija ir izvirzījusi klimata aktivitātes kā vienu no investīciju prioritātēm.
Klimata aizsardzības aktivitātes ir identificētas kā viena no galvenajām investīciju prioritātēm un, kamēr šajā budžeta periodā 2014-2020 klimata aktivitātēm tika atvēlēti 20% no kopējā budžeta, kurām jābūt horizontāli integrētām visās investīciju prioritātēs – jaunais priekšlikums paredz, ka šis apjoms jāpalielina uz 25%. Tādejādi par 5% tiktu palielināts finansējums aktivitātēm, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai aptuveni gūtu priekšstatu par kopējo finansējuma apjomu šai prioritātei, veicām aprēķinu (ņemot vērā 2018. preču cenas) un noteicām kopējo investīciju apjomu klimatam 320 miljardu EUR vērtībā, kas tiktu investēts kopā visos 7 gados.
Markus Trilling, Climate Action Network Europe finanšu politikas koordinators norāda: “Eiropas Komisija apzinās ES budžeta lomu klimata pārmaiņu mazināšanā. Vairāk līdzekļu ir vajadzīgi, lai veicinātu Eiropas un starptautisko klimata aktivitāšu ieviešanu. Līdz šim Eiropas budžeta zaļais potenciāls nav ticis pilnībā izmantots un šī ir laba zīme, ka Eiropas Komisija apsver iespēju palielināt finansējuma apjomu klimata aktivitātēm.” Viņš arī norāda, ka: “ lai sasniegtu Parīzes nolīguma uzstādītos mērķus Eiropas budžetā būtu jānovirza vismaz 40% no kopējā investīciju apjoma enerģētikas, ražošanas un transporta sektora dekarbonizācijai un jānodrošina, ka ne centa no Eiropas budžeta netiek investēts fosilos resursus un ar tiem saistītās infrastruktūras attīstībā. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta Francijas prezidenta Emmanuela Makrona iniciatīva par 40% investīciju pārdali par labu klimata pārmaiņu mazināšanai un vides aizsardzībai.”
Biedrības “Zaļā brīvība” un CEE Bankwatch Network finanšu un enerģijas eksperte Selīna Vancāne uzsver: “Latvijai ES budžets ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo Eiropas fondi veido aptuveni 70% no kopējām publiskām finansēm Latvijā, kā arī pret katru 1 EUR, ko iemaksājam ES budžetā Latvija saņem 4 EUR investīciju veidā – tas ir milzīgs potenciāls, ko mēs varētu izmantot klimata un ilgtspējīgas attīstības labā. Ne tikai nodrošinot kādu konkrētu procentuālu investīciju apjomu klimata pārmaiņu mazināšanai, bet uzskatu, ka būtu jāievieš horizontālais princips, kas nodrošinātu klimata ietekmes invertējumu projektu līmeni un tādejādi veidotu 100% klimat-drošu visu ES budžetu. ”
Tieši šobrīd, kad sākas Eiropas budžeta plānošana nākamam budžeta periodam, ir īpaši svarīgi ņemt vērā klimata ilgtermiņa mērķus un integrēt tos nākamā finanšu plānā, lai ne tikai celtu valstu ekonomisko labklājību, bet arī nodrošinātu to, ka mūsu planēta spēj kalpot arī nākamām paaudzēm!
Papildus informācijai:
Eiropas Savienības daudzgadu budžets veido struktūru un definē investīciju prioritātes un virzienus valstu septiņu gadu budžeta periodam. Eiropas budžets atspoguļo ES politikas mērķus un novirza tos aktivitātēs, nosakot dažādus investīciju prioritāšu nosacījumus. Tas arī nosaka to virzienu, kādā Eiropa kā reģions attīstīsies. Pēdējos gados Eiropā pastiprināti pievērsta uzmanība tam, cik daudz valstu un visa reģiona līmenī ir veiktas publiskās investīcijas fosilās enerģijas izmantošanas un infrastruktūras projektos. Pateicoties aktīvai interešu aizstāvībai, ko veica vides aizsardzības organizācijas, esošajā budžeta periodā 2014–2020. gadiem ES budžets tika plānots ņemot vērā svarīgos klimata aizsardzības mērķus, novirzot ap 20 % finansējuma klimata pārmaiņu mazināšanai. Tomēr arī šis nosacījums netika viennozīmīgi izpildīts un joprojām Eiropas budžetā liela daļa tiek atvēlēta fosilo enerģijas projektu ieviešanai. Tas ne tikai nenodrošina ceļu uz klimata pārmaiņu mazināšanu, bet arī kavē pāreju uz tīru un godīgu enerģijas sektora pārveidi.
Biedrība „Zaļā brīvība” darbojas ar mērķi veicināt efektīvu sabiedrības līdzdarbošanos lēmumu pieņemšanā, nacionālās un starptautiskās likumdošanas izstrādāšanas, pieņemšanas un ieviešanas procesos. Latvijā biedrība „Zaļā brīvība” jau gandrīz 25 gadus nodarbojas ar iedzīvotāju izglītošanu, informēšanu un pārstāv sabiedrības intereses dažādos ar vidi, klimatu un enerģiju saistītos jautājumos. „Zaļā brīvība” darbojas tādos starptautiskos vides sabiedrisko organizāciju sadarbības tīklos kā CEE Bankwatch Network, Climate Action Network Europe un European Environmental Bureau.